Latvijā
Novados

Parakstīts nodomu protokols par industriālā parka attīstību “Liepājas metalurga” teritorijā 16


AS  “KVV Liepājas Metalurgs”.
AS “KVV Liepājas Metalurgs”.
Foto – LETA/Evija Trifanova

Lai nodrošinātu maksātnespējīgā uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” vēsturiskās teritorijas efektīvu izmantošanu, Ekonomikas ministrija (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde un SIA “FeLM” ceturtdien parakstīja nodomu protokolu par industriālā parka attīstību Liepājā, aģentūru LETA informēja EM.

Nodomu protokols parakstīts, lai pozitīvi ietekmētu Liepājas pilsētas attīstību, veicinātu eksportējošo uzņēmumu skaita un eksporta apmēra pieaugumu, palielinātu gan tiešo, gan netiešo nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldības budžetā, un lai nodrošinātu jau šobrīd teritorijā pieejamo brīvo elektrības jaudu racionālu pielietojumu, kā arī ņemot vērā to, ka uz vienotu mērķi orientēta starpinstitūciju sadarbība ir būtiskākais priekšnoteikums ilgtspējīgai Liepājas pilsētas attīstībai.

“Industriālā parka izveide vietā ar unikālu infrastruktūru ir attīstīt Liepājas pilsētas teritoriju 120 hektāru platībā. Industriālā parka teritorijai tuvāko 15 gadu laikā plānots piesaistīt investīcijas augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības veikšanai un radīt 1000 jaunas, labi apmaksātas darbavietas, kas sekmēs ekonomisko aktivitāti ne tikai Liepājā, bet dos ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības kopējā izaugsmē,” norādīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (“Liepājas partija”) piebilda, ka Liepājas pašvaldība pēdējo gadu laikā ļoti mērķtiecīgi veidojusi pilsētas infrastruktūru, lai tā būtu piemērota gan esošajiem uzņēmējiem, gan atbilstoša jaunām biznesa iniciatīvām. “Vēl ne tik senā pagātnē biznesa parkā Kapsēdes ielā, Karostas industriālajā parkā un citās teritorijās nekas neliecināja, ka tās varētu kļūt par mūsdienīgām un konkurētspējīgām uzņēmējdarbības platībām. Šobrīd šīs teritorijas ir sakoptas, sakārtotas pazemes inženierkomunikācijas, izveidots apgaismojums, rekonstruētas ielas un radītas mūsdienu uzņēmējdarbības prasībām atbilstošas teritorijas ar jaunām darbavietām. Mēs esam pierādījuši, ka Liepāja ir piemērota vieta uzņēmējdarbībai un te var realizēt jaunas biznesa idejas,” viņš sacīja.

Savukārt LSEZ valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis minēja, ka teritorijai, kura līdz šim tika pazīta kā “Liepājas metalurgs”, sākas jauns attīstības posms. “Šobrīd tiek sākts jauns stāsts, kurš, es ticu, būs pilsētai tikpat nozīmīgs kā vēsturiskais uzņēmums. Tiek veidots industriālais parks, kurā tiks radīti un attīstīti jauni, moderni uzņēmumi, kas atbildīs visām vides prasībām, radīs jaunas darba vietas un būs jauni ienākumi gan pilsētas, gan valsts kasēs. Liepājai ir pieredze industriālo parku attīstībā un jau esošie parki pierāda, cik dažādi tie var būt un kā var sasniegt rezultātu. Liepājas Biznesa parks ar privātu ārvalstu kapitālu ir izveidots bijušā gaļas kombināta teritorijā, “UPB” un Vecās ostmalas biznesa parki ir vietējo uzņēmēju veidoti un attīstīti, savukārt topošais Karostas industriālais parks tiek veidots ar valsts un pašvaldības atbalstu,” viņš teica.

Parakstītais nodomu protokols paredz nodomu izveidot projekta vadības grupa, kuras uzdevums būs sagatavot industriālā parka teritorijas attīstības plānu, tostarp veicot tirgus izpēti un aprēķinus nepieciešamajām privātajām vai publiskajām investīcijām infrastruktūras pilnveidošanai.

“Liepājas metalurga” vēsturiskās teritorijas īpašnieks kopā ar LSEZ plāno izveidot juridisku personu, kas nodrošinās industriālā parka teritorijas attīstības plāna realizāciju, pakāpeniski iesaistot Industriālā parka teritorijas attīstībā profesionālu privāto partneri, nodrošinot “FeLM” līdzdalības izbeigšanu. Vienlaikus “FeLM” kopā ar LSEZ pārvaldi plāno izstrādāt industriālā parka nekustamo īpašumu nomas un rezervācijas pagaidu noteikumus, kuri darbosies līdz teritorijas vienota pārvaldības modeļa izstrādei.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka lielāko vēl nepārdoto “KVV Liepājas metalurga” aktīvu – elektrotēraudkausēšanas krāsni – ir pārņēmis Privatizācijas aģentūras (PA) meitasuzņēmums “FeLM”.

Tāpat vēstīts, ka Austrijas uzņēmums “Smart Stahl GmbH” 20.martā uzvarēja “KVV Liepājas metalurga” velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 1,9 miljoni eiro ar PVN. Austrijas uzņēmums norēķinājies par pirkumu un izsole atzīta par notikušu.

Savukārt 28.martā “KVV Liepājas metalurga” elektrotēraudkausēšanas ceha un tajā esošās kustamās mantas – elektrotēraudkausēšanas krāsns – elektroniskā izsole atzīta par nenotikušu, jo tajā nepieteicās neviens pretendents. Elektrotēraudkausēšanas ceha un iekārtu kā lietu kopības pirmās izsoles sākumcena bija noteikta 5,35 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus Apvienotās Karalistes uzņēmuma “British Steel” vadīts konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu “KVV Liepājas metalurga” mantu kopumā. Konsorcijs, kurā ietilpst “British Steel”, “Greybull Capital” un Igaunijas uzņēmums “Baltic Metal Holding” 17.aprīlī vēstulē “KVV Liepājas metalurga” administratorei Vitai Dikai, “FeLM” valdes loceklim Jānim Rībenam un bankai “Citadele” apliecinājis ieinteresētību iegādāties visus maksātnespējīgā uzņēmuma aktīvus kopumā.

“KVV Liepājas metalurgs” par maksātnespējīgu tika pasludināts 2016.gada septembrī.

LA.lv