Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Ir veidi, kā palielināt nodokli tikai tiem, kuriem ir vairāki īpašumi. Saruna ar Innu Šteinbuku

Eiropas Komisijas gadskārtējais ziņojums par to, kā attīstās ekonomika un kā tiek veiktas reformas, sacēla nelielu vētru valdībā, ko tauta apakšējā stāvā nemaz nepamanīja. Par ko tā bija, saruna ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Innu Šteinbuku.

Eiropas Komisija ik gadus publicē “dienestu darba dokumentu”, kurā novērtē Latvijas progresu strukturālo reformu īstenošanā un ekonomisko attīstību. Ko ar to gribat panākt?

I. Šteinbuka: Ziņojuma par Latvijas attīstību mērķis ir sniegt neatkarīgu – ekspertu un speciālistu – novērtējumu, kas ir labi un kas slikti tautsaimniecībā. Tā nav vienkārši fotogrāfija – tiek vērtēta reformu gaita.

Ziņojums zināmā mērā atgādina veselības apskati – pacients pats nevar pateikt, vai viņš ir slims vai vesels. Viņam ir nepieciešams neatkarīgu ārstu slēdziens, kas rodas, izmeklējot dažādus veselības parametrus. Nedrīkst mērīt tikai asinsspiedienu un pateikt, ka viss ir kārtībā. Arī ekonomikā ir daudzi kritēriji, pēc kuriem tiek spriests par valsts attīstību. Tāpēc pie šī ziņojuma strādāja apmēram 30 cilvēku komanda no dažādiem Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātiem. Tas ir daudzu ekspertu slēdziens. Nav tā, ka ziņojums top, tikai lasot Latvijas dokumentus, ne ar vienu nerunājot – tas ir nepārtraukts dialogs visādos līmeņos, gan tiekoties, gan elektroniski sarakstoties.

Mērķis ir uzrunāt lēmumu pieņēmējus – parlamentu, valdību, valsts pārvaldi un pašvaldības. Tā kā Latvijas sabiedrība ievēl politiķus, kuri īsteno reformas, labi, ja arī tā tiek iesaistīta apspriešanā. Jo īpaši vēlēšanu gadā.

Vai šie strīdi pirms publiskošanas un šī ziņojuma apspriešana var ietekmēt ES Padomes jaunos ieteikumus?

Ziņojums sagatavo pamatu, uz kā tiek rakstītas rekomendācijas. Visi ieteikumi ir politiski sensitīvi, it īpaši jomās, kurās nevēlaties kritiku un dzirdēt, ko par to domā citi. Īpaši nopietni slimnieki mēdz dzīvot ilūzijās, ka viņi ir veseli un ka viņiem viss ir kārtībā. Tāpēc dakteri savos vērtējumos ir ļoti uzmanīgi…

Ministriju augstākie ierēdņi uz šo ziņojumu atsaucās tā: “mīļi novērtēja”, “labi novērtēja”. Vai tad esam tik slimi?

Eiropas Komisija nekad nelietos skarbus izteicienus, tā lieto diplomātisku valodu, bet žurnālists tos var atļauties. Tāpēc gribu nocitēt skarbu izteicienu, kuru 21. martā publicējis laikraksts “Financial Times”: “Apsūdzību trūkums par naudas atmazgāšanu pēdējos gados, nestrādājoša tieslietu sistēma, korumpēts maksātnespējas režīms un liela ēnu ekonomika.” Tādējādi valsts reputācija ir ne tikai Eiropas Komisijas, bet arī žurnālistu rokās.

Mazliet pats novirzīju jūs no atbildes uz jautājumu: vai šeit Latvijā var apstrīdēt ziņojumu un mainīt ES Padomes ieteikumu raksturu?

Eiropas Komisijas eksperti ieklausās dalībvalstu pārstāvju teiktajā, mēģina saprast, kāds ir noskaņojums. Nākas apskatīt problēmas, kuras varbūt arī nav aprakstītas ziņojumā. Piemēram, kad tapa ziņojums par Latviju, Eiropas Komisija kā katru gadu vērš uzmanību uz risku, ka bankas apkalpo nerezidentus, kuru liela daļa līdzekļu ir neskaidras izcelsmes. Pirms pieciem gadiem ES Padomes rekomendācijās bija teikts: “Turpināt piemērot banku uzraudzības politikas nostādnes, lai nepieļautu iespējamās problēmas, kas varētu rasties no … nerezidentu banku aktivitātēm nākotnē.” Pērn EK ziņojumā brīdinājums bija vēl tiešāks: “Nerezidentu banku klātbūtne rada sekas visai Latvijas finanšu nozarei. Visas bankas ir pakļautas reputācijas riskam, ko rada nerezidentu bankas.” Tagad jautājums par “čaulu kompāniju” apkalpošanu ir nonācis priekšplānā, tāpēc domāju, ka varam sagaidīt kādas rekomendācijas arī finanšu sektorā.

Taču EK negrib pārāk daudz apgrūtināt dalībvalstis ar padomiem – to nebūs daudz. Piemēram, profesore Baiva Rivža ”uzķēra” sacīto par zinātni, ka finansējums zinātnei ir zema prioritāte… Vai šāds secinājums vēlāk tiks izteikts kā rekomendācija? Nezinu. Nosauktas tiks tikai šobrīd ekonomikas izaugsmei vitāli nepieciešamās rekomendācijas.

Pirmā reakcija uz publicēto ziņojumu bija asa. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pārmeta Eiropas Komisijai, ka ziņojumā ir daudz nekorektas informācijas. “Gatavojot tik nopietnu dokumentu, var būt dažādi viedokļi, bet fakti ir jāņem vērā,” tad uzsvēra Reizniece-Ozola un aizsteidzās uz Briseli cerībā mainīt faktus. Tas viņai izdevās?

Latvijā ir sācies sarežģīts pirmsvēlēšanu laiks. Lai gan šogad ziņojumā vērtējums bija labāks nekā iepriekšējā gadā, tas, iespējams, bija viens no iemesliem sakāpinātām emocijām.

Vai tad nebija neprecīzu faktu?

Nē, jānošķir fakti no interpretācijas, bet tieši ar pēdējo Finanšu ministrija nebija mierā. Tas, kādā veidā nodokļu sistēma var ietekmēt tautsaimniecību un sociālās lietas, nu nekādi nav fakti, bet prognozes un interpretācijas. Eiropas Komisija joprojām uzskata, ka nodokļu reformā nav likts pietiekams uzsvars plaisas mazināšanai starp bagātajiem un nabagajiem, kā arī lai nepasliktinātos veselības aprūpes pieejamība. Tas, ka veselības apdrošināšanu iecerēts veikt atkarībā no nodokļu nomaksas, nekādi nevar uzlabot veselības aprūpi zemo ienākumu saņēmējiem. Ar šo Eiropas Komisija norāda uz iespējamiem riskiem. Kopumā nodokļu reforma ir pozitīvi vērtēta.

Taču Eiropas Komisija atkārtoti vērš uzmanību, ka vajag mazināt sociālo nevienlīdzību un uzlabot veselības aprūpes pieejamību. Nodokļu reforma pārāk maz veicināja šo mērķu sasniegšanu. Nodokļu reformai bez šī mērķa, saprotams, ir arī vairāki citi mērķi (biznesa vides uzlabošana, investīciju veicināšana, ēnu ekonomikas mazināšana utt.). Visus mērķus sasniegt vienlaikus ir gandrīz neiespējami.

Mēnesi pirms ziņojuma publiskošanas Eiropas Komisija nodod ziņojumu atbildīgajām ministrijām faktu pārbaudei un precizēšanai. No 100 Latvijas komentāriem apmēram puse tika ņemta vērā. Vienīgā neizlabotā faktoloģiskā kļūda bija tā, kas skāra tieslietu jomu – informācija par tiesu lietu izskatīšanas ilgumu bija novecojusi. Diemžēl Tieslietu ministrijas iebildumi, kad bija iespēja veikt labojumus, līdz Briselei nenonāca. Eiropas Komisija jau rakstiski atvainojās Tieslietu ministrijai un šo kļūdu izlaboja.

Eiropas Komisija tikai iesaka vairāk novērst nabadzību un noslāņošanos. Tā nesoda par šo rekomendāciju neieviešanu.

Tomēr Eiropas Komisijas gaiteņos tiek spriests par to, ka šo rekomendāciju īstenošanu vajadzētu sasaistīt ar struktūrfondu finansējuma piešķiršanu…

Ekonomiskās krīzes laikā tika radīts mehānisms (Eiropas semestris) tās pārvarēšanai un turpmāko krīžu iespējamības mazināšanai – EK ikgadējie ziņojumi un rekomendācijas ir šī mehānisma svarīgākie elementi.

Pirmkārt, dalībvalstīs vairāk tiek uzraudzīta budžeta disciplīna, bet, otrkārt, veicinām strukturālās reformas un investīcijas. Kā šo procesu padarīt efektīvāku, ja nav nekādu sankciju rekomendāciju neizpildes gadījumā? Ko darīt, ja kāda dalībvalsts rekomendācijas ignorē pirmo, trešo, piekto gadu? Eiropas Komisija spriež, kā veicināt rekomendāciju izpildi un notiek diskusija par struktūrfondu naudas piešķiršanas nosacījumiem. Nekāds lēmums vēl nav pieņemts.

Īsāk sakot, struktūrfondus maksāt tikai par strukturālām reformām?

Šāda pieeja jau tiek īstenota attiecībā uz pieļaujamo budžeta deficītu. Piemēram, Latvijā trīs gadu laikā pieļauts lielāks budžeta deficīts veselības aprūpes sistēmas reformām. Tas jau ir reformu atbalsts.

Jau tagad gandrīz jebkam, par ko maksā ES fondu naudu, ir saistība ar ziņojumā minēto problēmu novēršanu un EK ieteikumiem. Bet, ja valdības kaut ko konsekventi ignorē, paceļas jautājums: vai turpināt finansēt attiecīgo jomu? Bet pagaidām tās ir tikai kuluāru diskusijas.

Gan iepriekš, gan tagad Eiropas Komisijai gan Finanšu, gan Labklājības ministriju amatpersonas norāda, ka, no vienas puses, EK prasa ievērot fiskālo disciplīnu, bet, no otras puses, prasa īstenot reformas, kam nepieciešams lielāks finansējums. Pretruna?

Nedrīkst uzlabot kaut ko vienu, pasliktinot otru. Dalībvalstīm ir jāievēro fiskālā disciplīna, lai neiekristu nākamajā krīzē. Lai neatgadītos, kā bija Grieķijai. Arī Latvijai ir rūgta pieredze ar pirmskrīzes laikā īstenoto ekspansīvo fiskālo politiku vai “gāzi grīdā”.

Budžeta ienākumus var palielināt, ne tikai palielinot budžeta deficītu, bet arī koriģējot nodokļu likmes. Latvijā tas nav populāri, kaut gan nodokļu slogs pret budžetu Latvijā nav no lielākajiem.

Iekasēts nodokļu mazāk nekā citiem, bet ne jau likmes zemas. Respektīvi, godīgajiem slogs ir liels.

Te nonākam pie otra avota: nodokļu iekasēšanas. Ziņojumā ir minēts, ka ēnu ekonomika gada laikā samazinājusies no 21,3 līdz 20,3%, bet joprojām atpaliekam no Lietuvas (16,5%) un Igaunijas (15,4%). Labāka nodokļu iekasēšana ir budžeta ienākumu rezerve, nepalielinot deficītu.

Budžeta deficītu var palielināt gadījumos, ja dalībvalsts var pamatot, ka kādas reformas īstenošanai nepieciešami papildu līdzekļi līdz trim gadiem ilgā laika posmā un ja papildu deficīts neietekmēs budžetu ilgtermiņā. Līdzīgi, kā tika ļauts īstenot pensiju reformu un veselības aprūpes reformu.

Eiropas Komisija ir devusi vērtējumu sāktajai nodokļu reformai. Bet vai esat vērtējuši, cik pilnīga tā ir? Šī ir ienākuma nodokļa reforma, mazliet to kompensējot no patēriņa nodokļiem. Taču īpašuma nodokļi tajā nav ietverti, lai gan EK gadu no gada iesaka paaugstināt ieņēmumus arī no tiem.

Eiropas Komisija uzskata, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir viens no veidiem, kā palielināt budžeta ieņēmumus, neskarot mazo algu saņēmējus. Tas ir viens no variantiem, bet EK uz to neuzstāj.

Diemžēl Latvijā nekustamā īpašuma nodoklis skar daudzus mazo algu saņēmējus – mazo dzīvokļu īpašniekus, lauku māju saimniekus…

Var atrast veidus, kā palielināt nodokli tikai tiem, kuriem ir vairāki īpašumi vai lielākas platības.

Vēl bez Eiropas Komisijas kā neatkarīgs ekonomisko procesu vērtētājs uzstājas Latvijas Banka. Viņu makroekonomisti nonākuši līdz secinājumam, ka Latvijas ekonomikas attīstība atkarīga no augstas pievienotās vērtības produktu ražošanas, kas savukārt atkarīga no strukturālām reformām izglītības sistēmā.

Arī Eiropas Komisija vairāku gadu garumā sekojusi līdzi un atzīmējusi trūkumus augstākajā izglītībā un zinātnē.

Pašlaik dzīvojam tik mainīgā pasaulē, ka ilgtermiņa prognozēm īpaši neticu, tāpēc reālistiski paskatīsimies, kas notiks tuvākajā laikā. Ekonomiskā izaugsme turpināsies, bet ne tik strauji kā šobrīd. Turklāt katrai nozarei atšķirīga – straujāk būvniecībai, lēnāka – finanšu sektoram un tranzītam. Jāskatās, cik gudri Latvija spēs uzlabot savu reputāciju finanšu tirgos, cīnīsies pret korupciju, pret nodokļu nemaksāšanu. Es ceru, ka Latvijai izdosies.

Vai kohēzija paliek un paliks viena no ES galvenajām politikām ar nopietnu finansējumu?

Kohēzija paliks. ES Daudzgadu finanšu ietvars vēl tikai top, taču jau tagad viennozīmīgi varu pateikt: Kohēzijas fonda finansējums Latvijai būs. Es tikai nevaru pateikt, cik lielā mērā. Tas ir mīts, ka ES fondu līdzekļu pēc 2020. gada nebūs.

Šis mīts radās no tā, kā uzņēmēji tulkoja ekonomiski ļoti pamatotu Tirdzniecības un rūpniecības kameras uzstādījumu: uzņēmējiem jāmācās saimniekot bez ES fondu atbalsta!

Fondi būs! Eiropas Komisija maija sākumā publicēs savu piedāvājumu. Pēc tam domājam – šeit Rīgā varētu apspriest šo piedāvājumu kādā diskusijā.