Dabā
Zaļā dzīvošana

Notekūdeņu dūņu laukos stādīs kārklus 16

Foto – Dagnija Lagzdiņa

Daugavpilī, nespējot rast finansējumu jaunu dūņu laukumu izbūvei un veco rekultivācijai, apsver iespēju sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti izmantot inovatīvu piesārņoto vietu atjaunošanas metodi – fitoremediāciju.

Tā paredz notekūdeņu dūņu utilizācijai un teritorijas sakārtošanai izmantot dažādu augu spēju sadalīt toksiskās vielas, ar augu saknēm saistītajiem mikroorganismiem vienlaikus veicot piesārņojošo vielu uzņemšanu vai noārdīšanu augsnē.

Dūņu lauki “Križi” ir vēsturiski piesārņota teritorija Daugavpils novada Naujenes pagastā, kur ilgstoši uzglabājas 86 750 kubikmetri notekūdeņu dūņu, kas līdz 2012. gadam izvestas no Daugavpils pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Dūņu utilizācijas problēmas ir aktuālas daudzām Latvijas pašvaldībām, kuras pēc modernizācijas nodrošina komunālo notekūdeņu bioloģisko attīrīšanu. Stacionārā pagaidu uzglābšanas vietā neapstrādātās dūņas drīkst uzglabāt ne ilgāk par trim gadiem. Līdz šim Daugavpilī tikušas izskatītas visdažādākās dūņu biomasas apsaimniekošanas iespējas, tostarp dūņu kompostēšana, bet situācija joprojām nav atrisināta.

Pašlaik visas Daugavpils pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmuma SIA “Daugavpils ūdens” saražotās notekūdeņu dūņas tiek izvestas pārstrādei biogāzes stacijā, kas pieder SIA “AD Biogāzes stacija”.

Latvijā piesārņojuma mazināšanai iespējams izmantot kārklus, kas labi aug smilšainās un skābās augsnēs, auzenes, kas piemērotas arī mitrām un kūdrainām augsnēm, lucernu, balto āboliņu, hibrīdapses, hibrīdvītolus un citus augus. Kārkli, piemēram, mazina naftas produktu radīto piesārņojumu, bet saulespuķes – smago metālu piesārņojumu. Fitoremediācija gan notiek samērā lēni, un to nevar izmantot, ja piesārņojuma koncentrācija ir liela vai tas atrodas dziļos grunts slāņos – augi spēj attīrīt augsni tikai tādā dziļumā, kādā ietiecas to saknes.

Latvijas Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā iekļautas vairāk nekā 3500 teritorijas, daudzas no tām ir piesārņotas ar smagajiem metāliem, naftas produktiem, organiskajiem savienojumiem u. c.

LA.lv