Foto - LETA/EPAFoto - LETA/EPA

“Norvik bankas” un tās akcionāru strīdā ar Latvijas valsti iecelts tiesas sastāvs

“Norvik bankas” un tās akcionāru strīdā ar Latvijas valsti iecelts tiesas sastāvs, liecina Starptautiskā investīciju strīdu izskatīšanas centra (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) publiskotā informācija.

ICSID vēsta, ka 5.jūlijā ieceltajā tiesas sastāvā ir trīs locekļi – tiesas priekšsēdētājs ir Džeimss Spigelmans no Austrālijas, un par to vienojušies prasītājs un atbildētājs. Vēl tiesas sastāvā ir Stanimirs Aleksandrovs no Bulgārijas, kuru iecēlis prasītājs, un Peters Tomka no Slovākijas, kuru iecēlis atbildētājs.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka prasību iesniegusi “Norvik banka” un tās īpašnieki – Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova. Prasību par šķīrējtiesas procesa sākšanu ICSID reģistrēja 2017.gada 28.decembrī.

Banka un tās kontrolējošie akcionāri vērsušies šķīrējtiesā, sūdzoties par “negodīgu, patvaļīgu, nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvu pieeju, ko attiecībā pret banku īstenojušas Latvijas iestādes”.

“Banka un tās kontrolējošie akcionāri ir vērsušies šķīrējtiesā pēc negodīgas, patvaļīgas, nepareizi motivētas un nepamatotas regulatīvās pieejas, ko attiecībā pret banku īstenoja Latvijas iestādes pretēji Latvijas pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

Šķīrējtiesas prasības iesniegšana ir notikusi pēc neveiksmīgajām sarunām starp Latvijas valdību un banku, kuru laikā no bankas puses tika piedāvāti vairāki risinājumi, lai panāktu savstarpēju vienošanos un, kas neprasītu finansiālus izdevumus. Banka un tās kontrolējošie akcionāri saglabā cerību panākt savstarpēji pieņemamu izlīguma vienošanos ar Latvijas valdību, bet uzsāka šķīrējtiesas procesu, lai aizsargātu un īstenotu savas likumiskās tiesības,” iepriekš vēstīja bankas pārstāvji, atzīmējot, ka detalizētāka informācija par strīdu ir konfidenciāla.

Vienlaikus izskanējis, ka iesniegtajā prasībā pret Latvijas valsti ir arī apgalvots, ka “augsta ranga Latvijas amatpersona” esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.

Pēc Grigorija Guseļņikova publiski paustā, prasībā minētā amatpersona ir korupcijā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš gadiem ilgi esot izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes. Guseļņikovs pagājušā gada decembrī vērsies arī Valsts policijā ar iesniegumu par iespējamo Latvijas valsts amatpersonu saistību par kukuļa izspiešanu no viņa. Policija minētajā lietu sākusi kriminālprocesu.

Savukārt Rimšēvičs žurnālistiem norādīja, ka Guseļņikova darbība Latvijā ir labi izplānota afēra. “Cilvēki, kuri ir pieredzējuši šādas tiesvedības, saka, ka šī ir labi izplānota afēra jau kopš 2013.gada,” preses konferencē iepriekš teica Rimšēvičs, tostarp piebilstot, ka Guseļņikovs nav “Norvik bankas” patiesais īpašnieks, jo naudu bankas iegādei ir aizņēmies. Viņš arī norādīja, ka iesniegtajā prasībā Latvijas Bankai tiek “pierakstītas” lietas, kuras tā nevar izdarīt, jo Latvijas Banka neuzrauga banku darbību un nevar ietekmēt arī FKTK darbību, kas ir neatkarīga institūcija ar neatkarīgu padomi piecu cilvēku sastāvā. “Tad man būtu jāpārliecina katrs no šiem cilvēkiem individuāli, ko es neesmu darījis,” sacīja Rimšēvičs.

Tāpat ziņots, ka Rimšēvičs februārī tika aizturēts un pret 100 000 eiro drošības naudu atbrīvots citā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā, kurā viņš tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu iepriekš tika aizturēts un vēlāk atbrīvots arī uzņēmējs Māris Martinsons. KNAB lietu pret Rimšēviču un Martinsonu sāka pēc divu, vārdā nenosauktu “Trasta komercbankas” akcionāru iesnieguma. Rimšēvičam apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļņemšanu, kā arī Martinsonam inkriminēta Krimināllikuma 320.panta ceturtā daļa, taču viņš tiek apsūdzēts kukuļņemšanas atbalstīšanā. KNAB 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret Rimšēviču un Martinsonu.

“Norvik banka” pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 43,914 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet bankas grupas zaudējumi pērn sasniedza 47,715 miljonus eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš. Bankas revidenta “PricewaterhouseCoopers” atzinums ir ar iebildēm.

Savukārt “Norvik bankas” aktīvi 2017.gada 31.decembrī bija 789,093 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,1% mazāk nekā 2016.gada beigās, kad bankas aktīvi bija 878,176 miljonu eiro apmērā.