Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Ilustratīvs foto.

VIDEO.Nopietnāk apkaros ēnu ekonomiku arī zobārstniecībā

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Veselības aprūpes darba devēju asociāciju (VADDA) ir apņēmies apkarot ēnu ekonomiku veselības jomā. Šobrīd nodokļu nomaksa skaistumkopšanā, plastiskajā ķirurģijā, fizioterapijā un masāžas jomā esot dramatiska, un tā, neskatoties uz iepriekš panāktajiem uzlabojumiem, pasliktinājusies arī zobārstniecībā, trešdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

“Viņi [zobārsti] ir sapratuši, ka viens no rādītājiem, ko VID analizē, ir stundu tarifu likme. […] Vairākās darba vietās strādājot, vidējais nav pat 40 stundas nedēļā. Tas nozīmē, ka netiek uzrādītas stundas,” pēc nodokļu nomaksas datu analīzes secinājusi bijusī VID ģenerāldirektore, VADDA izpilddirektore Ināra Pētersone. Līdz ar to uzlabojumi zobārstniecībā pēc tam, kad pirms dažiem gadiem VID centās palielināt algas nodokļu nomaksu šajā nozarē, izrādījušies vien īslaicīgs panākums.

Pētersonei saņemtie signāli no nozares likuši tikties ar VID pārstāvjiem, aicinot sadarboties ēnu ekonomikas mazināšanā veselības jomā. Atgriešanos pie veciem ieradumiem zobārstniecībā konstatējis arī VID, secinot, ka čekus pakalpojumiem neņem tie, kuri paši saņem algas aploksnēs. “Kad pakalpojuma saņēmējs nav maksājis nodokli, nav ko no valsts atgūt,” brīdina VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.

Tomēr abas ekspertes uzskata, ka šo situāciju vairs nevar mainīt vien ar represīvām metodēm, tas jādara ar sabiedrības iesaistīšanos, norādot arī uz draudiem, ar ko viņi riskē, neprasot attaisnojuma dokumentus. Piemēram, pēdējos dažos gados Jāņa Ģīļa plastiskās ķirurģijas klīnikā vērsušies daudzi desmiti pacientu ar pamatīgiem sejas iekaisumiem, kas izrādījušās sekas skaistuma injekcijām, ko veikuši nesertificēti darboņi. Šādās konfliktsituācijās nevar palīdzēt arī Plastiskās ķirurģijas asociācija, un cilvēkiem pašiem jāuzņemas atbildība par to, kam uzticējuši savu seju. „Tas cilvēks saka, jā, es paļāvos uz to, ka draudzene vai paziņa teica, ka aizej uz to frizētavu, mājām vai dzīvokli. Aiziet un tur pat kaut kur kaķi skraida riņķī, tur tā špricēšana notiek. Visbiežāk tās ir strutainās komplikācijas. Sekas ir tādas, ko bieži vien ir ļoti grūti labot. Cilvēki saka, ka viņiem nav medicīniskās dokumentācijas, ne finanšu dokumenti. Līdz ar to juridiskā lietu kārtošana ir ļoti sarežģīta šajos gadījumos,” stāsta plastikas ķirurgs Ģīlis.

Nākamnedēļ Veselības ministrija plāno tikties ar iesaistītām institūcijām, lai pārrunātu problēmas un veidus, kā ar tām cīnīties. Tiesa, ministrija ir gatava runāt tikai par veidiem, kā izskaust pacientu pateicības maksājumus ārstiem, piemēram, izveidojot caurredzamu oficiālā pieraksta sistēmu, kas nedod iespēju ārstniecības iestādēs pieņemt neoficiālus pacientus un attiecīgi neoficiālus maksājumus.