Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA

Divi aktieri Briselē pie ES Padomes ēkas izspēlēja nodokļu paradīzes ainiņu otrdien, kad finanšu ministri pieņēma ES melno sarakstu.

Nodokļu paradīzes pierakstītas. Ko tālāk?

Savulaik pēc 2008. gada finanšu krīzes toreizējais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī pavēstīja, ka “fiskālajām paradīzēm pienācis gals”, un pasaules sabiedrība izskatījās visnotaļ ieinteresēta, lai tā būtu – šai tēmai tika veltītas G20 sanāksmes un nopietni pie lietas ķērās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), kā arī Eiropas Savienība. Taču izrādījās, ka vezums gandrīz nekust no vietas un nekādi ievērības cienīgi rezultāti cīņā pret nodokļu apiešanu nav sasniegti. Ko apliecināja arī starptautiskā izmeklējošo žurnālistu konsorcija (ICIJ) publicēto materiālu kopas – kā “Luxleaks”, “Panamas dokumenti” un pavisam nesen “Paradīzes dokumenti”. Minētie “dokumenti” ļāva izdarīt secinājumu, ka nodokļu apiešanas vai gluži likumīgas optimizēšanas dēļ Eiropas Savienība gadā zaudē apmēram simt divdesmit miljardus eiro.

 

Saraksti

“Luxleaks” un “Panamas dokumenti” pamudināja Eiropas iestādes uz aktīvāku rīcību. Pagājušā gada novembrī tika pieņemts lēmums par “sava” nodokļu paradīžu t. s. melnā saraksta sastādīšanu, un Eiropas Savienības Padome noteica tam trīs kritērijus: caurskatāmība (vai pastāv automātiska informācijas apmaiņa ar attiecīgajām valstīm vai teritorijām), taisnīgums un ESAO izstrādāto pasākumu piemērošana pret agresīvu fiskālo optimizāciju. Ar šo mērauklu palīdzību esot izvērtēts stāvoklis kopumā 92 jurisdikcijās jeb valstīs un teritorijās.

Gadu ilgā sarunu un saskaņošanas procesā tapa nodokļu paradīžu melnais saraksts ar 17 valstīm un teritorijām (to skaitā ir, piemēram, Panama, Apvienotie Arābu Emirāti un Mongolija), bet t. s. pelēkajā sarakstā iekļautas 47 valstis (ieskaitot Šveici un Lihtenšteinu), kuras solījušas ieviest labu pārvaldību fiskālajā jomā, lai pielāgotos ES prasībām. Solījuma izpilde tiks kontrolēta. Attīstītajām valstīm dots laiks līdz nākamā gadā beigām, savukārt attīstības valstīm – līdz 2019. gada beigām.

Sarakstu sastādīšana nav bijusi viegla, jo fiskālajos jautājumos nepieciešama visu ES dalībvalstu piekrišana. Saprotams, ka valstis, kas vēlējās ieturēt Eiropas Komisijas atbalstītu stingrāku līniju, kā Francija un Vācija, saskārās ar zināmu, sacīsim, elastīgākā pieejā ieinteresēto bloka pretestību.

 

Sankcijas?

Pastāv arī atšķirīgi viedokļi par iespējamām sankcijām. Vieni uzskata, ka iekļaušana melnajā sarakstā jau pats par sevi ir sods, turpretī citi prasa bargāku nostāju. Pēc Francijas finanšu ministra Bruno Lemēra domām, īpaši jāvēršas pret tiem, kas atsakās sniegt informāciju, un, kā viņš izteicās intervijā sabiedriskās televīzijas kanālam “France 2”, tādām valstīm varētu liegt sadarbību ar Starptautisko valūtas fondu un Pasaules banku.

Nevalstiskās organizācijas uzlūko ES Padomes pasākumu skeptiski. NVO asociācija “Oxfam” publicēja atsevišķu sarakstu, kurā uzskaita 35 jurisdikcijas, turklāt piebilstot, ka listē būtu pelnījušas vietu arī ES dalībvalstis Īrija, Luksemburga, Malta un Nīderlande. “Oxfam” un “Transparency International” norāda, ka pati ES Padome un tajā noritējušās diskusijas nav pietiekami caurskatāmas, tāpēc trūkst efektivitātes, ko varētu nodrošināt lielāka atklātība.

Kritiku pauž arī Eiropas Parlamenta deputāti, Alēna Lamasūra (Tautas partija) vārdiem – ES pieņemtais saraksts ir pārāk īss. Taču, viņaprāt, nodokļu jomas “lielais jaunums” ir tas, ka datortehnoloģiju milzim “Apple” nāksies iemaksāt Īrijas kasē 13 miljardus eiro, ko daudzus lieluzņēmumus pievilinājusī Īrija vēl pērn atteicās piedzīt. Tātad pārmaiņas tomēr notiek. (Jāpiemetina – tīmekļa gigantus sāk uzraudzīt arī ASV. Novembrī Misūri štatā ierosināta izmeklēšana, vai “Google” darbība neiegrožo konkurenci un patērētāju tiesības. Gluži kā Eiropā…)

Turklāt ES prezidējošās Igaunijas finanšu ministrs Tomass Teniste apgalvo, ka “sarakstu mēs turpmākajos gados pārskatīsim un regulāri nodosim atklātībai. Mūsu mērķis ir panākt, lai laba fiskālā pārvaldība kļūst par normu”. Kā mēdz sacīt, laiks rādīs.

 

Viedokļi

Eiroparlamenta deputāte Eva Žolī (“Zaļie”): “Šis saraksts ir garām palaista izdevība. Lai tas būtu efektīvs, tam noteikti jāpieskaņo sankcijas. Ir nesaprotami, kāpēc tas šajā gadījumā nav izdarīts.”

ES ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī (atbildīgais par nodokļu jomu): “Eiropas Savienības sastādītā pirmā nodokļu paradīžu melnā saraksta pieņemšana iemieso caurskatāmības un taisnīguma uzvaru, bet process līdz ar to nebeidzas. Jāintensificē spiediens uz sarakstā ierakstītajām valstīm, lai tās izraudzītos citu ceļu. Jurisdikcijām, kuras iekļautas melnajā sarakstā, nāksies izjust sekas atturošu sankciju formā, bet jurisdikcijām, kuras uzņēmušās saistības, vajadzēs tās ātri un pārliecinošā veidā īstenot. Naivitātei šeit nav vietas: solījumiem jābūt pārvērstiem darbos.”