Latvijā
Politika

No OIK varētu atteikties tuvāko triju gadu laikā 16

Tuvāko triju gadu laikā Latvijā varētu atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK), trešdien sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pēc lielajiem protestiem par elektrības cenu valdība šogad aprīlī nolēma izveidot darba grupu elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai un šodien iepazīstināja ar veidiem, kā to varētu izdarīt. OIK atcelšanai šodien tika prezentēti pieci risinājumi.

Obligātās iepirkuma komponentes izskaušanai īpaši izveidotā OIK darba grupa vienojusies no 2019.gada ieviest subsidēto elektroenerģijas nodokli (SEN) ar 15% likmi uz diviem gadiem, kas būtu nodoklis budžeta tekošo izdevumu segšanai. Tas ļautu samazināt patērētāju maksājumus no 180 uz 150 miljoniem eiro jau 2019. un 2020.gadā. Tāpat 2019.gadā ieviestu arī jaunas prasības biogāzes stacijām.

“To izstrādājām sadarbībā ar Zemkopības ministriju (ZM), kas noteiktu minimālo pārtikas atkritumu u.c. organiskas izcelsmes atkritumu īpatsvaru, lai veiksmīgāk utilizētu šos atkritumus un stimulētu to atkal izmantošanu. Tas dotu apmēram 13 miljonu eiro efektu,” preses konferencē stāstīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Jānis Patmalnieks.

2020.gadā būtu jāveic jaudas maksājumu reforma, administrēšanu nododot “Augstsprieguma tīkla” pārziņā, samazinot pamata tarifu un prasības stacijām iekļaut palīgpakalpojumu sniegšanu pārvades sistēmai. Efekts būtu 5 miljoni eiro.

2020.gadā būtu jāaktualizē iekšējās peļņas normas līmeņatzīmes, tostarp iekļaujot arī vēsturisko atbalstu un tirgus siltuma cenu.

Visbeidzot 2021.gadā būtu izšķiršanās starp divām metodēm, kuras pielietot, lai turpinātu atbalstīt atjaunojamās enerģijas ražotājus  – vai nu zaļo sertifikātu sistēma, kura, pēc ministra Ašeradena domām, būtu labāks risinājums, vai nu tirgus cenas efektivitātes modelis, kuras ietvaros ražotāji saņemtu noteiktas cenas garantijas pret tirgus cenu piemaksas veidā un kas teorētiski līdzinātos esošajai sistēmai, taču ar krietni mazāku nastu uz patērētāju pleciem.

Saistītie raksti

Kā norādīja A. Ašeradens, šobrīd OIK maksājumi veido 1% no IKP – vairāk nekā 200 miljonu eiro gadā, taču lielais mērķis šo skaitli esot samazināt līdz 0,3%, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā. Jāatzīmē, ka pilnībā atteikties no atbalsta zaļās enerģijas ražotājiem darba grupas risinājumi neparedz, ņemot vērā arī Eiropas Komisijas uzliktās saistības, kas liek arvien palielināt zaļās enerģijas izmantošanu.

Jau ziņots, ka 2005. gadā Latvijā pieņēma Elektroenerģijas tirgus likumu, līdz ar kuru radās OIK sistēma, paredzot ne tikai obligātu iepirkumu no AER stacijām, bet arī no koģenerācijas stacijām, kā arī to, ka iepirkumus kompensē no iedzīvotāju un uzņēmēju maciņiem proporcionāli patērētajam.

LA.lv