Latvijā
Izglītība

Uz ārzemēm ar ģimenēm izbraukuši 13 000 skolas vecuma bērni 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto no Pixaby.com

No valsts izbraukušo bērnu vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem skaits sasniedzis 12 801, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) 2017.gada publiskais pārskats.

IKVD vadītāja Inita Juhņēviča aģentūrai LETA skaidroja, ka dienests nevar pateikt, kad šie skolas vecuma bērni devušies uz ārzemēm, līdz ar to 12 801 bērnam, kas kādā brīdī izceļojis no valsts un aizvien atrodas ārvalstīs, ir piemērots statuss “izbraucis no valsts”.

Apkopojot datus par izglītības iestādēs nereģistrētiem obligātā izglītības vecuma bērniem, kvalitātes dienests konstatēja, ka 2017./2018.mācību gadā nevienā izglītības iestādē nebija reģistrēti 16 080 bērni vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem, no tiem pašvaldībai nebija informācijas par 448 bērniem.

Izglītības iestādēs nereģistrēto 7-18 gadus vecu bērnu skaits gadu gaitā ir samazinājies. 2016./2017.mācību gadā izglītības iestādēs nebija reģistrēti 17 357 bērni.

Ņemot vērā pašvaldību sniegtos datus, laikā no 2010.gada līdz 2017.gadam visvairāk izglītības iestādē nereģistrēto bērnu vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem ir izbraukuši no valsts. 7-18 gadu vecuma grupā no valsts izbraukušo bērnu skaits 2017.gadā ir samazinājies par 1002 bērniem, sasniedzot 12 801.

IKVD, pašvaldību un to institūciju aktīvas sadarbības rezultātā līdz 2013.gadam izdevās būtiski samazināt bērnu skaitu ar statusu “Pašvaldībai nav informācijas”. Lai gan 2014. un 2015.gadā to bērnu skaits, par kuriem pašvaldībai nav informācijas, noturējās salīdzinoši zems, 2016.gadā tas krasi pieauga, bet 2017.gadā to ir izdevies atkal nedaudz samazināt. Negatīvi vērtējams apstāklis, ka 2017.gadā turpina pieaugt izglītības iestādē nereģistrēto bērnu skaits, par kuriem pašvaldība nav norādījusi statusu, pauda IKVD.

Negatīvi vērtējams arī tas, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2017.gadā ir pieaudzis to bērnu skaits vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem, kuri neapmeklē izglītības iestādi ilgstošas slimības dēļ – 2014.gadā tāds bija viens, 2015.gadā – četri, 2016.gadā – astoņi, bet 2017.gadā – 13. Pēdējos divos gados gandrīz nav mainījies arī to bērnu skaits, kuriem pašvaldība norādījusi statusu “Pašvaldība noskaidro situāciju” – pērn tādu bijis 218.

Apkopojot pašvaldību sniegto informāciju, IKVD secināja, ka negatīvi vērtējama situācija, ka 2017.gadā ir saglabājies salīdzinoši augsts to izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu skaits, par kuriem pašvaldībai nav informācijas (pārsvarā Daugavpils, Rīga, Jelgava). Tāpat negatīvi vērtējams arī apstāklis, ka, salīdzinot ar 2016.gadu, pagājušajā gadā ir pieaudzis to bērnu skaits no septiņu līdz 18 gadu vecumā, kuri neapmeklē izglītības iestādi ilgstošas slimības dēļ. Tas nozīmē, ka pašvaldību rīcība nav bijusi pietiekami aktīva, lai nodrošinātu ilgstoši slimojošo bērnu iekļaušanu izglītības vidē, kas savukārt mazinātu šādu bērnu un viņu ģimeņu atstumtību un dotu arī sociālu, komunikatīvu un veselību veicinošu efektu.

Lai noskaidrotu cēloņus, kādēļ bērni nav reģistrēti izglītības iestādē, lielākā daļa pašvaldību veic apsekošanu bērnu dzīvesvietā, iegūst informāciju no bērna kaimiņiem un radiniekiem. Tomēr IKVD atzīmēja, ka vairākām pašvaldībām vēl joprojām ir problēmas noskaidrot katra bērna atrašanās vietu un iemeslu izglītības iestādes neapmeklēšanai, kā arī laicīgi un precīzi ievadīt datus Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS). Tādēļ IKVD uzskata, ka pašvaldību darbs informācijas ieguvē un apstrādē ir vēl uzlabojams.

LA.lv