Viedokļi
Komentāri

Monika Zīle: Neapmācītie ģenerāļi 16


Politiskās partijas “Progresīvie” tieslietu un iekšlietu ministra amata kandidāte, juriste, feministe Dace Kavasa
Politiskās partijas “Progresīvie” tieslietu un iekšlietu ministra amata kandidāte, juriste, feministe Dace Kavasa
Foto – Paula Čurkste/LETA

Aizvadītajā svētdienā karsts bija no paša rīta. Ieilgušo tveici sociālajos tīklos apspriežot, tauta pieminēja gan ugunsgrēku Valdgales pagastā, gan sarkanā gaiļa nežēlīgo plosīšanos Zviedrijā, kurp stihiju savaldīt palīgā tika aicinātas kaimiņvalstis. Šīs līdzdalības izpausmes un mērogu tvitera jeb čivinātavas domu apmaiņas slejā apspriežot, juriste Dace Kavasa ierakstīja: “Poļi jau aizbrauca. Mūsējie dzēš kūdru,” gluži loģiski pamatojot iemeslu, kāpēc Skandināvijā ir Polijas, bet nav Latvijas ugunsdzēsēju.

Abi vienkāršie teikumi, visticamāk, netiktu izrauti no konteksta un paliktu bez ievērības, ja kustība “Progresīvie” negādājusi par Kavasas kundzes atpazīstamību, gluži svaigā pagātnē nominējot viņu iekšlietu ministres amatam – ja nu gadījumā kārtējā pastardienas izsludināšana tā sajauc vēlētājiem galvu, ka viņi šo politisko draudzi iebalso Saeimā. Tiesa, zināmās aprindās Dace Kavasa nav sveša: kā cilvēktiesību eksperte darbojusies dažādos Eiropas projektos, sniedz konsultācijas vietējiem un citu valstu uzņēmējiem, ir pieprasīta semināros. Bet augsta profesijas raudze vēl negarantē plašu atbalstu un jūsmīgus aplausus, politikā ienākot. Turklāt “Progresīvie” – kā to labāk pateikt?… – līdzinās spēļu lācītim ar noslēpumainu puncīti, kuru vidusmēra latvietis uzlūko bažīgs un aizdomīgs.

Tieši tāpēc laikam juristes Kavasas rakstītais stipri saviļņoja vienu emocionālu čivinātavas apmeklētāju, kura metās autori kaunināt par it kā nievājošo attieksmi pret mūsu pašu nelaimi un ieteica nebāzt degunu politikā. Kamēr daži līdzsvarotākie “tviteristi” centās dusmu uguni dzēst ar paskaidrojumiem, kas patiesībā domāts, potenciālā ministre rīkojās tik aši un izlēmīgi kā mūsu ciltsmātes savulaik tirgū, kur iztiek bez diplomātijas un smalkiem izteicieniem. Pret visām vardarbības formām karojošā un cieņpilnu attiecību nepieciešamību sabiedrībā bieži uzsvērusī Dace Kavasa iesita skanīgu verbālu pliķi oponentei: “Jūs mani nemācīsiet dzīvot!” Tālāk sekoja vārdu apmaiņa, ko versmīgajam disputam nejauši pieslēdzies kungs raksturoja abām pusēm neglaimojoši kodolīgi: bābisms.

Šķiet, strīds “par neko” nebūtu ievērības cienīgs, ja neliktu apcerēt uz valstij svarīgiem posteņiem nominēto cilvēku gatavību darboties politikā. Lai gan baptistu garīdznieka Pētera Sproģa īsā brāļošanās ar “Saskaņu” jau pieder pagātnei, tā ir labs piemērs personības traģēdijai, kad cilvēks pārvērtē savas spējas, nepazīstamā distancē startējot. Nav dzirdēts, ka civilizētas valsts bruņotajos spēkos pat elementāru ierindas apmācību neizgājušajam uzreiz dotu ģenerāļa uzplečus. Bet jaunizceptie politiķi, kažoku no vēl nenošauta lāča ādas pielaikodami, jau gatavi maršala titulam. Tomēr aizrautīgi sprediķot ticīgo saimei vai spoži referēt kolēģu auditorijā nav gluži tas pats, kas uz šaurās strīda takas satikt patiešām atšķirīgi domājošos. Diemžēl vēlēšanu tuvums un, astrologuprāt, Zemei tuvāko spīdekļu aptumsumi dažu labu nākamās Saeimas krēsla tīkotāju provocē tādām rupjībām, uz kuru fona juristes Kavasas leksika minētajā disputā ir gandrīz vai no “esiet tik laipni” plauktiņa. Tāda nu ir mūsu politiskā kultūra zem saules nokveldētajām debesīm…

LA.lv