Foto - Margarita GermaneFoto - Margarita Germane

Nastavševa refleksijas par Čehova “Trīs māsām”

Latvijas Nacionālajā teātrī 12. oktobrī pirmizrāde vienam no pasaules dramaturģijas populārākajiem darbiem Antona Čehova “Trīs māsas” Vladislava Nastavševa režijā, kas teātrī būs skatāms ar nosaukumu “Trīs māsas. Refleksija”.

Luga “Trīs māsas” ir viens no nozīmīgākajiem A. Čehova darbiem, kas tika uzrakstīta 1900. gadā un pirmo reizi publicēta 1901. gadā Maskavā, un tās pirmizrāde notika tajā pašā gadā Maskavas Mākslas teātrī.

Par lugas izvēli V. Nastavševs saka: “Es vienmēr esmu sapņojis iestudēt Čehovu. Kad biju jauns, man ļoti patika “Kaija”, bet tagad mīļākā Čehova luga ir “Trīs māsas”. Es esmu mācījies divās teātra skolās – Pēterburgā un Londonā –, un abās iestājeksāmenos man bija jāanalizē “Trīs māsas”.”

Šajā iestudējumā tiks izmantots Edītes Tišheizeres tulkojums, par ko režisors saka: “Tas ir ļoti mūsdienīgs teksts. E. Tišheizerei ir izdevies ļoti labs tulkojums – tas ir dzīvs, tas skan tā, kā cilvēki varētu runāt tagad, bet reizē tas ir arī ļoti precīzs. E. Tišheizere paliek līdz sīkumiem uzticīga oriģinālam un vienlaikus padara to mūsdienīgu. Arī tēli automātiski sanāk dzīvi un nepastarpināti.”

1900. gads, kad sarakstīta A. Čehova luga “Trīs māsas”, noteikti ir viens no interesantākajiem gadiem jaunāko laiku vēsturē – mainās 19. un 20. gadsimts. 19. gadsimts paņem sev līdzi ne tikai garās sieviešu kleitas vai sveču gaismu, vietā piedāvājot sieviešu tiesības un elektriskās spuldzītes, vēsturē lēnām aizritinās sapnis par pilsētu, jo pilsēta kļūst par ikdienu, kas ne vienmēr ir mākslas notikumu piepildīta, fonā šķindot vīna glāzēm kafejnīcās. Pilsēta ir garas darba stundas, lai nopelnītu maizi, svaiga gaisa un zaļu koku trūkums, kā arī pilnīgi citas cilvēku savstarpējās attiecības. Tomēr Maskavas tēls “Trīs māsās” vēl ir paradīze, māsu dzīvē – zudusī paradīze, jo Maskavā pagājusi viņu bērnība, kamēr viņu jaunība, viņu labākie dzīves gadi aizrit provinces pilsētiņā, jo uz turieni nozīmēts dienēt viņu tēvs – baterijas komandieris. Kopš tēva nāves pagājis gads, lugas 1. cēliens rit jaunākās māsas Irinas vārda dienā maija ziedonī. Šāda ir ekspozīcija, ar kādu sākas viena no pasaules nozīmīgākajām lugām, kas piedzīvojusi tūkstošiem interpretāciju. Autors uzskatījis, ka luga ir komēdija, taču tā ir poētiska, rūgta optimisma un drāmas piesātināta luga.

Luga stāsta par izglītotas ģimenes trīs meitām Krievijas provinces pilsētā, kuru ikdienas dzīve ir tāla no cerētās. Kā teic izrādes režisors V. Nastavševs: “Cik mokoši grūti nākas samierināties ar domu, ka dzīvē nekas nenotiek tā, kā mēs gribētu vai kā mēs iedomājamies un izplānojam.”

V. Nastavševa un Artūra Arņa scenogrāfija, Rūtas Kuplās kostīmi, Valda Zilvera muzikālais noformējums, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš. Lomās: Marija Bērziņa, Daiga Kažociņa, Madara Botmane, Mārcis Maņjakovs, Zane Jančevska, Egils Melbārdis, Arturs Krūzkops, Kaspars Zvīgulis, Astrīda Kairiša, Ģirts Jakovļevs, Kaspars Dumburs, Juris Hiršs, Romāns Bargais, Kristaps Ķeselis, Raimonds Celms, Artis Drozdovs, Valdis Zilveris.