Ekonomika
Īpašums

Mūža mājas noma: Sešas pašvaldības noteikušas maksu par kapavietu izmantošanu 16


Noteiktā nomas maksa par vienvietīgu kapavietu gadā svārstās no 1,42 līdz 4,15 eiro. Jūrmalā tā ir vislielākā.
Noteiktā nomas maksa par vienvietīgu kapavietu gadā svārstās no 1,42 līdz 4,15 eiro. Jūrmalā tā ir vislielākā.
Foto – Valdis Ilzēns

Jūrmalas iedzīvotājs, 87. mūža gadu sasniegušais Staņislavs Papiņš pauž neizpratni, kāpēc pašvaldība pieprasa viņam maksāt par viņa piederīgo kapavietas apsaimniekošanu, kaut arī to viņš sakopj paša spēkiem.

 

“Par ko man jāmaksā?”

Jau kopš pagājušajā gadsimta vidus Ķemeru kapsētā apglabāti vairāki Staņislava Papiņa dzimtas piederīgie: latviešu strēlnieks, kurš padomju gados represēts par palīdzību mežabrāļiem, un viņa represētā ģimene. “Nekad agrāk par kapavietu nekādu maksu neprasīja un iepriekš par to nekas nebija paziņots. Bet nu pēkšņi pensionāram un politiski represētajam ar mazu pensiju nezin kāpēc liek maksāt 18 eiro gadā!” viņš brīnās. “Par ko man jāmaksā, ja kapsētas teritorijā nav pat ūdens ņemšanas vietas? Vai represētais strēlnieks un viņa piederīgie nav nopelnījuši sev pat kapavietu?”

Jūrmalas pašvaldības Mārketinga un ārējo sakaru pārvaldes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte noliedz, ka Ķemeru kapos, kurus apsaimnieko pašvaldības uzņēmums “Jūrmalas kapi”, tikai tagad būtu ieviesta maksa. Tā bijusi noteikta jau 1998. gadā, ievērojot Jūrmalas pašvaldībā apstiprinātos kapsētu uzturēšanas noteikumus. Tajos noteica, ka ģimenes kapavietu uzturēšanas tiesības tiek piešķirtas uz nenoteiktu laiku, par ko ar apsaimniekotāju jānoslēdz kapavietas uzturēšanas līgums.

 

Tikai nomnieks

Pašlaik ar 2016. gada 21. janvārī izdotu Jūrmalas pilsētas domes lēmumu ir noteikta kapavietas nomas maksa – 83 centi par kvadrātmetru gadā, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tā kā Ķemeru kapsētas zeme pieder pašvaldībai, ievērojot Jūrmalas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumus, persona, ar kuru noslēgts nomas līgums par ģimenes kapavietas izveidošanu un uzturēšanu, ir šīs kapavietas nomnieks. Tādējādi arī Staņislavs Papiņš ir vien savu piederīgo kapavietu mūžīgais nomnieks.

Uz jautājumu, ko par šo maksu apsaimniekotājs dara, Jūrmalas pašvaldības pārstāve atbild, ka izved atkritumus, nomnieku vajadzībām ieved melnzemi un smiltis, uzstāda tualetes, apzāģē krūmus un kokus, aizvāc sausos zarus, kā arī sakopj kapsētas kopējo teritoriju. Neatbilstot patiesībai Papiņa k-ga apgalvotais, ka kapsētā neesot ūdens ņemšanas vietu. Ķemeru kapsētā esot uzstādīti 10 ūdens sūkņi.

 

Pabalsti kapavietas nomas vietā

Jūrmalas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi un maksas pakalpojumu cenrādis gan neparedz nekādus atvieglojumus politiski represētajiem.

Uz jautājumu, ko darīt politiski represētajiem ar maziem ienākumiem, pašvaldības pārstāve atbild, ka Jūrmalā dzīvojošajiem politiski represētajiem cilvēkiem pašvaldība maksā pabalstu 72 eiro mēnesī.

Pensionāriem maksā 50 eiro gadā veselības aprūpei. Tāpat politiski represētajiem, kuru ienākumi ir 70% no valstī noteiktās minimālās darba algas un kuri nestrādā, un kuru ģimenē nav darbspējīgu personu, maksā veselības aprūpes pabalstu līdz 86 eiro gadā, savukārt personām ar īpašām vajadzībām – līdz 150 eiro kalendārajā gadā.

Politiski represētām personām varot piešķirt arī dzīvokļa pabalstu. Aprēķinot to, tiek noteikta pārtikas daļa 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas. Pabalstu saņemšanai jāvēršas Jūrmalas pašvaldības Labklājības pārvaldē.

Jūrmalas iedzīvotāja Staņislava Papiņa, tāpat līdzīgi citu “LA” lasītāju neizpratne, par ko kapu apsaimniekotāji prasa viņiem maksāt, mudināja palūkot, kā kapu apsaimniekošana notiek citur.

 

Pašvaldību kapsētās valda juceklis

Ieskatu Latvijas kapu saimniecībā sniedz šā gada 7. februārī Valsts kontroles ziņojums, balstīts uz pērn veikto revīziju, kurā mēģināts noskaidrot, vai pašvaldību rīcība, nodrošinot kapsētu apsaimniekošanu un ar kapsētu izmantošanu saistītos pakalpojumus, ir likumīga un lietderīga.

Revīzijas izlasē bija iekļautas Jūrmalas un Liepājas pilsētu, Aglonas, Engures, Kārsavas, Ogres, Pļaviņu, Priekules, Rojas, Rūjienas un Viesītes novadu pašvaldības, kuru teritorijās pavisam ir 170 kapsētas jeb apmēram 9,76 % no vairāk nekā 1742 kapsētām valstī. Revīzijā no tām tika apsekotas 56.

No Valsts kontroles ziņojuma secināms, ka kapu saimniecībā vienotu kapsētu izmantošanas noteikumu nav. Katrā pašvaldībā rīkojas pēc saviem ieskatiem. Iedzīvotājiem nereti nav skaidrs, par ko viņiem jāmaksā un kur tiek iztērēta viņu maksātā nauda.

Valsts kontroles ziņojumā cita starpā atzīts, ka pašvaldības nenodrošina iedzīvotājiem ērti pieejamu, skaidru un saprotamu informāciju par kapsētu izmantošanas kārtību un noteiktajiem maksājumiem. Pašvaldību noteiktie un ar kapsētu izmantošanu saistītie pakalpojumi un maksājumi atšķiras gan skaita ziņā, gan pēc satura, radot nevienlīdzīgus kapsētu izmantošanas nosacījumus.

Kaut arī pašvaldības ir noteikušas kapsētu apsaimniekotāju pienākumu izvietot pie kapsētām informācijas stendus, kuri, Valsts kontroles revidentu ieskatā, iedzīvotājiem, īpaši gados vecākiem, būtiski atvieglo aktuālās informācijas iegūšanu, stendos pārsvarā ir amatnieku un citu pakalpojumu sniedzēju reklāma.

 

Nomas vietā nodeva

Kā izrādās, tikai sešas pašvaldības (Jūrmalas, Kuldīgas, Olaines, Raunas, Rūjienas, Skrundas novadi) ir noteikušas ikgadēju nomas maksu par kapavietu izmantošanu, kas atkarīga no lietošanā piešķirtās kapavietas platības. Citās pašvaldībās šādu maksājumu nav.

Pieminētajās sešās pašvaldībās noteiktā nomas maksa par vienvietīgu kapavietu gadā svārstās no 1,42 līdz 4,15 eiro. Jūrmalā tā ir vislielākā – 4,15 eiro par vienu kapavietu jeb 0,83 eiro par vienu kvadrātmetru gadā.

Šis ziņojums lielā mērā apstiprina, ka Jūrmalas iedzīvotāja Staņislava Papiņa un citu paustajām bažām ir dibināts iemesls.

Iebilstot pret Jūrmalā noteikto nomas maksu, kāds cits Jūrmalas iedzīvotājs pat vērsies tiesā. Tā cita starpā atzinusi, ka, noslēdzot apsaimniekošanas līgumu, cilvēkam nemaz nav iespēju vienoties par līguma noteikumiem, būtībā šī nomas maksa viņam tiek uzspiesta un ir uzskatāma par pašvaldības nodevu.

LA.lv