Latvijā
Politika

Vēlētāji grib aizslaucīt līdzšinējo kārtību. Saruna ar Arni Kaktiņu 16


Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš
Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš
Foto – Zane Bitere/LETA

Liela daļa vēlētāju nav mierā ar stāvokli valstī un gribētu izmantot Saeimas vēlēšanas, lai aizslaucītu līdzšinējo kārtību, spriež sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. Taču pieredze rāda, ka neuzticēšanās politiķiem saglabājas arī pēc vēlēšanām.

Jūsu pašu aptauja rāda, ka 58% respondentu neuzticas partiju popularitātes reitingiem, uzticas tikai 21%. Kādēļ cilvēki netic jūsu darbam?

Tas ir daudz plašāks fenomens, kas attiecas ne tikai uz partiju popularitātes aptaujām. Piemēram, cilvēki arvien mazāk tic arī informācijai, ko publicē drukātā prese. Arī jautājums par uzticēšanos partiju reitingiem daļēji ir jautājums par uzticēšanos masu medijiem, jo šī informācija līdz iedzīvotājiem nonāk tieši ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību.

Aptaujas rāda, ka arī Saeimai un valdībai uzticas tikai neliela daļa iedzīvotāju. Rodas iespaids, ka vairums Latvijas iedzīvotāju neuzticas pilnīgi nekam, kas ir saistīts ar politiku. Mēs esam dziļā uzticēšanās krīzē, un nekas neliecina, ka tas varētu mainīties.

Saskaņā ar aptauju datiem lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vispār neuzticas citiem cilvēkiem. Un no tā izriet viss pārējais, jo Saeimu un valdību veido cilvēki, plašsaziņas līdzekļus ar saturu piepilda cilvēki, arī partiju reitingus veido cilvēki.

Vai jums ir skaidrojums, kādēļ neticība politiķiem ir tik liela?

Viens no iemesliem, kādēļ cilvēki neuzticas politiķiem, ir tas, ka mūsu politikā netrūkst piemēru, kad politiķi nepilda vēlētājiem dotos solījumus. Tādēļ vēlētājiem ir ļoti skeptiska attieksme pret visu, ko partijas sola savās priekšvēlēšanu programmās. Un es viņus saprotu.

Spilgts piemērs bija stāsts par iedzīvotāju ienākuma nodokli: kad uznāca krīze, tas tika palielināts par pāris procentiem, bet ar solījumu, ka pēc pāris gadiem, kad krīze būs pārvarēta, to atkal samazinās. Lai cilvēki noticētu šim solījumam, to vēlāk pat ierakstīja likumā.

Bet brīdī, kad bija jāķeras pie solījumu pildīšanas, izrādījās, ka plāni ir mainījušies, nodokli tomēr nevar samazināt, jo valsts budžetā nevarēšot savilkt galus kopā. Politiķi deva solījumu, bet nevēlējās to pildīt. Un šādu piemēru ir daudz. Diemžēl šāda rīcība nepaliek bez sekām, par ko liecina arī iedzīvotāju zemā uzticība valsts varai un politiķiem.

Šādā situācijā jābrīnās, ka cilvēki vispār piedalās vēlēšanās, lai balsotu par politiķiem, kuriem paši neuzticas.

Ļoti daudzi arī neiet un nepiedalās. Bet ir tāds jēdziens kā “cerība”, un partijas ar priekšvēlēšanu kampaņas palīdzību mēģina radīt un vairot šo cerību. Taču ilgtermiņā tas nestrādā.

Piemēram, uzticēšanās līmenis parlamentam pirms un pēc vēlēšanām ir diezgan līdzīgs. Vēlēšanām it kā vajadzētu restartēt sistēmu, nomainīt politiķus, kam cilvēki neuzticas, pret tiem, kam viņi uzticas, taču izrādās, ka vēlēšanu rezultātā nekas būtiski nemainās.

Bukmeikeri, kas pieņem likmes uz vēlēšanu iznākumu, kā reālāko valdošās koalīcijas modeli pēc vēlēšanām uzskata tagadējās koalīcijas saglabāšanos (ZZS+NA+”Vienotība”). Savukārt tāda koalīcija kā “Saskaņa”+ZZS+KPV.LV novērtēta ar koeficientu 1:30. Vai piekrītat bukmeikeru optimismam tagadējās koalīcijas izredžu sakarā?

Tā ir diezgan ticama prognoze. Protams, lielākais jautājums ir par “Vienotības” izredzēm, jo aptaujas rāda, ka ZZS un Nacionālā apvienība var cerēt uz diezgan labu pārstāvniecību Saeimā.

Manuprāt, ja būs iespēja saglabāt esošo koalīciju, tad valdošās partijas to arī darīs, jo šobrīd mēs neredzam, ka viņiem būtu kādas nepārvaramas pretrunas. Izskatās, ka viņi ir diezgan labi sastrādājušies.

Saskaņā ar aptauju datiem Latvijas populārākie politiķi ir Nils Ušakovs un Aivars Lembergs, taču Saeimas vēlēšanās viņi nekandidē. Vai viņu partijas no tā zaudē?

Nē, viņi var aģitēt par savām partijām arī tad, ja paši nepiedalās vēlēšanās. Drīzāk problēma bija iepriekš, kad pirms vēlēšanām viņus reklamēja kā premjera kandidātus, bet daudzi tam neticēja un apsūdzēja šīs partijas vēlētāju maldināšanā.

No politiķiem, kuru partijām ir zems reitings, ir nācies dzirdēt mājienus, ka reitingiem nevar ticēt, jo bagātās partijas tos esot nopirkušas. Vai jums kāds ir piedāvājis naudu, lai nopirktu sev labu reitingu?

Nē, lai gan pirms daudziem gadiem bija viens gadījums, kad cilvēks nāca un prasīja, cik maksā tā lieta. Tad nācās paskaidrot, ka aptaujas tiek taisītas godīgi un nevar tā vienkārši nopirkt sev reitingu.

Nereti nācies dzirdēt viedokli, ka nav jēgas balsot par partijām, kas aptaujās svārstās ap 1%, jo šīm partijām nav izredžu pārvarēt 5% barjeru un cilvēks vienkārši būs izniekojis savu balsi.

Manā rīcībā nav nekādu pierādījumu, kas apstiprinātu, ka partijas zemais reitings atturētu cilvēkus no balsošanas par šo politisko spēku.

Pirms brīža jūs man vaicājāt, kāpēc vairums cilvēku neuzticas partiju reitingiem. Tad jau sanāk acīmredzama pretruna: ja cilvēki netic reitingiem, kā gan tie varētu ietekmēt viņu balsojumu?

Latvijā ir plaši izplatīta tēze, ka partiju reitingi būtiski ietekmē vēlēšanu rezultātus. Eiropas Savienībā savulaik šis jautājums tika rūpīgi pētīts, bet pētnieki tā arī neatrada pierādījumus, kas apstiprinātu šo tēzi.

Jā, ir daļa cilvēku, kuru izvēli nosaka partiju reitingi. Piemēram, ir vēlētāji, kam patīk pieslieties uzvarētājam, tādēļ viņi nobalso par sarakstu, kas ir reitingu galvgalī.

Taču vienlaikus ir cilvēki, kas rīkojas tieši pretēji: viņi svārstās starp vairākām partijām un, ja reitingi rāda, ka kādai partijai ir vājākas pozīcijas, tad viņi apzināti nobalso par šo partiju, lai tādējādi sniegtu tai savu atbalstu. Jo škietamajam uzvarētājam papildus atbalsts nav nepieciešams, tas jau tāpat ir uzvarējis.

Kādēļ tik zems reitings (ap 1%) ir Latvijas Krievu savienībai? Ždanokai un Mamikinam tomēr ir liela atpazīstamība, turklāt šogad bijusi iespēja mobilizēt vēlētājus krievu skolu jautājumā?

Mums ir pamats domāt, ka Krievu savienības popularitāte varētu būt lielāka, nekā rāda aptaujas. Mūsu pieredzē ir bijuši gadījumi, kad noteiktu ideju paudēji vēlēšanās iegūst lielāku atbalstu, jo daļa viņu atbalstītāju priekšvēlēšanu aptaujās neatklāja savas patiesās simpātijas.

Ja cilvēkiem ir sajūta, ka sabiedrības vairākums ir naidīgi noskaņots pret viņu idejām, viņi izvairās tās paust publiski. Tas attiecas arī uz Ždanokas atbalstītājiem. Savu izvēli viņi patur pie sevis, bet vēlēšanu dienā tā kļūst redzama. Tādēļ es neizslēdzu iespēju, ka šis saraksts var iegūt vairāk, nekā to uzrāda aptaujas.

Ja raugās uz pēdējo gadu pasaules pieredzi, redzams, ka jūsu kolēģiem ir bijušas dažas sāpīgas neveiksmes. Piemēram, liels pārsteigums bija Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās un Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no ES, jo pirms tam aptaujas paredzēja citu iznākumu. Vai pārsteigumi iespējami arī Saeimas vēlēšanu kontekstā?

Es nepiekrītu apgalvojumam, ka šāds iznākums bija aptauju rīkotāju neveiksme. Latvijā un arī rietumvalstīs daudziem nav izpratnes par politisko reitingu būtību. Piemēram, viņi saka: lūk, aptaujas neparedzēja Trampa uzvaru! Taču patiesībā vēlēšanu dienā Hilarija Klintone saņēma vairāk balsu, bet Tramps kļuva par prezidentu, pateicoties ASV vēlēšanu sistēmas īpatnībām.

ASV veiktās aptaujas rādīja pareizi – Klintone tiešām bija populārāka. Jāsaprot, ka aptaujas dati tīrā veidā nav uzskatāmi par vēlēšanu iznākuma prognozi. Ja mēs gribam prognozēt vēlēšanu rezultātus, tad jāņem aptaujas dati un jāliek lietā savas zināšanas par to, kā sabiedriskā doma varētu mainīties līdz vēlēšanu dienai.

Pirms četriem gadiem SKDS aptauja precīzi noteica, kuras piecas partijas un kādā secībā iekļūs Saeimā. Vienīgais pārsteigums bija Latvijas Reģionu apvienība, kas pretēji jūsu prognozēm tomēr pārvarēja 5% barjeru. Vai Artusa Kaimiņa popularitāte jums jau toreiz bija pārsteigums?

Saistītie raksti

Tieši par to es runāju, atbildot uz iepriekšējo jautājumu. Mūsu pēdējā aptauja netika taisīta dienu pirms vēlēšanām, tās bija pāris nedēļas, un pa šo laiku daudz kas var mainīties.

Mēs zinām, ka liela daļa vēlētāju savu galīgo izvēli izdara pēdējā brīdī, daudzi pieņem lēmumu tikai vēlēšanu iecirknī. Tādēļ es drīzāk esmu pārsteigts, cik precīzi mūsu reitingi bieži vien sakrīt ar vēlēšanu iznākumu, jo ir daudz faktoru, kādēļ tie varētu nesakrist.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

 

LA.lv