Latvijā
Politika

Ministrijas nākamā gada budžetā papildus prasa miljardu 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – LETA/AFP

Neskatoties uz prognozēto negatīvo fiskālo telpu, ministrijas 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus prasa 1,1 miljardu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija par ministriju papildus finansējuma pieprasījumiem 2019.gada budžetā.

Ministrijā piebilda, ka tās apkopotajā informācijā var būt tehniskas neprecizitātes, kas vēlāk tiks precizētas. Turklāt atsevišķu pasākumu finansēšanai ministrijas var būt jau atradušas līdzekļus, pārskatot savus izdevumus.

Pērn ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2018.gada budžetā prasīja gandrīz 760 miljonus eiro. Šā gada aprīlī FM informēja, ka 2019.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 6,73 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinājumā ar budžeta ietvara likumā 2019.gadam noteikto, nozīmē izdevumu palielinājumu par 75,5 miljoniem eiro.

FM apkopotā informācija par papildus līdzekļu pieprasījumiem 2019.gada budžetā liecina, ka nākamgad visvairāk papildu naudas – 431,39 miljoni eiro – nepieciešama Veselības ministrijai. Tai ar 136,2 miljoniem eiro seko Satiksmes ministrija, bet Izglītības un zinātnes ministrijai papildus nepieciešami 106,3 miljoni eiro.

103,15 miljoni eiro 2019.gada budžetā papildus nepieciešami Iekšlietu ministrijai, 69,27 miljoni eiro Labklājības ministrijai, bet 40,29 miljoni eiro – Ekonomikas ministrijai.

Tieslietu ministrija 2019.gada budžetā papildus vēlas 54,57 miljonus eiro, Zemkopības ministrija – 26,8 miljonus eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – 25,65 miljonus eiro, bet Kultūras ministrija – 17,05 miljonus eiro.

12,84 miljonus eiro 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus pieteikusi Ārlietu ministrija, 11,35 miljonus eiro – FM.

Aizsardzības ministrija nav pieteikusi papildus budžeta pieprasījumu 2019.gadam.

Latvijas radio un televīzija pieteikušas papildus budžeta finansējumu 3,78 miljonu eiro apmērā, Prokuratūra – 1,96 miljonus eiro, Augstākā tiesa – 1,35 miljonus eiro, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs – 1,05 miljonus eiro, Ministru kabinetam nepieciešami papildus 547 569 eiro, Satversmes tiesai – 445 020 eiro, Valsts kontrolei – 329 928 eiro, bet Tiesībsarga birojam nepieciešami papildus 37 103 eiro.

FM apkopotā informācija arī liecina, ka 2020.gadā ministrijas prioritārajiem pasākumiem vēlas papildus līdzekļus 1,4 miljardu eiro apmērā, bet 2021.gadā – 1,8 miljardu eiro apmērā.

Atbilstoši Latvijas Stabilitātes programmai 2018.-2021.gadam, fiskālā telpa nākamajiem gadiem ir aplēsta negatīva. Saskaņā ar prognozēm, fiskālā telpa 2019.gadā ir plānota mīnus 45,2 miljonus eiro apmērā, 2020.gadā mīnus 37,8 miljonu eiro apmērā, bet pozitīva tā būs 2021.gadā, kad fiskālā telpa aplēsta 3,2 miljonu eiro apmērā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šā gada aprīlī žurnālistiem sacīja, ka patlaban budžetā netiek iezīmēti jauni tēriņi. Viņš gan piebilda, ka plašākas diskusijas par nākamā gada budžeta papildu izdevumiem gaidāmas pēc Saeimas vēlēšanām rudenī.

Šā gada maijā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka izmaiņas patlaban prognozētajā fiskālajā telpā varētu tikt ieviestas šoruden, kad tiks pārskatītas makroekonomiskās prognozes, turklāt būs arī pieejama informācija par ministriju izdevumu pārskatīšanas rezultātiem.

Atbilstoši valdības apstiprinātajam budžeta sagatavošanas grafikam, līdz šā gada 1.augustam ministrijām bija jāiesniedz priekšlikumi par prioritārajiem pasākumiem un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu. Savukārt 15.oktobrī valdības ārkārtas sēdē plānots apstiprināt vispārējās valdības budžeta plānu.

Budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātus un par to izmantošanu 2019.gada budžetā valdība plāno lemt 16.oktobrī.

FM informēja, ka minētos izpildes termiņus iespējams īstenot līdz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, bet galīgā lēmuma pieņemšanu paredzēts atstāt jaunievēlētās Saeimas un Ministru kabineta kompetencē.

LA.lv