Pasaulē
Baltija

Min versijas par nejauši izšauto raķeti Igaunijā 16

Reuters/LETA. Ilustratīvs attēls

Bijušais NBS komandieris atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube pieļauj, ka otrdien no Spānijas iznīcinātāja virs Igaunijas kļūdaini izšauta raķete bijusi cilvēciska kļūda vai arī pie vainas bijis kāds tehnisks misēklis.

“Baltijas gaisa telpas patrulēšana notiek kopš pirmās dienās, kad iestājāmies NATO 2004. gadā. To laikā ir nolidots tūkstošiem stundu, lai aizsargātu mūs, tomēr notika šāda kļūda,” komentēja R. Graube.

Pēc viņa domām, notikušais ir nopietns incidents, kurš atbilstoši jāizmeklē, noskaidrojot patiesību, un to iespējams izdarīt, ņemot vērā, ka patrulēšanā iesaistītās lidmašīnas reģistrē savu darbību tā dēvēto melno kastu ierakstos.

“Civilā dzīvē dažādās jomās arī notiek negadījumi un kļūdas, bet, ņemot vērā militārās drošības procedūras, kas jāievēro, militārajā resorā negadījumu iespējamība ir mazāka,” piebilda R. Graube.

Bijušais Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris atvaļinātais ģenerālis Antss Lāneotss (2006.-2011.) sarunā ar “LA” pauda viedokli, ka par izšautās raķetes lietu valdot pārāk liels troksnis.

“Savējos Tallinā izlamāju. Kāpēc mums no mušas taisīt ziloni. Tehnika lūst – automašīnas, kuģi, tanki, lidmašīnas. Vai tas, ka ir viens šāds gadījums 15 gadu laikā ar lidmašīnu, nozīmē, ka tā notiek regulāri? Pievērsiet uzmanību ceļiem, kur bērni staigā basām kājām. Kaut kā nevienu tas neinteresē, kaut arī tā ir ikdiena,” komentēja A. Lāneotss.
Viņš uzsver, ka AMRAAM raķetei, kas tika izšauta no iznīcinātāja, ir savs cikls līdz izšaušanai. “Pilots vispirms aktivizē raķeti, tad tās kaujasgalviņa meklē mērķi, un tikai tad, kad mērķis ir nofiksēts, to iespējams izšaut. Otra lieta – raķetei ir pašlikvidācijas sistēma, kura iedarbojas, ja pēc izšaušanas raķete pazaudē mērķi un noteiktā laikā neatrod jaunu. Šāda sistēma pastāv drošības dēļ, jo tās galviņā atrodas slepenie saziņas kodi,” skaidro igauņu atvaļinātais ģenerālis.

Viņš pieļāva, ka raķete varēja tikt izšauta uz kādu mācību mērķi, kā arī iespējamību, ka tā varēja tikt izšauta lidmašīnas tehniskas kļūdas dēļ.

“Krievijas pārstāvji varēs nodarboties ar propagandu un tricināt gaisu ar to, ka, redz, NATO ir slikti lidotāji un lidmašīnas. Bet tā ir psiholoģiska operācija. Es viņiem nepievērstu uzmanību. Viņiem pašiem krīt helikopteri, nesen Krievijā helikoptera avārijā gāja bojā cilvēki,” norāda A. Lāneotss.

Viņš piebilst, ka pērn notikušo Krievijas un Baltkrievijas mācību laikā “Zapad-2017” autoavārijā nopietni cieta Krievijas Gaisa spēku komandieris. “Krievijas armijā mirst cilvēki un lūst tehnika, taču viņi šo informāciju neizpauž presei,” norādīja A. Lāneotss, piebilstot, ka visās armijās, tostarp amerikāņu, notiek negadījumi, jo “tehnika ir un paliek tehnika”.

Kā ziņo LETA, Igaunijas militārpersonas ceturtdien turpināja meklēt Spānijas iznīcinātāja nejauši izšautās raķetes daļas. Meklēšana notiek purvainā teritorijā Endlas dabas rezervātā, Igaunijas vidienē.

Igaunijas glābšanas dienests paziņojis, ka nokritusī raķete izraisījusi kūdras ugunsgrēku, kura dzēšana ceturtdien turpinājās.

Šobrīd zināms, ka Spānijas iznīcinātājs “Eurofighter” mācību lidojuma laikā otrdien nejauši virs Igaunijas teritorijas izšāvis “gaiss-gaiss” tipa raķeti AMRAAM. Incidents noticis plkst. 15.44 virs Igaunijas dienvidrietumiem pie Otepē pilsētas gaisa telpā, kas paredzēta mācībām.

LA.lv