Ekonomika
Bizness

“Mēs neejam avantūrā.” Saruna ar Kārli Dambergu pēc Āgenskalna tirgus atvēršanas 16

Kopš atklāšanas pagājušas dažas dienas, un Āgenskalna tirgus jaunajiem saimniekiem ir, par ko padomāt. Lai gan visas iekārtotās tirdzniecības vietas ir aizpildītas, jāgādā, lai tirgotāju būtu vairāk un produktu klāsts – daudzveidīgāks. “Protams, ka tas palīdzēs samazināt cenas,” spriež uzņēmuma “Kalnciema iela” vadītājs Kārlis Dambergs, kuru aicinām uz sarunu par radošiem un komerciāliem nodomiem Āgenskalna tirgū.

Vēl pagājušā gada nogalē rakstījām, ka Rīgas dome Āgenskalna tirgu nolaidusi “līdz kliņķim” un1. janvārī to slēdz. Bažas, ka vēsturiskajā būvē ierīkos kādu lielveikalu un Pārdaugavai atņems tās vecāko un plašāko zemnieku un mājražotāju tirgu, bija ne pa jokam. Tāpēc kā liels atvieglojums nāca ziņa, ka par jaunajiem nomniekiem izvēlēti Kalnciema kvartāla īpašnieki brāļi Mārtiņš un Kārlis Dambergi. Gumijas stiepēji viņi noteikti nav – kamēr ēkas atjaunošana atrodas izpētes un projektu stadijā, āra placī jau iet vaļā tirgošanās.

Starp citu, pirms pieteikties izsolei uz tirgus 30 gadu nomu, Dambergi tīmeklī sarīkoja iedzīvotāju aptauju. Gribējies pārbaudīt sabiedrības attieksmi – ja lielākā daļa viņus nevēlētos redzēt kā jaunos tirgus saimniekus, iesnieguma nebūtu. Notika pretējais – no vairāk nekā pusotra tūkstoša aptaujas dalībniekiem Kalnciema kvartāla komandu atbalstīja 56%.

Spriežot par Āgenskalna tirgus atdzimšanu, arhitekte Zaiga Gaile atgādināja, ka Rīga ir pieredzējusi arī sliktus piemērus ar arhitektūras pieminekļu atjaunošanu. Jūsu rokās nonākusi industriālās arhitektūras pērle, un tagad svarīgākais, vienkārši sakot, to “nesačakarēt”.

Jūtamies diezgan droši, jo visus šos gadus esam trenējušies, lai saprastu vērtīgo un nevērtīgo. Protams, ka mums palīdz pieredze koka un mūra ēku atjaunošanā gan Rīgā, gan Kuldīgā. Esam piedalījušies arī Dzintaru koncertzāles un “Palladium” zāles atjaunošanā. Joprojām nodarbojamies ar grīdu ražošanu, ieklāšanu un citiem koka būvdarbiem, ko darām jau 20 gadus.

Esat tirgu izstaigājuši un izpētījuši, cik daudz ēka cietusi un sabojāta neprasmīgu saimnieku dēļ?

Ēka nolaista, tā darbojusies nepārtraukti, tāpēc fundamentāli būvdarbi nav veikti, un tas pats pasargājis no neatgriezeniskām izmaiņām. Zuduši pāris oriģinālo ventilācijas motoru no pašiem tirgus pirmsākumiem, taču divi vēl atrodas ēkā. Saglabājusies daļa radiatoru, oriģinālo logu, tomēr pēdējos 25 gados ļoti daudzi nomainīti ar plastmasas, arī ieejas durvis ar metāla kalumiem aizvietotas ar otršķirīgām.

Ņemam tirgus ēku, kāda tā ir. Mums ir skaidrs atjaunošanas princips – maksimāli saglabājam un atjaunojam visu oriģinālo un savedam kārtībā konstruktīvās lietas, lai ēka stāvētu vismaz tikpat ilgi, cik līdz šim. Nepieciešami daudzi netradicionāli risinājumi siltināšanā, apkurē, bet par tiem vēl pāragri runāt, jo vajadzīgi inženieru aprēķini.

Šobrīd inženieri un projektētāji strādā, lai mēs būtu informēti par to, cik daudz naudas jāiegulda konstrukcijās, remontā. Kritiskā zona atrodas pie ēkas ieejas, kur starpstāvu pārsegumos no mitruma sarūsējušas sijas. Tā ir atsevišķa zona, kuru drošības apsvērumu dēļ šobrīd nedrīkstam lietot.

Tik liels projekts jūsu pieredzē vēl nav bijis. Vai drusku nedreb sirds, arī par solītajiem pieciem miljoniem, kas jāiegulda?

Arī Rīgas mērogiem šis ir paliels objekts, turklāt sarežģīts, jo ne velti bijām vienīgie, kas piedalījās izsolē. Lēmums nenāca viegli, taču vienlaikus bija arī milzīgs dzinējspēks, jo mums pašiem patīk šī majestātiskā tirgus ēka un, darbojoties Kalnciema kvartālā, gūta zināma pieredze, kā, strādājot ar vēsturiskajām ēkām un teritoriju, var mainīt rajonu, cilvēku uzskatus. Svarīga bija sabiedrības interese – ja jūti, ka cilvēkiem tas ir vajadzīgs, tā ir ļoti liela vērtība. Tas, ko redzam pēdējo divu mēnešu laikā, apstiprina, ka Āgenskalna tirgus sabiedrībai kopumā ir aktuāls temats. Notiek aktīva iedzīvotāju, sabiedrisko organizāciju, institūciju un pašvaldības atbildīgo instanču iesaiste, kas visu procesu padara daudz vienkāršāku – visi ir gatavi līdzēt lietas labā, lai mēs pēc iespējas ātrāk atjaunotu tirgu. Katrs nāk ar savu devumu: iedzīvotāji ar atmiņām par tirgu, arhitekti – ar ieteikumiem un vēsturiskajiem plāniem. Vakar, piemēram, tikos ar puisi, kurš iedziļinājies tirgus pulksteņa mehānismos – viens joprojām atrodas uz fasādes un ir liela vērtība. Protams, esam veikuši finansiālus aprēķinus. Mēs neejam avantūrā – maksimāli izvērtējam riskus un visu darām piesardzīgi.

Paziņojums par tirgus atvēršanu jau augusta sākumā gan nāca kā pārsteigums.

Vēlējāmies ātrāk pārtraukt periodu, kamēr tirgus slēgts, nu jau tas nedarbojas septiņus mēnešus. Atvēršanas steiga īpaši saistīta ar ogu un sēņu laiku mežā un ražas novākšanu dārzos. Negribējām to palaist garām.

Jūsu aptaujā 63% dalībnieku norāda, ka viņiem iemesls iepirkties tirgū ir vietējās izcelsmes pašaudzēti, veselīgi produkti. Kā pasargāsiet pircējus no šmaucējiem, zinu, ka arī Kalnciema tirdziņā tādi tirgotāji mēdz gadīties.

Mūsu fokuss ir uz vietējo produkciju, izcelsmei jābūt skaidrai un sortimentam – maksimāli plašam, lai pēc tirgus apmeklējuma vairs nav jādodas iepirkties kaut kur citur.

Vēl pāragri izdarīt secinājumus, tas nav vienas dienas darbs, taču vispirms mums tirgotāji jāredz un produkti jāpagaršo. Pēc tam dosimies skatīties, vai tas tiešām pašu audzēts, kur un kā gatavots. Ar to pastāvīgi nodarbojamies Kalnciema tirdziņā, bet neaizmirsīsim, ka tirgotāji ir tirgotāji. Katrs ar savu viedokli, katrs cīnās par savu vietu, tādēļ pārraudzībai jānotiek pastāvīgi.

Kādi secinājumi pēc atklāšanas?

Liels prieks, ka seniori nav aizmirsuši taku uz Āgenskalna tirgu, agrajos rītos viņu bija ļoti daudz! Nāca ne tikai intereses pēc, bet arī iepirkās.

Redzējām, ka karstuma dēļ mazāk bija piena un gaļas tirgotāju, daudziem pietrūcis laika – divas nedēļas pirms tirgus atvēršanas esot par maz, lai sagatavotos. Cerams, ka septembrī viņu skaits pieaugs. Plašākā izvēlē jābūt pienam un piena produktiem, sieram, olām, ogām un meža veltēm, saldumiem, ar to tagad nodarbojas mūsu cilvēki – sazinās ar attiecīgajiem ražotājiem, kuru produktu trūkst. Zemniekus un mājražotājus no tālākiem reģioniem mudinām kooperēties, lai pa vairākiem būtu viens tirgotājs, kurš pastāvīgi tirgotu viņu produkciju. Esam jau runājuši ar piebaldzēniem, kuri pie tā aktīvi sākuši strādāt. Ceram, ka labie piemēri nebūs ilgi jāgaida.

Mūsdienu tirgus nav iedomājams bez kafijas un garda paēdiena, tāpat svarīgi, lai būtu kur novietot automobili.

Atklāšanas dienās kafejnīcu bija daudz, ikdienā paliksim pie vienas divām vietām. Visticamāk, ka “Rītiņa fish un chips”, kur var paēst pusdienas, būs atvērts katru dienu. Apmeklētāji novērtēja iespēju auto novietot tirgus teritorijā, mēģināsim to nodrošināt un kādu laiku – bez maksas. Iebraukšana tirgū no Bāriņu ielas, izbraukšana – uz Nometņu ielu.

Trīs gados Āgenskalna tirgum jābūt atjaunotam un jādarbojas pilnā apjomā, pa ceļam kā jau būvniecībā un tāpat tirdzniecībā var gadīties arī neparedzēti pārsteigumi.

Āra tirdzniecība ir pirmais solis mūsu plānā, nākamais – bijušā sakņu paviljona vietā, kur palikušas dzelzsbetona konstrukcijas, līdz ziemai jāuzbūvē pagaidu paviljons, lai var tirgoties zem jumta. Paralēli strādāsim pie ēkas atjaunošanas projekta. Iespējams, ka to vērsim vaļā pakāpeniski, zonu pēc zonas. Tirgus atklāšanas lentīti griezt tikai pēc trim gadiem nav prātīgi, gribam ēku iedarbināt, cik ātri vien var. Atjaunošana būs beigusies, kad tirdzniecība notiks visā tirgū.

Saistītie raksti

Skaidrs, ka process nav precīzi prognozējams, taču mums ir skaidrs iznākums, ko gribam panākt – ar cerību, ka Āgenskalna tirgus uzlabos vidi visā apkārtnē un kļūs par vietu, kas padara labāku pat Rīgu kopumā – gan vietējo iedzīvotāju, gan tūristu acīm. Šobrīd kārtis mums ir rokās un atliek tikai strādāt.

Galerijas nosaukums

Uzziņa

Ko iedzīvotāji vēlas Āgenskalna tirgū

SIA “Kalnciema iela” aptauja

Pakalpojumus:

• iegādāties vietējos pārtikas produktus – 98%

• saņemt amatnieku pakalpojumus – 65%

• uz vietas nobaudīt siltu maltīti – 64%

• iegādāties dizaina lietas un apģērbu no Latvijas – 44%

• iepirkties arī laikā no plkst. 19.00 līdz 24.00,

• novietot auto stāvvietā – 50%

 

Kultūras un sabiedriskās norises:

• gardēžu festivālus – 82%

• dzīvās mūzikas pasākumus – 65%

• mākslas izstādes un “pop-up” projektus – 57%

• ekspozīciju par Āgenskalna vēsturi u. c. kultūrvēsturiskiem tematiem – 52%

• Āgenskalna kopienas, sabiedrisko organizāciju rīkotus pasākumus – 47%

• izglītojošas darbnīcas un lekcijas – 44%

• pasākumus bērniem – 33%

 

Aptaujā piedalījās ap 1660 dalībnieku vecumā no 15 līdz 81 gadam.

 

LA.lv