Foto - Andris OzoliņšFoto - Andris Ozoliņš

Gatis Celitāns ar Mēness skudru.

Laukos izkaisītie dārgakmeņi: Akmens jaunā dzīve meistara Gata Celitāna rokās

Visur esmu šeit strādājis,” atceras Gatis Celitāns, juniors, “būdams skolnieks, lasīju akmeņus no tīruma, strādāju Pūres cehā, “Pūres šokolādē” un biju saimnieks Pūres kultūras namā. Tā kalšana sākās nejauši. Reiz gāju pie drauga uz jubileju un vajadzēja dāvanu. Tajā laikā strādāju kultūras namā par saimnieku, un starp instrumentiem atradās fleksis. Tā arī pļavā pie kultūras nama iesāku akmeni zāģēt un slīpēt, pamazām izprotot akmens apstrādes noslēpumus. Ar flekša ripu jau varēju izveidot vienkāršu akmens ģīmīti, ko draugam uzdāvināt.”

 

Laukos izkaisītie dārgakmeņi

Tagad Gatim akmens skulptūru kopējais skaits sniedzas pāri četriem simtiem. Daudz ir rūķu, dzīvnieku un sieviešu torsu. Labi, ka Pūrē akmeņu netrūkst, jo tur ir vietas, kur lāpstu nevar iedurt. Visvairāk “labo” akmeņu nāk no vietējā karjera, uzņēmēji ir atsaucīgi.

Meistara darbnīca atrodas šosejas Rīga–Ventspils malā, pašā Pūres centrā pie garāžām, kur ir neliels brīvas zemes pleķītis. Meistars ir “radoši” ieņēmis Pūres abus galus – braucot no kura gala grib, kāds Gata akmens kalums būs priekšā. Vienā galā stāv pūce, varde un stirniņa. Pie stādu audzētavas stāv lielāki darbi, skulptūra 180 cm augumā, sver savas trīs tonnas.

“Arī mans tēvs ir akmeņkalis,” stāsta meistars, “dzīvojam septiņu kilometru attālumā, viens otram palīdzam. Darbus iesākumā taisīju pēc modeļa, ko gatavoju no māla. Tagad vairs to nedaru, jo akmens pats parāda, kādu ceļu iet. Modelis uzliek it kā pienākumu, bet es runājos ar pašu akmeni. Pret viņu es neeju, strādāju pēc akmens dabas, veidoju akmens formas, kas tajā ir paslēptas, – ar akmeni nedrīkst strīdēties. Pulēts granīts reizēm ļoti atgādina dārgakmeni. Savādi lauk­akmenim redzēt ļoti lielas krāsu variācijas, daudzus košus plankumus, citur tādus neesmu redzējis.”

 

Pūpēdis un bullis

“Jau pašā sākumā biju izdomājis, ka vajag gatavot sievietes torsus. Sāku ar torsa fragmentu un turpinu tēmu arvien vairāk un komplicētāk, savienojot kopā dažādus elementus. Sievietes skaistums un sievietes torss ir mūžīgas vērtības, tāpat kā akmens. Torss nekad nepazudīs, tas vienmēr kaut kur skaisti staros,” stāsta akmeņkalis.

Viņa jaunākais darbs ir liels pūpēdis no pelēka granīta, kas sver ap desmit tonnām.

Netālu no viņa dzīvo kalējs Gints Haņeckis, draugs un domubiedrs. “Kopējā sadarbībā mums tapa arī Mēness skudra. Tā ir pārrāvusi ķēdi un aizmukusi no Mēness uz Zemi. Par to liecina pārrautās ķēdes gali skudrai zem vēdera. Skudras ir strādīgi un kolektīvi kukaiņi. Varbūt kaut ko no strādīguma un sabiedrības vienotības tā būs no Mēness atnesusi uz Zemi. Bet tapa skudra vienkārši. Es Gintam aizvedu akmeni, un tad kopīgi izdomājām, kā tas viss izskatīsies. Skudra ir no akmens, tās acis un vēderiņš nopulēti un redzams viss akmens skaistums, pārējās detaļas no metāla,” ar savu meistarstiķi iepazīstina Gatis.

Ļoti vienkāršs un jauks objekts ir putnu dzirdinātava. Uz akmens staba stāv liela akmens bļoda, uz kuras sēž akmens putni. Bļodā ielej ūdeni, un tad tur salaižas lieli un mazi dzīvie putniņi, tīri kā uz SPA. Putns jau nestāv mierā, viņš ņemas, grozās, čirkst un mazgājas. Gata darbnīcā ir putnu dzirdinātava 170 cm diametrā un, kad tajā 30 zvirbuļi rīko ballīti, neviens televizors līdzās nestāv.

Granīta bullim ir gan zelta ragi, gan riņķis nāsīs, gan ziedojuma gredzens uz raga. Foto - Andris OzoliņšGranīta bullim ir gan zelta ragi, gan riņķis nāsīs, gan ziedojuma gredzens uz raga. Foto - Andris Ozoliņš

“Vēl mīļš darbs ir bullis, kurš gatavots no pilnīgi fantastiska, daudzkrāsaina granīta, kas krāsojumā atgādina tīģeraci. Izcilais materiāls skulptūrai piedod cēlumu, un bullim ir gan zelta ragi, gan riņķis nāsīs, gan ziedojuma gredzens uzmaukts uz raga. Tāds senos laikos varēja stāvēt uz Saules pielūdzēju altāra.”

 

VĒRTĒJUMS: dabas dots tīrradnis

Kristīne Kūla, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktora vietniece: Akmeņkalis Gatis Celitāns parādījās apsolūti negaidīti, kā dabas dots talants, tīrradnis jau nobriedušā vecumā. Viņa attieksme pret savu darbu un akmeni ir dziļi vienkārša un sakņojas dziļā dabas vienotības sajušanā. Meistars daudz negudro, viņš paskatās uz akmeni un palīdz tam atbrīvoties no liekā. Tad parunājas ar akmeni un skulptūru papildina. Efektīva ir Gata sadarbība ar metālkalēju Gintu Haņecki, abi būdami atzīstami meistari, kopā rada ļoti interesantus darbus.