Latvijā
"Latvijas Avīze" atmasko

Viltus ziņa: Latvijas armija ceremonijās izmanto nacistu dziesmas 16

Ekrānšāviņš no riafan.ru

Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ceremonijās izmanto dziesmas, “kuru pavadījumā nogalināja cilvēkus un izplatīja ideoloģiju par āriešu pārākumu pār citām tautām” – šādu vēsti saviem lasītājiem augusta beigās nosūtījis Krievijas ziņu portāls “Federaļnoje agenstvo novostei” (FAN), kura galvenais arguments ir LTV ziņu dienesta video no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Kājnieku skolās Alūksnē, kur 25. augustā (ziņā kļūdaini apgalvots, ka 24. augustā) 38 brīvprātīgi militārās iemaņas ieguvušie rezervisti deva karavīra zvērestu.

Ceremoniju apmeklēja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. Brīdī, kad gar ierindu nes Alūksnes Kājnieku skolas karogu, skan dažas taktis no pūtēju orķestrim aranžēta marša, kurā FAN korespondents saklausījis leģionāru iemīļoto “Paliec sveiks, mans mazais draugs”.

Tiesa, uztvert fragmentā līdzību ar populāro dziesmu nemaz nav tik viegli, un par to vēl varētu diskutēt, taču taisnības labad jāsaka, ka “Paliec sveiks, mans mazais draugs” NBS patiešām tiek lietota kā karavīru ierindas dziesma. “Un kurš pēc tā visa teiks, ka ikgadējie “Waffen SS” leģionāru piemiņas marši Rīgā, kurus rīko jau 24 gadus, notiek bez valsts atbalsta?” gavilē FAN.

Minētā dziesma neesot nekāda “lirika”, bet līdzinoties Vācijas vērmahta karavīru maršam “Erika”. Un šāda veida leģionāru dziesmas pie Brīvības pieminekļa 16. martā tradicionāli dziedot arī valdošajā koalīcijā ietilpstošās Nacionālās apvienības deputāti.

“Tagad pēc 27 miljonu sarkanās armijas karavīru un PSRS civiliedzīvotāju bojāejas Otrajā pasaules karā, pēc sešu miljonu ebreju iznīcināšanas, pēc Nirnbergas procesa, kas nosodīja “Waffen SS” kā noziedzīgu organizāciju, Latvijas NBS vienā mierā iznes karogus leģionāru marša melodijas pavadībā,” sašutis Krievijas portāls. Ziņā grēdojas lērums citu Krievijas medijos ierastu aplamību un melu par latviešu leģionu.

No tiem krāšņākais ir, piemēram, “eksperta” Jāņa Kuzina apgalvojums, ka latviešu leģionāriem vēl esot arī tāda militāra dziesma, “kurā tiek dziedāts par to, ka viņi vispirms tiks galā ar “utainajiem”, bet pēc tam ar visiem “melnīgsnējiem”…” Kuzina tekstā, laikam jau ne bez provokatīva nolūka, tā arī teikts – “smuglimi”, lai gan šajā dziesmā, kā zināms, ir runa par “zili pelēkajiem”.

Kopumā FAN ziņai gan ir vien ap 1200 skatījumu, kas Krievijas apstākļiem, maigi sakot, nav daudz, tomēr leģionāru dziesmu dziedāšana, īpaši vīru kopas “Vilki” izpildījumā, laiku pa laikam Krievijas masu informācijas līdzekļos pavīd kā ilustrācija “fašisma atdzimšanai” Latvijā.

ATMASKOJUMS

“Paliec sveiks, mans mazais draugs” nav nekāda sakara ne ar nacismu, ne cilvēku slepkavošanu un jābūt īpaši “apdāvinātam”, lai pasludinātu, ka tādu to padara fakts, ka to dziedājuši latviešu leģionāri, kuru saistību ar nacistu SS noziegumiem, kā zināms, Nirnbergas tribunāls nekonstatēja.

“Paliec sveiks, mans mazais draugs” tapa 1942./1943. gadā un tās autors bija Vācijas armijā iesauktais Ēvalds Siliņš (1919 – 2015) un viņa dienesta biedrs, frontes sanitārs, kādu brīdi arī pavārs Ādolfs Urbāns, kurš starp citu pēc kara strādāja par Garkalnes astoņgadīgās skolas direktoru.

Siliņš bijis melodijas un piedziedājuma teksta autors, bet Urbāns sacerēja pantiņu tekstu. Taču šīs ir detaļas, kas noskaidrojās tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, jo ilgu laiku valdīja uzskats, ka “Paliec sveiks, mans mazais draugs” vispār ir tautas sacerēta, bez konkrētiem autoriem.

Ēvalds Siliņš pat padomju okupācijas gados bija vispāratzīts pedagogs, diriģents un komponists, kas radījis vairāk nekā 100 dziesmu un latviešu tautasdziesmu apdaru. Izcilas ir viņa bērnu dziesmas un padomju gados augušie droši vien atcerēsies “Mikausi”, “Runci Ūšuku” vai “Kāda katram dziesma”.

Siliņa dziesmas daudzkārt dziedātas Skolēnu dziesmu svētkos un viņš pats atkārtoti bija šo svētku goda viesis. Kā metodiķis sarakstījis ap 40 grāmatu muzikālajā audzināšanā. Gandrīz 50 gadus Siliņa kungs nostrādāja Rūjienas vidusskolā un 1998. gadā tika ievēlēts par pirmo Rūjienas pilsētas Goda pilsoni.

Uzskaitījumu varētu turpināt, tāpēc interesentiem var vien ieteikt noskatīties režisora un operatora Andreja Edvīna Feldmaņa 2010. gadā uzņemto dokumentālo filmu “Paliec sveiks, mans mazais draugs”, kas vēsta kā par leģendārās dziesmas ceļu tautā, tā par paša Ēvalda Siliņa bagāto mūžu.

“Tā faktiski ir tautas dziesma par mīlestību, ko spēlē ballītēs, uz ielas, ikdienā! Tajā pat nav nekādas ideoloģijas, ja nu vienīgi tas, ka dziesma tapusi kara laikā. Ar nacismu tur nav nekāda sakara! Stāsts ir par puisi, kurš samierinās ar savu likteni un atvadās no meitenes,” teic Okupācijas muzeja Audiovizuālo materiālu krātuves vadītāja Lelde Neimane. Tieši muzeja krātuvē savāktie materiāli devuši iedvesmu dziesmas vārdā nosauktās filmas radīšanai.

LA.lv