Tehnika
Tehnoloģijas

Maģiskais lēciens paplašinātajā realitātē 16

Ekrānšāviņš no magicleap.com

Investēti vairāk nekā divi miljardi dolāru, iesaistījušās milzu kompānijas “Google”, “Alibaba”, “Warner Bros.”, “AT&T” u. c. – tas radījis vispārēju sajūsmu par vairāk nekā sešus miljardus dolāru vērto jaunradīto produktu. Jāpiebilst gan, ka sajūsma mijusies arī ar vispārēju kritiku. Tas pēdējo četru gadu laikā raksturojis mītisko paplašinātās realitātes kompāniju “Magic Leap”, kas tiešā tulkojumā no angļu valodas būtu “maģiskais lēciens”, un tās ierīci “Magic Leap One”.

 

Pokemoni bija tikai sākums

“Microsoft” jau pirms diviem gadiem tirgošanai nodeva savu versiju par paplašināto realitāti “HoloLens”, kas bija kaut kas pa vidu starp to, ko grib panākt “Magic Leap One”, un virtuālo realitāti. Tomēr, kā jau gaidīts, “Magic Leap One” ir pavisam cita līmeņa paplašinātās realitātes dārgums. Tās galvenie komponenti ir ap galvu liekama ierīce ar diviem brillēm līdzīgiem stikliņiem, ko sauc par “Lighwear”. Tāpat komplektā nāk arī maza un ērta kabatā ieliekama ierīce “Lightpack”, kas ir ierīces smadzenes un nodrošina ierīces darbību – virtuālu attēlu mijiedarbību ar realitāti.

Attēli var būt jebkādi – no nelieliem zvēriņiem, ar kuriem vari spēlēties vai cīnīties, līdz virtuāliem ekrāniem, kuros vari baudīt filmas. Visbeidzot ir arī īpašs kontrolieris, ar kura palīdzību notiek mijiedarbība ar jebko, ko ierīce tev piedāvā. Paplašinātās realitātes unikalitāte slēpjas faktā, ka atšķirībā no virtuālās realitātes tu neesi jaunajā pasaulē ieslodzīts. Ar dažādu sensoru palīdzību, kuri seko līdzi tavai atrašanās vietai un tavām kustībām, vari droši pārvietoties, virtuālajam saturam nepazūdot, – faktiski saplūst realitāte ar virtuālo realitāti. Labs, bet vienkāršs piemērs – nesen milzu slavu iemantojusī paplašinātās realitātes videospēle “Pokemon Go”, ar kuras palīdzību spēlētāji īstās pasaules vietās meklēja virtuālos pokemonus. “Magic Leap” uzskata, ka viņu produkts ir pirmais solis dažādu funkciju pārnesei uz paplašināto realitāti, piemēram, aizstājot dažādas darbības, kuras šobrīd veicamas viedtālruņos. Paplašinātā realitāte varētu aizsākt arī virtuālo tikšanos bumu un sporta pārraižu, TV skatīšanās paradumu maiņu, padarot televizorus otršķirīgus.

Jāuzsver gan, ka vismaz šobrīd “Magic Leap” ir pieejams ļoti ierobežotā daudzumā – parastie mirstīgie tikt pie savas ierīces varētu kaut kad vēlāk šogad vai nākamgad – izziņots precīzs datums nav. Šobrīd pie sava “Magic Leap One” komplekta var tikt tikai dažādu spēļu izstrādātāji, inženieri, programmētāji u. c. līdzīgu specialitāšu cilvēki, turklāt tikai pāris ASV pilsētās – Čikāgā, Losandželosā, Maiami, Ņujorkā, Sanfrancisko un Sietlā. Cena – apmēram 2200 tūkstoši dolāru, kas gan ir lētāk nekā “Microsoft HoloLens”, kas maksā ap 3000 dolāru. Dārgi, taču jāņem vērā, ka top arī “Magic Leap Two” un “Magic Leap Three” jeb vēl divas citas ierīces versijas, kuras būšot lētākas. Turklāt, runājot par izmaksām, neizskatās, ka cilvēki pārāk uztrauktos par to, ka “iPhone X” vai jaunākie “Samsung” viedtālruņi jau pārsnieguši 1000 eiro vērtību. Savu pircēju “Magic Leap One” atradīs.

 

Neīsti video rada jautājumus

Ierīce sākumposmā piedāvāšot četras dažādas spēles un programmas, bet vēlāk tām pievienosies vēl vairākas. Piemēram, spēlmaņiem ir domāta šaušanas spēle “Invaders”, mūzikas mīļiem ir “Tonandi”, kura izstrādāta sadarbībā ar islandiešu grupu “Sigur Ros”. Arhitektiem patiks “Project Create”, bet ar 3D attēliem varēs spēlēties lietotnē “Helio”. Izstrādē atrodas sociālā lietotne, ar kuras palīdzību varēs sekot draugu aktivitātēm un ar viņiem sazināties. Vēl tālākā nākotnē būšot arī “Zvaigžņu kariem” domāts saturs.

Par kritiku, kas “Magic Leap” virzienā nav taupīta. Kā nu ne, ja piesaistītas investīcijas, nevis tūkstošos vai miljonos, bet miljardos. Kur ir rezultāts? Kritikas vilni vēl lielāku padarīja pirms pāris gadiem izplatītie video, kuros bija redzamas dažādas aktivitātes, kas ar “Magic Leap One” paveicamas.

Tostarp ļoti populārs kļuva kāds video, kurā ar “Magic Leap” brillēm aprīkoti bērni vēroja, kā no skolas grīdas iznirst valis un turpat viņu priekšā ienirst atpakaļ ūdenī. Izrādījās, ka video bija neīsti, ar dažādu specefektu meistaru palīdzību izveidoti. Kompānijas dibinātājam Ronijam Abovicam nācās krietni nopūlēties, lai sakurto ugunspirti apdzēstu. Tostarp kompānija investorus iepazīstināja ar paveikto, parādīja, uz ko tehnoloģija ir spējīga.

Acīmredzot naudas maisi palika apmierināti, ja ideja joprojām ir dzīva. “Mēs zinām, ka mums visiem ir jāpierāda, ka neesam krāpnieki, ka mums ir iemesls pastāvēt,” tehnoloģiju portālam “CNet” norādījis pats Abovics. Viņš uzskata, ka lielākā “Magic Leap” problēma ir tā, ka tehnoloģija ir 5 – 10 gadus priekšā saviem konkurentiem, turklāt pastāv iespēja, ka cilvēki šobrīd varbūt vēl nemaz vēl nav gatavi šādai ierīcei. Daudziem gan atmiņā vēl ir laboratorisko izmeklējumu kompānija “Theranos”, kura piesaistīja 10 miljardu investīcijas, lai izstrādātu jauna, ērta veida asins testu. Kompānija sacīja, ka tā būšot revolūcija veselības aprūpē, bet realitātē kompānijas dibinātāja Elizabete Holmsa šobrīd ir apsūdzēta krāpšanā un korupcijā.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv