Ekonomika
Bizness

Madonas pusē iegūst dziju no kokiem 16

Ritvaram Točam, kurš ar saviem domubiedriem darbojas Madonas novada Barkavas pagastā, izdevies iegūt dziju no kokiem, vēstīts “Latvijas Avīzes” jaunajā pielikumā “Latvijas Bizness”.

Koki, no kuriem dzija tiek iegūta, ir dažādi: ozols, liepa, pīlādzis, priežu skujas, ābele, goba, blīgzna, kārkli un citi, atklāj Točs.

Vai Latvija varētu kļūt par pirmo valsti, kas ražo ekodziju no ķīmiski neapstrādātas koksnes šķiedras?

Vilnu varot iegūt arī no niedrēm, asā dadža, ugunspuķes, kas ļoti spēcīgi smaržojot, bet vilna no ozola esot pat mīkstāka nekā no aitas.

Ritvars stāsta, ka latvieši to esot darījuši jau senāk – izmantojuši koku lūksni dzijas iegūšanai, par to liecinot arī tautasdziesmas par ozola villainīti.

“Man daba devusi par to atmiņu, tāpēc šo procesu atjaunoju. Stāstu par to arī audējām studijās, lai cilvēki mācās un dara,” norāda Točs.

Šobrīd, strādājot ar primitīviem rokas instrumentiem, no koku lūksnes dienā varot iegūt kādus desmit kilogramus vilnas, taču, modernizējot šo procesu, ražīgums varot palielināties reizes desmit.

Vilnas iegūšanai nederot svaigi zāģēti koki, tiem jābūt vienu vai divus gadus pastāvējušiem, bet ne trupējušiem.

Derot līdz pat pieciem centimetriem resni sprunguļi, zari, ciršanas atliekas, kas par velti pieejamas valsts mežu cirsmās.

“Tāpēc izejvielas izmaksas nebūtu lielas. Pārstrādājot šo vilnu diegos, apjomi nelielā ražotnē nemaz tik mazi nebūtu. Mēs varētu piesaistīt dizainerus un palaist ekolīniju pa visu Eiropu,” komentē Točs.

Ritvars uzsver arī to, ka dzija no lūksnes ir ārstējoša. Viņš pie saviem paziņām jau esot pārliecinājies, ka bikses no apses dzijas līdzot prostatas ārstēšanai, bet apses dzijas vestīte noņemot muguras sāpēs.

Šobrīd entuziastu grupa sadarbojas ar vilnas pārstrādes uzņēmumu “Limbažu Tīne”, kas tur godā senās dizaina tradīcijas.

Ražotnes būve, kurā varētu mehanizēti iegūt no koksnes vilnu un savērpt to dzijā un diegos, pēc Ritvara aprēķiniem, izmaksātu kādus 200 000 eiro.

Pieprasījums pēc dabiskām izejvielām

Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds atzīst, ka tas varētu notikt, ja vien atrastos starta kapitāls.

“Visā pasaulē cilvēki aizvien vairāk pievērš uzmanību ne tikai tam, ko ēd, bet arī tam, kādās mājās dzīvo un ko velk mugurā. Pieprasījums pēc dabiskām izejvielām ir milzīgs,” atzīmē Strazds.

Viņaprāt, vispirms Latvijā tiks uzsākta kaņepju un nātru pārstrāde, bet pēc tam varētu aiziet arī kokšķiedra.

Saistītie raksti

“Pēdējie gadi tekstilrūpniecībā nav bijuši viegli. Mēs esam izdzīvojuši, taču nepieciešamas inovācijas. Viss apstājas pie tā, ka pētījumiem nav reāla finansējuma. Tie, kuri varētu ieguldīt, vēlas peļņu tūlīt,” stāsta Strazds.

Septembrī entuziasti tiekas ar cilvēkiem, kuri lems, vai šī ideja – inovācija – ir materiāla atbalsta cienīga vai arī koksnes vērpšana paliks tikai kā interesants hobijs.

Lai vai kā, Ritvars sola, ka nākamajos Dziesmu svētkos Madonas puses dziedātājām villaines būšot austas no ozola.

Arī kreklu no ozola kāds vīrs jau esot pasūtījis un teicis, ka maksāšot, cik vien Ritvars par to prasīšot. Bet no ozola dzijas adīto cepurīti kāds zviedrs esot nosolījis par 100 eiro.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv