Ekonomika
Bizness

Mācību grāmatu izdošana pamirusi. Eksperti atklāj galveno iemeslu 16


Izdevniecības “Pētergailis” valdes priekšsēdētāja Inguna Cepīte.
Izdevniecības “Pētergailis” valdes priekšsēdētāja Inguna Cepīte.
Foto – Karīna Miezāja

Vēl pirms dažiem gadiem vasara grāmatizdevējiem bija viens no ražīgākajiem darba laikiem – gatavojoties jaunajam mācību gadam, bija jāsagatavo jaunās mācību grāmatas un vēlreiz jānodrukā vecās. Taču tagad mācību grāmatu nozare dzīvo kā sastingusi.

Kas ir šādas situācijas iemesls? Ieilgusī izglītības satura reforma. Tā paredz radīt jaunu, kompetencēs balstītu izglītības sistēmu, kurā tiks attīstītas sešas pamata kompetences (katrai no tām būs savs mācību priekšmets) un vēl sešas caurviju kompetences, kas tiks ievītas citos priekšmetos. Neiedziļinoties detaļās, ir skaidrs, ka šādas izglītības sistēmas izveidošanai būs jāpārstrādā vecās vai jārada jaunas mācību grāmatas daudzos, ja ne visos, skolas mācību priekšmetos. Taču pie tā var ķerties tikai tad, kad jaunie metodiskie līdzekļi un izglītības standarti jeb, citiem vārdiem, izglītības satura reforma pabeigta.

“Agrāk vasara un rudens bija ļoti aktīvs laiks izdevniecībās, to mācību līdzekļu nodaļās. Tagad varam ņemt vasarā atvaļinājumus. Šāds stāvoklis ilgst jau vairākus gadus,” stāsta izdevniecības “Pētergailis” valdes priekšsēdētāja Inguna Cepīte. “Mācību satura reforma ir ieilgusi un neskaidrību ir gana daudz. Kamēr nebūs skaidrības par izglītības standartiem un metodiskajām vadlīnijām, neviens no izdevējiem neieguldīs jaunu mācību līdzekļu veidošanā, tas būtu pilnīgi nesaprātīgi.”

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Arī lielākā mācību literatūras izdevēja Latvijā – izdevniecības “Zvaigzne ABC” – valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka saka to pašu – notiekot darbs pie mācību literatūras skolotājiem un metodoloģiskajiem materiāliem, tiek izdotas vecās mācību grāmatas un notiekot darbs pie mācību grāmatu veidošanas pirmsskolas klasēm, par ko esot skaidrība. “Tomēr jaunu mācību grāmatu veidošana pamatskolai un vidusskolai šobrīd nav iespējama,” stāsta V. Kilbloka.

Darbs pie mācību līdzekļa izdošanas atkarībā no apjoma ilgst trīs līdz piecus gadus. Būtu jau laiks ieviest skaidrību ar jaunajām prasībām – būtu jāķeras pie jauno grāmatu izstrādes.

 

Skolēnu skaits samazinās par trešdaļu

Tas gan nav vienīgais iemesls sastingumam mācību grāmatu ražošanā. “Pirms kāda laika latviešu skolās mācības sāka ap 20 000 pirmklasnieku, šogad būs tikai vairs 14 000. Pieskaitiet tam vēl piecus sešus tūkstošus bilingvālo skolu pirmklasnieku, taču jebkurā gadījumā – skolēnu skaits ir samazinājies apmēram par trešdaļu.”

Vēl trešais faktors, kas ietekmē mācību grāmatu ražošanu, ir pakāpeniskā mācību satura digitalizācija. Aktīvākās digitālo mācību līdzekļu izmantošanā ir privātskolas, atsevišķos gadījumos tās pat kopā ar izdevējiem izstrādā tieši konkrētās skolas vajadzībām piemērotus mācību līdzekļus. “Tomēr pārspīlēti sajūsmināties ir pāragri. Lielbritānijā veiktie pētījumi rāda, ka, izmantojot digitālo saturu, stundas kļūst interesantākas, taču pagaidām nav nekādu datu, kas liecinātu, ka, pateicoties tiem, labāk tiktu apgūta mācību viela. Tomēr digitālais saturs atvieglo mācību procesu – iespējams, ne visās skolās būs vajadzīgi pilnībā aprīkoti ķīmijas vai fizikas kabineti, ja to vai citu reakciju vai eksperimentu var parādīt video,” saka V. Kilbloka.

 

Gaisma tuneļa galā 

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks informēja, ka šobrīd izstrādes procesā vistālāk pavirzījušies pirmsskolas un pamatskolas izglītības standarti un metodiskās vadlīnijas. Vidējās izglītības standartus un metodiskos līdzekļus esot paredzēts vai nu apstiprināt līdz šā gada 31. decembrim, vai vismaz iesniegt tos Ministru kabinetā apstiprināšanai. Šie paši mācību standarti un metodiskie līdzekļi attieksies arī uz mācībām bilingvālajās skolās, kaut gan atsevišķas mācību programmas var atšķirties. G. Catlaks uzsvēra arī, ka jaunie izglītības standarti stājas spēkā pakāpeniski: pirmsskolas – no 2019. gada 1. septembra, bet pamata un vidusskolas – no 2020. gada 1. septembra. Viņš arī pauda viedokli, ka liela daļa veco mācību grāmatu būs derīgas arī ­turpmāk.

Izdevniecības “Retorika A” vadītājs Aleksejs Žučkovs saka, ka tuvākajos divos trīs gados izglītības satura reformas dēļ mācību literatūras izdevniecības saskarsies ar nopietnu izaicinājumu. Mainīsies mācību metodes, tiks izstrādāti jauni standarti un esošie mācību līdzekļi būs nopietni jāpārstrādā. Tas būs sarežģīts uzdevums, kas prasīs no izdevējiem un autoriem strādāšanu ar pilnu atdevi. A. Žučkovs: “Kā teica Karaliene grāmatā “Alise Aizspogulijā”: “Šeit, kā redzi, lai noturētos tajā vietā, kur esi, jāskrien, cik ātri vien vari. Bet, ja vēlies nokļūt kaut kur citur, jāskrien vismaz divreiz ātrāk.””

 

20180904214533_2556

Latvijas-Biznesa-logo

LA.lv