Latvijā
Izglītība

Mācās nenobīties no “riska bērniem”, viņiem ir iespēja saņemt “ekskluzīvus pakalpojumus” 16


Skolēni kavēt skolu mēdz dažādu iemeslu dēļ. Bieži pie vainas ir dažādas atkarības.
Skolēni kavēt skolu mēdz dažādu iemeslu dēļ. Bieži pie vainas ir dažādas atkarības.
Foto – PHOTOGRAPHEE.EU/Shutterstock

6836 skolēni iepriekšējā mācību gadā atzīti par riska grupā esošiem, proti, tādiem, kuri varētu pamest skolu, ja vien viņiem netiks sniegts atbalsts. Šiem bērniem Eiropas Savienības (ES) finansētā projektā “Pumpurs” izstrādāts individuālais atbalsta plāns, cenšoties viņus noturēt skolā. Turpmākajos gados šādu atbalstu plānots sniegt vēl vairāk skolēniem.

Iemesli, kāpēc bērni pamet skolu, var būt daudz un dažādi. Taču pazīmes, ka tā varētu notikt, parādās jau vismaz vienu gadu agrāk. Svarīgi to pamanīt un laikus sākt skolēnam palīdzēt. Projektā katram no riska skolēniem tiek izstrādāts individuāls plāns grūtību pārvarēšanai ne tikai katram semestrim, bet, ja nepieciešams, arī ar brīvlaikā paveicamo. Skolēniem ir iespēja saņemt konsultācijas gan no pedagogiem un psihologiem, gan logopēdiem un citiem speciālistiem. No Eiropas naudas var segt transporta un ēdināšanas izmaksas, ja vien šādu atbalstu jau nenodrošina valsts vai pašvaldība. Te gan arī iespējami radoši risinājumi: piemēram, ja pusdienas apmaksā pašvaldība vai valsts, bērniem projekta ietvaros var piedāvāt launagu. Trūcīgajiem un maznodrošinātajiem skolēniem ir iespēja par Eiropas naudu iegādāties skolai nepieciešamās lietas, kā arī apģērbu un apavus.

Projekta “Pumpurs” vadītāja Inese Vilāne uzskata: bērniem, kuriem ir skolas pamešanas risks, šobrīd ir iespēja saņemt “ekskluzīvus pakalpojumus”.

 

Vēl viens darbs skolotājiem

No 119 Latvijas pašvaldībām projektā gan pagaidām iesaistījušās tikai 48 – tas ir mazāk par pusi. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure atzīst, ka tā ir problēma: daļa pašvaldību projektos iesaistās tikai tad, kad projekts jau darbojies gadu, tādējādi daļu iespēju palaižot garām.

Taču arī tajās pašvaldībās, kuras iesaistījušās projektā, piedalās ne visas skolas. Piemēram, Rīgā no 112 skolām projektā iesaistītas vien 35, nākamajā mācību gadā gan būs jau 60. Rīgas domes Izglītības pārvaldes pārstāve Inese Štekele stāsta, ka “vispirms iesaistījās tās skolas, kur ir pedagogu kapacitāte”. Proti, pedagogi jau tā ir pār­slogoti gan ikdienas darbos, gan tāpēc, ka šobrīd skolas iesaistījušās vairākos ES finansētajos projektos. Tāpēc kā konsultanti riska grupas skolēniem piesaistīti gan studenti, gan pensionētie pedagogi, kuri no darba skolā jau aizgājuši.

Krustpils pamatskolas direktore Vija Stiebriņa sacīja: tieši pedagogu noslodzes dēļ viņas vadītā skola pat atteikusies no dalības projektā: skolotājiem šobrīd liegts strādāt vairāk par 40 stundām nedēļā.

Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis gan iebilda – šis darba laika ierobežojums nav spēkā, ja skolotajiem ir vairāki darba devēji. Tāpēc Preiļos ar projektā iesaistītajiem skolotājiem līgumus slēdz dome. Tas arī ļauj skolēniem piedāvāt plašāku konsultantu klāstu. “Ja skolēnam ir problēmas kādā mācību priekšmetā tāpēc, ka viņš nesaprotas ar pedagogu, diez vai būtu labi, ja konsultācijas sniegtu šis pats pedagogs. Mums ir iespēja piedāvāt citas skolas skolotāju,” skaidroja A. Zagorskis.

No visām Latvijas aptuveni 900 skolām projektā līdz šim iesaistītas 274: 243 no tām vispārizglītojošās skolas, bet 31 ir profesionālā skola. Līdz šā gada beigām plāno iesaistīt 315 skolas. Visvairāk bērnu, kam tiek sniegts atbalsts, šobrīd ir Rīgā – 2775.

 

Ieguvumus jūt jau tagad

Vēl viena problēma, ar ko saskaras projekta īstenotāji, ir skolēnu vecāki. Kā stāstīja I. Štekele, daļa vecāku neparaksta viņu bērniem sagatavotos individuālos plānus, citi nesagādājot izziņas par ģimenes materiālo stāvokli. Savukārt citi vecāki par projektu esot ļoti ieinteresēti, pat zvanot uz pašvaldību un vaicājot, kāpēc viņu bērnam nav piedāvāta dalība šādā projektā.

A. Zagorskis toties atzina, ka arī skolu attieksme pret projektu esot dažāda: daļa skolu atsakās piedalīties, jo “viņiem viss esot kārtībā”, toties kādā citā no Preiļu novada skolām, kur ir tikai ap 60 skolēniem, par riska grupai piederīgiem atzīti pat 11 bērni, tātad vairāk nekā sestā daļa.

Aknīstes novada vidusskolas direktore Aija Voitišķe stāstīja, ka viņas vadītajā skolā 11 bērniem sastādīts individuālā atbalsta plāns. Rezultāti arī bijuši labi, tikai vienu no atbalstītajiem bērniem tā arī neizdevās noturēt skolā, taču divi veiksmīgi pabeidza 9. klasi, viens – 12. klasi. No 11 atbalstītajiem skolēniem piecas ir jaunās māmiņas. Tāpēc, pēc direktores domām, projekta nosacījumiem būtu jābūt tādiem, lai tā finansējumu varētu izmantot arī aukļu algošanai. Šobrīd skolas skolotājas uz maiņām pieskata skolnieču mazuļus.

I. Štekele stāstīja, ka individuālie plāni problēmu risināšanai Rīgas skolās sastādīti jau agrāk: otrgadniekiem un skolēniem ar mācību grūtībām. Tomēr arī “Pumpura” ietekme jau redzama. Piemēram, pamazām skolā atgriežas bērni, kuri iepriekš veselības vai citu problēmu dēļ mācījās mājmācībā.

Projekts sākās pērn, tas ilgs sešus gadus, noslēgsies 2022. gada nogalē. Tā kopējais finansējums ir gandrīz 40 miljoni eiro, no kuriem 33 miljoni ir ES nauda.

I. Vilāne uzskata: ļoti svarīgi, lai atbalsts “riska bērniem” turpinātos arī pēc tam, kad ES finansētais projekts būs beidzies. “Mērķis ir radīt ilglaicīgu sistēmu, lai pašvaldību darbinieki un skolotāji iemācītos strādāt ar šādiem bērniem. Lai nebūtu tā, ka skolotājs redz: problēma ir, bet nobīstas un nedara neko.”

 

Kādu iemeslu dēļ bērni pārtrauc mācības?

Sociālās vides un veselības problēmu dēļ

Mācību grūtību un skolas vides dēļ

Ekonomisku problēmu dēļ

Ģimenes problēmu dēļ

Bieži vērojama vairāku iemeslu kombinācija

LA.lv