Latvijā
Politika

Liepājā bija melnas kampaņas, kurās nepiedalījāmies. Intervija ar uzņēmēju un deputātu Jāni Vilnīti 16

Foto – Dainis Bušmanis

Saskaņā ar pēcvēlēšanu vienošanos Liepājā novembrī jānotiek mēru rokādei. 22 gadus pilsētu valdījušā Ulda Seska vietā jānāk uzņēmējam, biedrības “Liepājnieki” valdes priekšsēdētājam Jānim Vilnītim. Vilnīša kungs pamazām “noliek” ieņemtos amatus Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, ilgus gadus vadītā uzņēmumā “Liepājas papīrs”, lai pilnvērtīgi pildītu pilsētas vecākā pienākumus. Liepājnieks, Latvijas Reģionu apvienības (LRA) valdes loceklis, ir arī politiski aktīvs, tuvojoties nacionālajām vēlēšanām, kaut gan pats nekandidē.

 

Kāds ir jūsu priekšvēlēšanu noskaņojums? Šai reizē partiju savstarpējā cīņā izvēlētie līdzekļi ir ļoti uzasināti, līdz pat agresijai. Iepriekš arī bija, ka visas vadošās partijas centās norobežoties no “Saskaņas”. Šobrīd ir partijas vai atsevišķi kandidāti – pieļāvīgi par sadarbību valdības veidošanā. ZZS Kurzemes apgabala 1. numuram dr. Daudzem neesot nekas iebilstams pret sadarbību.

J. Vilnītis: Tas ir dots signāls. ZZS ir partiju apvienība, un to var uztvert kā viena spēcīga partnera, Ventspils pilsētas partijas, redzējumu. Lielajā politikā jārēķinās, ka tas var nebūt tikai Daudzes kunga izteikums. Acīmredzot 13. Saeimā tiks samērā liels skaits latviskā spārna partiju, taču – vai un kā vienosies koalīcijā? Pretrunīgā situācijā var veidoties apstākļi, kad daļa politiķu ierunājas par viņu skatījumā “saimniecisko sadarbību”. Re, Rīgā devītais gads, kopš valda “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” un nekā briesmīga. Tas būs valstij izšķirīgs brīdis, jo pat ierindas pilsoņi ievērojuši, ka nacionālajā politikā liels iespaids bijis Vašingtonai. Ar vēstniecību Rīgā, ar diplomātiskiem sakariem. Tas var mainīties ar citādi orientētu valdību, kurā piedalās “Saskaņa”, un šo scenāriju pašlaik nevar izslēgt. Tad vektors no vienas vēstniecības tiktu pārlikts uz citu…

 

… Antonijas ielā.

Jā, uz Krievijas Federācijas vēstniecību. Plašākā nozīmē – šīs valsts ietekmes zonā. Varam minēt, kas mainītos Latvijas politikā. Man būtu ļoti daudz jautājumu par nacionālo drošību. Kā pilsoni mani uztrauc iespējamā vektora pārbīde.

 

Jāatgādina, ka vadošs spēks – Zatlera reformu partija –, kur bijāt valdes loceklis, vēlējās piesaistīt koalīcijā “Saskaņas centru”. Jūs to atbalstījāt?

Valdes sēdē domas dalījās. Toreiz Ušakova partija nebija tāda kā šodien. Nebija notikusi pretstāvēšana referendumā par otru valsts valodu, nebija Krievijas agresijas pret Ukrainu, kad parādījās, kas kurš ir. Tāpēc ZRP valdes vairākums bija “par”, un es pievienojos kopējam viedoklim. Taču to neveiksmīgi pasniedza sabiedrībai, neizskaidrojot galveno domu, ka “Saskaņu”, piedaloties valdībā, radinātu strādāt, nevis atpūsties mūžīgā opozicionāra vieglā dzīvē un pelnīt reitinga punktus, ne par ko neatbildot vēlētāju priekšā.

 

“Saskaņa” esot mainījusies – par Eiropas sociālistu saimei, ne Maskavai piederīgiem. Labticīgi vēlētāji runā – saskaņieši cilvēki vien ir, pārstāv ap 25% vēlētāju, kas nu liels būtu viņus pieņemt valdībā…

“Saskaņas” centienos nokļūt varā redzu zināmu izmisumu. Cik ilgi dzīvot bezizejas opozīcijā, un vadītājiem šīs, iespējams, ir izšķirošas vēlēšanas, lai noturētu elektorātu. Notiek liela gatavošanās, piesaista latviešus, bijušos ministrus. Kas dara uzmanīgu? Dzelzs divīzija piesaistīja bermontiešus, liekot, lai vilki tērpjas aitu ādās. Izskatās pēc jēra, tomēr cauri redzu to vilku. Neticu lauztiem līgumiem, neticu, ka atteikušies no divvalodības ieviešanas centieniem, neticu, ka visi pēkšņi atzīs okupācijas faktu un ka nobrieduši politiķi vienā rāvienā spēj veikt uzskatu pārvērtības un pārģērbšanos. Toreiz Ušakovam izvirzīja nosacījumu – atzīt, ka 1940. gadā bija okupācija. Tad nu briesmīgo vārdu izspieda, bet kas zina, vai pēc nenotikušās vienošanās faktu nav atcēlis. Tāpēc latviešiem un latviešu politiķiem, kam svarīga valsts drošība, dārga mūsu brīvība, šodien nav pieņemama savienība ar “Saskaņu”. Labējo spēku vadībā kļūdas bijušas un ir, taču ieturētais kurss ir pareizs un nav atceļams.

 

Kādas kļūdas jums liekas atzīmējamas, labojamas?

Lielākais zaudējums ir mūsu cilvēki, kuri Latvijā mācījušies, izglītojušies, bet strādā, piemēram, Anglijas, Norvēģijas, nevis Latvijas slimnīcās. Liepāja nav izņēmums. Bet situācija mainās. Drīz atvērs jaunas ražotnes. Bezdarbs Liepājā ir zem 6%, perspektīvā vajadzēs simtiem darbaroku. Būs liels izaicinājums, kā panākt tautiešu atgriešanos.

 

Te parādās politiķi, kuri apgalvo, ka ārzemēs strādājošos Latvijas cilvēkus pārvedīs mājās rīt ap brokastlaiku. Vai liepājnieki balsos, teiksim, par Artusa Kaimiņa partiju?

Droši vien Saeimā Kaimiņa partija iekļūs. Viņš ieņēmis labas pozīcijas, lai iegūtu protesta balsis. Uz katrām vēlēšanām ir valdošajos spēkos vīlušies cilvēki, kas saka – balsosim tā, lai pārmācītu pie varas esošos! Man nav ticības, ka populisti zina risinājumus problēmām, kādas Latvijā tiešam sasāpējušas. Bija Pavļuta remigrācijas plāns. Beidzās ne ar ko. Ticu, cilvēkus var saukt mājās, bet ar reāliem piedāvājumiem. Lūk, Liepājā konkrēti zināms – būs darba vietas ar pieklājīgu atalgojumu. Tad pilsēta vēršas pie aizbraukušajiem Liepājas un tālākas apkārtnes iedzīvotājiem vietās, kur viņi ir. Iepazīstina, kāds varētu būt mājupceļš. Tas būtu viens mans fokusējums, vadot pilsētas domi, – mums viņus vajag atpakaļ.

 

“Saskaņas” listes līderis Kurzemē ir eksministrs Matīss. Viņš būs populārs vietējo krievu, latviešu vēlētāju vidū?

Pagājušoreiz Kurzemes apgabalā “Saskaņa” knapi dabūja vienu deputāta vietu. To saņēma Agešina kungs, galvenokārt ar sava Liepājas elektorāta atbalstu. Viņa retorika ir ļoti tuva populismam, bet iedarbojas uz šo vēlētāju. Agešins nav kļuvis mazāk populārs, domāju, viņu atkal ievēlēs. Dažiem cilvēkiem daudz nevajag, apsolīt kaut ko iedot par velti, un tie, kam primitīvāka domāšana, nobalsos. Populismu pieņem samērā labi. Mūsu rūpnīcā esmu diskutējis ar domājošiem, izglītotiem darbiniekiem. Daži balsošot par “KPV LV”. Labi, tā ir pilsoņu izvēle, bet argumenti – kāpēc? – ir emocionāli, nevis dziļi pamatoti.

 

Tautas masas tomēr ir neapmierinātas. Pensionāru situācija nav apskaužama – zāles sadārdzinās, komunālie maksājumi palielinās, pensijas ne. Vēlētāji sūdzas, ka valdība neuzklausa cilvēkus, izturas augstprātīgi.

Zatlera partijā bija dāmu un kungu kodols, kas vēlāk emigrēja uz “Vienotību”. Kodolam ļoti patika vārds “arogance”. Man, no Liepājas atbraukušam, tas bija augsti mācītu rīdzinieku lietots svešvārds. Uzšķīru vārdnīcu. Tas nozīmē lepnu uzpūtību, nerēķināšanos ar otra viedokli. Reformisti to vērsa pret visiem citiem. Taču es aroganci redzēju viņos pašos. Un šodien ir politiķu arogance atcerēties reģionus tikai pirms vēlēšanām. Bet nu ir tā – sabiedriskais transports laukos nekursē vai stipri saīsināts. Mazās skolas slēgtas vai tūliņ slēgs. Tas pats attiecas uz mazajām slimnīcām. Valdošā koalīcija gadiem strādājusi slēgšanas virzienā. Tam bijuši savi iemesli, bet populisms atgādinās par problēmām, un tas labi strādās. Ja esi laucinieks, kas izbaudījis šos rūgtumus, un viens atnāks, kas solīs visu vērst uz labu, neinteresējoties, cik tas reāli iespējams – cilvēki balsos. Kāds būs labums, ja ievēlēs sešus, astoņus spēkus, tostarp populistus? Tas lielajām, ar aroganci slimojošām partijām liks nolaisties uz zemes, veltīt vairāk uzmanības vienkāršiem cilvēkiem. Laikam ir reizes, kad saprašana nāk, kad esi ar seju dubļos.

 

Kā vērtējat LRA izredzes? Smiltēns ir gandrīz tikpat gara auguma vīrs kā iepriekšējais līderis Bondars, kandidātu vidū ir pieredzējuši pašvaldību vadītāji, diemžēl papildinājumu veido pavārgi politiķi no caurkritušās Sudrabas partijas.

Kad fokuss bija uz spilgtu personību Mārtiņu Bondaru kā spēcīgu jaunās paaudzes politiķi, jāatzīst – koncentrēšanās uz vienu līderi bija LRA kļūda. Vienā brīdī līderis pieņem individuālu lēmumu, partija paliek, kā nu paliek. Izdarījām secinājumus. Veidojam komandu ar Smiltēnu kā premjera amata kandidātu, Nelliju Kleinbergu, apvienības priekšsēdētāju, iesaistītiem spēcīgiem reģionu politiķiem. Mums nav apakšā lielas naudas, sponsoru ietekmes. Reģionālajā politikā pamatā ir darba vietu radīšana, un valstij ar atbalsta mehānismiem jāveicina, lai tās rastos laukos. Lielās pilsētās ir cita situācija, bet jātiecas palīdzēt arī vietējam biznesam Rucavā, Nīcā, Aizputē. Ja nepalīdzēs, būs grūti noturēt cilvēkus, ūdensgalva Rīgā pletīsies lielāka un lielāka. Tad nevar runāt par līdzsvarotu valsts attīstību. Ja viss veidojas ap Rīgu, iedzīvotāji dramatiski pazūd arī no lielām pilsētām. Liepājā neatkarības periodā no 105 tūkstošiem iedzīvotāju skaits samazinājies līdz 68 tūkstošiem, kur gan zināma daļa ir izvestie krievu militāristi.

 

Vai šais vēlēšanās nav pārāk uzkrītoši, ka notiek nevis programmu, bet sponsoru cīņas, kur katram savas intereses?

Man personiski zvanījuši cilvēki, kam kādreiz bijusi liela ietekme, nauda un droši vien joprojām ir. Piedāvājuma saturs – nākt pie mums ar naudu. Vienmēr no tā esmu norobežojies. Piekrītu Pabrikam, ka partija var lepoties, ja izdodas piesaistīt daudz ziedojumu, kas notiek atklāti un liecina par uzticēšanos politiskam spēkam. Taču, ja parādās liela nauda un nāk pārsvarā no viena avota, politiķi riskē nonākt atkarībā, ka būs spiesti rēķināties ar ziedotāja vēlmēm, interesēm. Naudas devējs var būt filantrops, liberālas vai nacionālas ievirzes vērtību atbalstītājs, un tad tas ir labais stāsts. Ja, teiksim, Zemnieku saeima grib lobēt lauku attīstību, arī nav nosodāmi. Bet ja kāds grib dabūt priekšrocības valsts un pašvaldību pasūtījumu, iepirkumu konkursos, tas gan rada risku, ka naudas vara būs pār politiku. Naudas ņēmējiem jāapzinās, kāds spiediens var sekot.

 

Tā vien liekas, ka Ainārs Šlesers ir vīrs, kurš gribētu būt ieguvējs no Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Arī ar viņu bijāt vienā – Latvijas Pirmajā partijā.

Noteikti, Šlesera kungam ir privātā biznesa intereses – ne man tās komentēt. Viņš bijis politikā, izbaudījis, ko nozīmē, ka pieder vara, liela vara. Kad esi no varas nost, dienas kārtību nosaka citi. Divreiz Šlesers ar līdzbiedriem un plašām reklāmām vēlējies atgriezties politikā. Vēlētāji noraidīja. Varbūt tagad mēģina apkārtceļus. Pirmajā partijā man bija saistošs kristīgais redzējums un ģimeniskās vērtības. Bez tām politikā es vispār neietu. Varu cienīt, respektēt cilvēkus, kuri godīgi un atklāti ir liberālo vērtību nesēji, bet tās nav manas vērtības. No Pirmās partijas attālinājos, kad notika apvienošanās ar “Latvijas ceļu”. It kā solīja paturēt cieņā kristīgi konservatīvo ievirzi, bet tā bija fasādes mālēšana.

 

Pašvaldību vēlēšanās jums arī bija liela pretstāvēšana ar Seska kungu, neiztika bez asumiem. Tomēr liepājnieki spēja vienoties un strādāt kopā. Pēc Saeimas vēlēšanām politiķiem arī vajadzēs meklēt kopsaucējus, pie viena galda apsēžoties.

Liepājā bija melnas kampaņas, kurās nepiedalījāmies. Daudzi nāca ar ļoti radikālu redzējumu, un ar Uldi Sesku nepavisam nebijām draudzīgi noskaņoti. No savas puses centos runāt par lietu būtību, nevis emocijām. Kad domē tika trīs partijas – Liepājas partija, “Saskaņa” un apvienība “Liepājnieki” –, bija jāizdara grūta izvēle. Pirms četriem gadiem Liepājas partija zibenīgi izvēlējās par partneriem saskaņiešus. Mums tas atstāja mieles. Pēc šīm vēlēšanām saņēmu vēstuļu kaudzīti no Represēto biedrības, citām organizācijām un cilvēkiem – Vilnīša kungs, nedrīkstat iet kopā ar “Saskaņu”! Vēlētāji šķēlās – vai palikt opozīcijā, vienoties ar vieniem vai otriem. Krustcelēs lēmām paši. “Saskaņā” redzējām pārāk izteiktu kursu uz naudas šķērdēšanu, maz saprātīgu domu par pilsētas attīstību. Tad nosvērāmies uz variantu, ko daži vērtēja par samocītu, ka pusotru gadu turpina strādāt mērs Uldis Sesks, pēc tam ir jauna mēra atnākšana.

 

Tas ir galvenais jautājums, kāpēc ieradāmies Liepājā! Lai intervētu nākamo pilsētas galvu Jāni Vilnīti!

Noliktais termiņš amata pārejai ir 31. oktobris.

 

Pirms gada tika runāts, ka Seska kungu vēlētāji redzēšot ZZS Kurzemes listes vadībā vai par ministra amata kandidātu.

Domāju, partija gaidīja Seska kungu, visticamāk, kā Kurzemes līderi. Viņš pieņēma individuālu lēmumu un teicis man argumentus, kādēļ nekandidē. Tos respektēju. Līdz šim vadīju Liepājas Speciālo ekonomisko zonu un “Liepājas papīra” uzņēmumu. Akcionāru sapulcē nolikšu uzņēmuma vadītāja pilnvaras, tālāk ar Seska kungu ir vienošanās – gan džentlmeniska, gan rakstiska -, lai novembrī pārņemtu Liepājas domes priekšsēdētāja pienākumus.

 

Uldis Sesks vadīja pilsētu ļoti ilgu laikposmu, kurā tika iedibināta noteikta kārtība, tradīcijas, amatos sarindoti cilvēki – ko grib mainīt Liepājas mērs Vilnītis?

Lielas iestrādes notikušas jau pēcvēlēšanu periodā. Brīvajā ekonomiskajā zonā ir sasniegumi, piesaistot kravas. Jau parakstīta vienošanās par “Liepājas metalurgu”, kur veidos industriālo parku. Tas ir svarīgi, lai sakārtotu 120 ha teritoriju, un pie durvīm ir investori, kuri gribētu daļā platības sākt saimniekot. Karostas industriālajā parkā jau ceļ rūpnīcu, izteikta vēlēšanās būvēt vēl. Liepāja lejupslīdē atsitās pret dibenu, tagad no tā lienam ārā. Cik ātri, cik veiksmīgi, tas būs atkarīgs no manis, no koalīcijas partiju kolēģiem. Programmā rakstījām – prieks dzīvot Liepājā. Tas nozīmē koncentrēties uz liepājnieku labām sajūtām. Nav jēgas saimnieciskiem pūliņiem, ja cilvēki nejūtas labi. Ja negrib palikt pilsētā un negrib atgriezties.

 

 

Seskam uztraukumu nav 

Jautāju Liepājas domes priekšsēdētājam Uldim Seskam, kā, pēc viņa domām, jānotiek varas pārejai pilsētā.

Saistītie raksti
Lorem ipsum
FOTO: Leta

Uldis Sesks: “Šāda vienošanās starp Liepājas partiju un biedrību “Liepājniekiem” bija. Norunājām, ka pēc 6. oktobra paskatāmies 13. Saeimas vēlēšanu iznākumu. Pēc tam Liepājas domē izvērtējam, ko vairāk kā gada laikā paveicis Uldis Sesks un priekšsēdētāja trīs vietnieki (viens no Liepājas partijas, divi no “Liepājniekiem”. – E. L.). Kurš labi veicis pienākumus – paslavējam, kuram var ko pārmest – pakritizējam. Pēc atklātas sarunas seko vienošanās par pozīciju izmaiņām domē. Tas acīmredzot skar ne tikai mēra amatu, bet, iespējams, arī pārbīdes vietnieku posteņos, atbildību un funkciju pārdali. Šajā brīdī nekomentēšu, ko tālāk darīšu es. Scenāriji var būt vairāki. No visām iesaistītajām personām man katrā ziņā ir vismazāk uztraukumu par tālāko nākotni. Nav izslēgts, ka man būs aktuāli nacionālo vēlēšanu rezultāti tajā ziņā, ka iesaistīšos procesos, kas jādara kaut vai tāpēc, ka esmu ZZS apvienības partneru Liepājas partijas valdes priekšsēdētājs.”

LA.lv