1. Biežāk uzdotie jautājumi

1no13
Publicitātes fotoPublicitātes foto

LELB skaidro savu redzējumu par strīdīgajiem baznīcas likuma grozījumiem

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) likuma grozījumu priekšlikums, kas iesniegts Saeimā 2018.gada 19.aprīlī, raisījis dažādus emocionālus un pretrunīgus apgalvojumus publiskajā telpā ne tikai par LELB un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) attiecībām, bet arī par attiecībām starp baznīcu un valsti. Izskanējušie komentāri cilvēkos radījuši virkni jautājumu. Lai sniegtu atbildes uz tiem, LELB apkopojusi un LA.lv redakcijai iesūtījusi šādu skaidrojumu:

  1. Biežāk uzdotie jautājumi
  2. Vai baznīca ir tas pats, kas tās vadītājs, pārvaldes orgāni un iekšējie noteikumi?
  3. Kas ir Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca (LELB)?
  4. Kas regulē Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas kā reliģiskas organizācijas darbību?
  5. Vai baznīca un valsts ir šķirtas?
  6. Kas ir LELB likums un kāds ir tā mērķis?
  7. Kāpēc nepieciešami LELB likuma grozījumi?
  8. Vai LELB likuma grozījumi nepieciešami, lai atzītu LELB statusu kā vienīgai tiesiskai mantiniecei līdz 1940.gadam pastāvējušai LELB?
  9. Vai 2018.gada 19.aprīlī Saeimā iesniegtie LELB likuma grozījumu priekšlikumi ierobežo LELBĀL tiesības?
  10. Ko simbolizē arhibīskapa zizlis?
  11. Vai arhibīskapam T. Grīnbergam 1944.gadā, pametot Latviju ar visu savu zizli, juridiski tās teritoriju pametusi arī baznīca?
  12. Vai LELB un Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas ir viena reliģiska organizācija?
  13. Vai LELBĀL ir tādas pašas tiesības uz LELB īpašumiem kā LELB?