Viedokļi
Lasītāju viedokļi

LELB skaidro savu redzējumu par strīdīgajiem baznīcas likuma grozījumiem 16

Publicitātes foto

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) likuma grozījumu priekšlikums, kas iesniegts Saeimā 2018.gada 19.aprīlī, raisījis dažādus emocionālus un pretrunīgus apgalvojumus publiskajā telpā ne tikai par LELB un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) attiecībām, bet arī par attiecībām starp baznīcu un valsti. Izskanējušie komentāri cilvēkos radījuši virkni jautājumu. Lai sniegtu atbildes uz tiem, LELB apkopojusi un LA.lv redakcijai iesūtījusi šādu skaidrojumu:

Vai baznīca ir tas pats, kas tās vadītājs, pārvaldes orgāni un iekšējie noteikumi?

Atbilde: Nē! Baznīca nav tās vadītājs, pārvaldes orgāni un iekšējie noteikumi.

Paskaidrojums: Baznīca nav arī tikai celtne, svētvieta, kuras galvenais mērķis ir kalpot par vietu. Baznīca ir kristīto ticīgo kopums, kas pulcējas ap Dieva vārdu un sakramentiem. Tā ir ticīgo kopība, kurus vieno griba paust cerību, īstenot mīlestību uz Dievu un cilvēkiem un kas izrauga sev vadītājus, lai tie kalpotu draudzēm, un pieņem sev satversmes, kas ir piemērotas apstākļiem. Baznīca ir Kristus noslēpumainā miesa, ticīgo kopiena, kas apvienota Jēzū Kristū evaņģēlija vēsts izplatīšanai pasaulē. Baznīca ir to ļaužu apvienošanās, kas tic, ka Jēzus ir Kungs, to, kuri cer un mīl Svētā Gara spēkā. Baznīca pastāv kamēr ir Kristus un draudze.

Kas ir Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca (LELB)?

Atbilde: LELB ir viena no lielākajām baznīcām Latvijā un Baltijā ar gandrīz 300 draudzēm, kurās uz šo brīdi kristīti un iesvētīti ap 700 000 luterāņu.
Paskaidrojums: Luteriskā baznīca Latvijā ir nacionāla baznīca, kas vēsturiski bijusi svarīgs latviešu nāciju un kultūrvidi veidojošs elements. LELB izveidota 1922.gadā un Latvijā nekad nav bijusi likvidēta, tā darbojusies nepārtraukti.

Kas regulē Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas kā reliģiskas organizācijas darbību?

Atbilde: LELB Satversme.

Paskaidrojums: LELB Satversme nosaka LELB kā reliģiskas organizācijas darbību, tās draudžu un citu vienību struktūru, darbību, pārvaldi un tiesisko kārtību, bibliskos un teoloģiskos pamatprincipus.

Vai baznīca un valsts ir šķirtas?

Atbilde: Jā! Baznīca ir atdalīta no valsts.

Paskaidrojums: 1999. gadā Latvijas Republikas Satversmē tika ierakstīts, ka Baznīca ir atdalīta no valsts. Abām ir sava autonomija, taču tās nevar būt izolētas viena no otras. Valsts neiejaucas Baznīcas reliģiskajos un garīgajos procesos, kā arī Baznīcu savstarpējās attiecībās. Tomēr Baznīcai ar valsti ir attiecības laicīgajā dzīvē, un attiecīgi tās ir jānodefinē arī ar laicīgās dzīves instrumentiem. Vairāku gadu garumā notika diskusijas par to, ar kādiem likumiem regulēt šīs attiecības valsts un Baznīcu starpā. Par pamatu ņēma starp Vatikānu un Latvijas valsti noslēgto konkordātu, ko attiecīgi pārstrādāja un piemēroja citu tradicionālo konfesiju vajadzībām.  2004. gada 8.jūnijā tika parakstīts līgums starp valsti un 7 tradicionālajām Baznīcām – LELB, Latvijas Pareizticīgo Baznīcu, Baptistu draudžu savienību, Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālo padomi, Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienību, Apvienoto metodistu baznīcu un Rīgas Ebreju reliģisko draudzi. Ar līgumiem, kas 2004. gadā ir parakstīti Ministru kabinetā un ratificēti Saeimā, atzīta minēto tradicionālo kristīgo baznīcu īpašā loma Latvijas tiesiskās iekārtas pastāvēšanā un sabiedrības vērtību sistēmā, kā arī to nozīmīgais ieguldījums sabiedrības morāles un socializācijas procesā, noteikta Latvijas valsts un baznīcu sadarbība izglītības, sociālās un garīgās aprūpes jomā u.c. LELB likums pieņemts Rīgā 2008.gada 3.decembrī, un tas stājas spēkā ar 2008.gada 17.decembri. 

Kas ir LELB likums un kāds ir tā mērķis?

Atbilde: LELB likums regulē LELB un valsts attiecības un skaidri nosaka, ka baznīca un valsts ir šķirtas.

Paskaidrojums: Likuma mērķis ir sekmēt atklātas, tiesiskas un harmoniskas sabiedrības, kā arī kultūrvides attīstību. Likuma uzdevums ir atbilstoši konstitucionālajām tradīcijām un Latvijas Republikas Satversmes 99.panta noteikumam, ievērojot LELB kā Latvijā tradicionālas reliģiskās organizācijas ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas teritorijā, atzīstot tās ieguldījumu un bagāto pieredzi sabiedrības fiziskās un garīgās veselības, izglītības, kultūras, sociālās palīdzības un citās jomās, tostarp aktīvo līdzdalību valstiskuma veidošanas procesā, kā arī ievērojot to, ka LELB valdījumā atrodas ievērojams nacionālas nozīmes kultūras un mākslas mantojums, regulēt valsts un Baznīcas tiesiskās attiecības un noteikt valsts un Baznīcas kopīgos uzdevumus sociālajā, tiesiskajā, izglītības un kultūras jomā.

Kāpēc nepieciešami LELB likuma grozījumi?

Atbilde: Nepieciešams noregulēt baznīcas un valsts attiecības ar tiesiskiem aktiem, lai nodrošinātu valsts neiejaukšanos LELB jautājumos.

Paskaidrojums: 2018.gada 19.aprīlī Saeimā iesniegtie LELB likuma grozījumu priekšlikumi līdz minimumam samazinātu valsts iesaisti LELB iekšējās lietās, kas pašlaik ir visai ievērojama. Patlaban LELB satversme, draudzes un amatpersonas iegūst likumīgo statusu, kad tās reģistrē Uzņēmumu reģistrs. Ir paredzēts, ka turpmāk šo funkciju veiktu Baznīca pati.  Baznīca savu statusu iegūs uz likuma pamata un satversme kā Baznīcas iekšējās tiesības būs pašas baznīcas ziņā. Paziņošanas kārtība, kādu paredz likuma grozījumi, nodrošinās, ka Uzņēmumu reģistrā iesniegtā informācija ir patiesa un lēmumi atbilst Baznīcas satversmei un citiem iekšējiem noteikumiem. Valsts tikai paziņotu sabiedrībai par bīskapu maiņām. Ir acīmredzams, ka, pieņemot grozījumus, valsts un Baznīcas šķirtība tiktu nostiprināta un draudzēm noņemts liels birokrātiskais slogs. LELB likums darbojas jau desmit gadus. Ir laiks un vajadzība to precizēt. Līdzšinējais regulējums ir izraisījis neskaidrības, domstarpības un pat tiesvedības starp LELB un valsts iestādēm, kā arī citām reliģiskām organizācijām. Tiesu vara ir valsts varas izpausme un, kad situāciju noved līdz tam, ka baznīcas jautājumi jāskata tiesā, valsts nepārprotami iejaucas baznīcas iekšējās lietās. Grozījumi tādus gadījumus padarītu nevajadzīgus un maz ticamus.

Vai LELB likuma grozījumi nepieciešami, lai atzītu LELB statusu kā vienīgai tiesiskai mantiniecei līdz 1940.gadam pastāvējušai LELB?

Atbilde: LELB kā tiesisko mantinieci līdz 1940.gadam pastāvējušai LELB Latvijas valsts ir jau atzinusi 1991.gadā.

Paskaidrojums: Gan reģistrējot LELB 1991.gadā, gan atgriežot LELB un LELB draudzēm līdz 1940.gadam piederējušos īpašumus, gan slēdzot līgumu ar LELB 2004.gadā un arī izdodot likumu par LELB 2008.gadā, LELB kā tiesisko mantinieci līdz 1940.gadam pastāvējušai LELB Latvijas valsts ir jau atzinusi. Turklāt Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2015. gada 2. aprīļa spriedumā tiesa ir konstatējusi juridisko faktu, ka LELB ir tā pati reliģiskā organizācija “Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca”, kas 1940. gadā bijusi reģistrēta LR Iekšlietu ministrijā un savu darbību nav pārtraukusi.
2018.gada 19.aprīlī Saeimā iesniegto likuma grozījumu priekšlikumus LELB tiesību komisija ir gatavojusi jau kopš 2017.gada sākuma, un to mērķis ir LELB Satversmes normu aizsardzība pret nepamatotu to interpretāciju no valsts un citu personu puses, kā arī mazināt birokrātisko slogu. Šī brīža ierosinātie LELB likuma grozījumi (preambula)  tikai neapšaubāmi un visiem saprotamā veidā nostiprinātu jau iepriekš atzīto LELB statusu.

Vai 2018.gada 19.aprīlī Saeimā iesniegtie LELB likuma grozījumu priekšlikumi ierobežo LELBĀL tiesības?

Atbilde: Nē! LELB likums attiecas tikai uz LELB un neattiecas uz LELBĀL.

Paskaidrojums: LELB nekad nav iebildusi un neiebilst, ja LELBĀL pārstāvji veido savu tiesiski atsevišķu baznīcu, bet tad tā ir jauna baznīca, kas arī nekādā veidā nevar pretendēt uz to pašu tiesisko statusu kāda ir LELB, jo LELB un LELBĀL, ir publiski tiesiska rakstura reliģiskas organizācijas, kas savā darbībā ievēro savu mītnes zemju Satversmes, likumus, bet savā iekšējā dzīvē ir patstāvīgas. LELBĀL ir dažādu atsevišķās valstīs atrodošos baznīcu apvienība, kurai katrā valstī, kur tā darbojas, ir jāievēro tās valsts likumi.

Ko simbolizē arhibīskapa zizlis?

Atbilde: Zizlis apzīmē gana amatu un simbolizē garīgās pārraudzības kalpošanu. Paskaidrojums: Sākotnējais zizlis, kuru Latvijas pirmajam bīskapam Kārlim Irbem dāvināja Upsalas arhibīskaps Nātans Sēderblūms, kad LELB tika iedibināts bīskapa amats, joprojām atrodas Rīgas arhidiecēzē un tiek nodots no aizejošā bīskapa nākošajam. Baznīcās, kurās zizli saista ar diecēzi, tas pieder diecēzei nevis bīskapam un tajā paliek. Atstājot kalpošanu diecēzē, bīskaps zizli noliek īpašā dievkalpojumā.

Vai arhibīskapam T. Grīnbergam 1944.gadā, pametot Latviju ar visu savu zizli, juridiski tās teritoriju pametusi arī baznīca?

Atbilde: Nē! Juridisko pārmantojamību tradicionāli simbolizē nevis bīskapa zizlis, bet sēdeklis jeb katedra un katedrāle (ir Svētais Krēsls, nevis “svētais zizlis”.) LELB bīskapa katedra un katedrāle palika Latvijā un ir uz visiem laikiem ar to nesaraujami saistīta.

Paskaidrojums: Baznīca nepārstāj eksistēt, kad to atstāj kāda no amatpersonām vai daļa no locekļiem. Arī mūsdienās, kad arhibīskaps dodas konsekrēt bīskapu citā zemē un paņem līdzi zizli, tas nenozīmē, ka LELB ir atstājusi Latviju. Taču, kad bīskaps ir devies prom uz neatgriešanos, viņš vairs nevar ganīt tos, kurus ir atstājis aiz dzelzs priekškara. Baznīcai tad ir pienākums izraudzīt jaunu bīskapu. Amata tālāk došana ir viena no Mārtiņa Lutera uzskaitītajām baznīcas pazīmēm. Arhibīskapa Gustava Tūra izraudzīšana apliecināja, ka baznīca Latvijā bija klātesoša, dzīva un darboties spējīga. Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu ar tās dievnamiem saglabāja nevis tie, kas aizbrauca, bet tie, kuri palika savā tēvzemē un savās draudzēs. Ne okupanti ar iebrukumu, ne aizbraucēji ar izceļošanu nespēj atņemt ne vārdu, ne identitāti baznīcai, kura paliek Latvijā, jo pats Kristus apsolīja, ka nekādi elles vārti to neuzveiks (Mt. 16:18). Baznīca vienmēr ir saistīta ar zemi, kurā tā darbojas, nevis ar politisko režīmu, kas valda konkrētajā brīdī. Piemēram, kad musulmaņi iekaroja senās kristiešu zemes Tuvajos austrumos un Ziemeļāfrikā, vietējā baznīca nekļuva par kādu “islāma baznīcu”. Daudzi kristieši bēga un dibināja draudzes citur, tomēr neviens neapstrīd, ka gan Ēģiptē, gan Irākā, gan citās zemēs joprojām darbojas tās pašas senās baznīcas. Tāpat notika ar Latvijas luterisko baznīcu gan nacistu, gan padomju okupācijas laikā. Luteriskie dievkalpojumi mūsu zemē nepārtrūka ne uz vienu svētdienu līdz mūsu laikiem. Nepārtrūka arī LELB un pat pirmais, izcilā zviedru arhibīskapa Nātana Sēderblūma līdz ar apustulisko pēctecību dāvinātais LELB bīskapa zizlis atrodas Rīgā nevis ārzemēs.

Vai LELB un Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas ir viena reliģiska organizācija?

Atbilde: Nē! LELB un LELBĀL nav viena reliģiska organizācija.

Saistītie raksti

Paskaidrojums: LELB un LELBĀL ir vienas Kristus Baznīcas sastāvdaļas, kas izriet no teoloģiskajiem uzskatiem, taču juridiski abas baznīcas darbojas patstāvīgi un neatkarīgi viena no otras. 1998.gadā abu baznīcu Sinodes vienojušās, ka tās vieno kopīga izcelšanās, vēsture, valoda, ticība un sakramenti. Tāpat noteikts, ka LELB un LELBĀL, saglabājot savu tiesisko patstāvību, ir publiski tiesiska rakstura reliģiskas organizācijas, kas savā darbībā ievēro savu mītnes zemju Satversmes, likumus, bet savā iekšējā dzīvē ir patstāvīgas. Šobrīd LELBĀL, iesniedzot priekšlikumus LELB likuma grozījumiem, rupji iejaucas LELB iekšējās lietās un pārkāpj abu baznīcu Sinožu apstiprinātos Kopīgos noteikumus. Tas apdraud abu baznīcu savstarpējo turpmāko sarunu iespējas.
LELB ir vienota juridiska organizācija, kuras sastāvā ietilpst 286 luterāņu draudzes, kas darbojas Latvijā, un LELB ir saistoši Latvijas likumi. Savukārt LELBĀL ir dažādu atsevišķās valstīs atrodošos baznīcu apvienība, kurai katrā valstī, kur tā darbojas, ir jāievēro tās valsts likumi. No juridiskā viedokļa nevar tikt izskatīts jautājums par kaut kādu juridisku tiesību piešķiršanu Latvijā ārvalstīs reģistrētām baznīcām, kuras apvieno LELBĀL. LELBĀL nav vienota juridiska organizācija vienā valstī un arī neatrodas Latvijā.

Vai LELBĀL ir tādas pašas tiesības uz LELB īpašumiem kā LELB?

Atbilde: Nē! Katra baznīca īpašuma jautājumus risina atsevišķi.

Paskaidrojums: 1998.gadā LELB un LEBĀL baznīcu Sinodes vienojās par Kopīgiem noteikumiem, kuros noteikts, ka abas baznīcas savu īpašumu jautājumus risina ar Baznīcas likumiem, kurus pieņem patstāvīgi. Draudzei likvidējoties, tās īpašumi paliek vai bez atlīdzības pāriet attiecīgās Baznīcas īpašumā un tās pārvaldes institūcijas valdījumā. LELB nekad nav pretendējusi uz LELBĀL vai tās draudzēm piederošiem īpašumiem un arī apzinās, ka juridiski to nemaz nevarētu darīt. Tieši tāpat tas attiecas uz LELBĀL, ko tā pati oficiāli ir atzinusi Kopīgajos noteikumos.

LA.lv