Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“Smagi cietušais” bāreņu nama iemītnieks izrādās tiesāts zaglis un dedzinātājs

Autori: Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com

“Sists un pazemots, ar sekām cīnās aizvien” – šādi pieteikts Latvijas Radio sižets par Salas novada bāreņu nama “Līkumi” (tagad “Saulstari”) bijušo audzēkni, kura stāstījums bija viena no “naglām” sižetu sērijā par Latvijas bērnunamos notiekošajām šausmām. Tikmēr pētījums rāda citu ainu, atstājot atklātu jautājumu – vai sabiedriskais radio ir labprātīgi iesaistījies dezinformācijas kampaņā vai arī, akli uzticoties, kļuvis par prasmīga manipulētāja upuri.

Stāsts par briesmu lietām bāreņu namā

Latvijas sabiedriskā medija interneta mājas lapā atrodams ar pagājušā gada 17. oktobri datēts “cilvēkstāsts”, kurā radio korespondente Vita Anstrate ir uzklausījusi vienu vienīgu cilvēku un ļāvusi viņam brīvi izteikties ēterā. Pretēji viņas pārstāvētās Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas kodeksam sižetā nav arī kodeksā pieprasītās “viedokļu daudzveidības”.

Šis uzklausītais ir bijušais “Līkumu” audzēknis, tagad 22 gadus vecais Aivis (Latvijas Radio sižetā minēts viņa uzvārds), kuram sabiedriskais radio ir devis faktiski neierobežotas iespējas izteikties par nu jau bijušo bērnunama vadītāju un par “vairākām vardarbīgām un pazemojošām epizodēm”, kuru dēļ viņam esot “joprojām nepieciešama regulāra psihologa palīdzība”.

“Viņš izkāpa, atvēra mašīnas durvis un uzšāva man ar kulaku pa vēderu”, “direktors man atbildēja, pērc par savu kabatas naudu vējjaku”, “sekoja strauja bremzēšana, atsitu galvu pret krēslu, jo es sēdēju aizmugurē” – tā 1995. gadā dzimušais Aivis stāstījis par nu jau bijušā bāreņu nama “Līkumi” direktora Jura Boķa izdarībām.

Saskaņā ar Aivja stāstīto radio korespondentei viņš vēl aizvien nespējot beigt pārdzīvot bāreņu namā piedzīvoto vardarbību: “Joprojām es tam netieku pāri. Tiek strādāts ar psihologiem pastāvīgi. Tas viss tev velkas līdzi, un tu nezini, ko ar to darīt. Ir bijušas domas par pašnāvību arī.”

“Ir tie nervu sabrukumi arī, kad tu nevari vairs izturēt to visu un tu apzinies, ka tur, tai vietā vēl ir bērni. Tu negribi, lai viņi piedzīvo to, ko piedzīvoji tu,” arī šo Aivja atziņu sabiedriskā radio korespondente ir uzklausījusi un atskaņojusi Latvijas Radio klausītājiem.

Stāstītājs – kriminālsodīts zaglis un dedzinātājs

Kā izriet no Latvijas sabiedriskā medija interneta mājas lapā atrodamās informācijas, korespondente šajā konkrētajā sižetā nav mēģinājusi piemeklēt kādu citu viedokli, tā vietā paļaujoties uz sarunas biedra pārliecinošo stāstījumu. Arī tagad sarunā Aivis stāsta apmēram to pašu: “Protams, ka tur bija briesmīgi. Ne tāpēc, ka es gribētu kādam atriebties. Paša direktora vārdi bija – savācies bērnu bariņš, kurš vēlas atriebties. Ja viss būtu kārtībā, vai tad kāds gribētu viņam atriebties?”

Tikai, uzdodot precīzus jautājumus, no kuriem nav iespējams izvairīties, jaunietis nelabprāt vispirms atzīst, ka pret viņu tikušas ierosinātas divas krimināllietas, bet pēc tam nenoliedz, ka ir ticis arī tiesāts par ziedojumu kastītes izlaupīšanu un dedzināšanu. Tiesa, viņš nekavējoties piebilst, ka “krimināli sodīts” par izlaupīšanu un dedzināšanu – “tas ir ļoti skaļi teikts”, jo “es biju līdzdalībnieks, es stāvēju uz vakts”. Un, tā kā jautājumi būtiski atšķiras no Latvijas Radio sniegtajām izteikšanās iespējām, Aivis pajautā: “Ar kādu mērķi jūs man to visu jautājāt?” un sarunu beidz.

Taču ar spriedumu beigušās krimināllietas materiāli rāda citu ainu: Aivis kopā ar diviem “kompanjoniem” 2012. gada 13. maijā (tobrīd viņam bija 16 gadu) reibumā nolēmuši apzagt Sarkanā Krusta Jēkabpils komiteju. Vispirms viņi kopīgiem spēkiem mēģinājuši ar lauzni uzlauzt durvis, bet pēc tam Aivis nevis “stāvējis uz vakts”, kā viņš apgalvo tagad, bet bijis tas, kurš izsitis loga stiklu, lai noskaidrotu, vai uz ielaušanos reaģēs apsardze.

Kad apsardze nav ieradusies, trijotne atgriezusies pie ēkas, visi trīs ielīduši telpā pa izsisto logu un no Sarkanā Krusta ziedojumu kastītes un rakstāmgalda izzaguši tur atrastos 55 latus. Pēc tam, lai slēptu zādzības pēdas, Aivis un viņa kompanjoni aizdedzinājuši telpās esošās drēbes un izraisījuši ugunsgrēku, kurā jau tika nodarīti daudz lielāki zaudējumi par nozagtajiem 55 latiem, – bojājumu kopsumma tika aprēķināta 21,8 tūkstošu latu apmērā.

Izvērtējot nodarījumu un citus apstākļus, Jēkabpils rajona tiesa Aivim 2012. gada oktobrī piesprieda divu gadu nosacītu cietumsodu ar pārbaudes laiku uz trim gadiem, uzliekot par pienākumu piedalīties Valsts probācijas dienesta noteiktajās probācijas programmās.