Kultūra
Mūzika

Latviešu un igauņu mūziķi godinās savu valstu jubilejas prominentajā Baltijas jūras festivālā Stokholmā 16


“Sinfonietta Rīga” diriģenta Normunda Šnē vadībā.
“Sinfonietta Rīga” diriģenta Normunda Šnē vadībā.
Foto – Valdis Semjonovs

23. augustā Stokholmas Bervalda zālē (Berwaldhallen), vienā no prominentākajiem Ziemeļeiropas muzikālajiem forumiem – Baltijas jūras festivālā (Östersjöfestivalen) klausītāji pulcēsies uz īpašu notikumu – Baltijas valstu simtgadei veltītu koncertu. Diriģenta Normunda Šnē veidotajā koncertprogrammā zem maestro diriģenta zižļa stāsies Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un Tallinas kamerorķestris. Godpilna vieta koncertprogrammā ierādīta gan 20. gadsimta vēstures kolīzijās dzimušajiem ģēnijiem – Bēlam Bartokam un Bohuslavam Martinū, gan diviem izciliem baltiešiem, mūsdienu klasiķiem – Pēterim Vaskam un Erki Svenam Tīram. Līdz ar Rīgas un Tallinas kamerorķestriem, koncertā uz skatuves kāps arī izcilais franču vijolnieks Marks Buškovs, atskaņojot Pētera Vaska vijolkoncertu “Tālā gaisma”.

Baltijas jūras festivālā, kas ik vasaru Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā pulcē izcilākos Ziemeļeiropas mūziķus, orķestrus un korus “Sinfonietta Rīga” viesosies nu jau trešo reizi. Šoreiz latviešu atkalsatikšanās ar zviedru klausītājiem ir jo īpaši nozīmīga, jo festivāla fokusā ir Baltijas valstu simtgades.

Uz Stokholmu “Sinfonietta Rīga” mūziķi dosies kopā ar saviem ilggadīgajiem sadarbības partneriem un domubiedriem – Tallinas kamerorķestri, ar kuriem iestudētas kopīgas koncertprogrammas un gūta starptautiska atzinība, saņemot prestižo “Grammy” balvu par dalību Arvo Perta skaņu ierakstā “Adam’s Lament”. Latviešu un igauņu dubultsastāvs festivāla klausītājiem piedāvās diriģenta Normunda Šnē veidoto koncertprogrammu, kas 2016. gada martā tika atskaņota divos koncertos – Rīgā, Lielajā ģildē un Tallinā, koncertzālē “Estonia”.

Koncertprogrammas kodolu veido viens no ievērojamākajiem temperamentīgā ungāru klasiķa Bēlas Bartoka sacerējumiem – 1936. gadā tapušais opuss “Mūzika stīgām, sitaminstrumentiem un čelestai”. Iecerēts kā divu stīgu orķestru “saruna”, skaņdarbs klausītāju ieved suģestējošā divbalsu sapņu tēlu pasaulē, kam kulminācijas brīžos lemts izvērsties mežonīgā muzikālā divkaujā. Īpaša loma bagātajā skaņu audeklā atvēlēta sitaminstrumentiem ar gluži mistiskās nokrāsās vibrējošo timpānu glissando un čelestas metafizisko sapņainumu. Ne velti Eiropas muzikālajā kultūrā Bartoka Mūzika spējusi iemantot teju kanonizēta kulta statusu. To apliecina arī fakts, ka skaņdarbs kā vienlīdzīgs un spēcīgs skaniskās izteiksmes līdzeklis vairākkārt ticis izmantots kinolentēs, pazīstamākās no tām – Stenlija Kubrika 1980. gada psiholoģiskās spriedzes trilleris “The Shining” un Spaika Džonza 1999. gadā maģiskā reālisma žanrā uzņemtā komēdija “Being John Malkovich”.

Savukārt čehu komponista Bohuslava Martinū “Dubultkoncerts diviem stīgu orķestriem, klavierēm un timpāniem”, kura kompozicionālajā struktūrā izmantota divu stīgu orķestru “sarunas” metode, tapis 1938. gadā, politiski sarežģītā laikmetā, kas dramatisko pretrunu un muzikālā piesātinājuma nozīmē to ideāli savij ar Bartoka muzikālās valodas raksturu.

Ar lepnumu un pašapziņu koncertprogrammā līdzās pasaules mūzikas literatūras šedevriem likta arī oriģinālā un savpatā Baltijas balss. Latvietis Pēteris Vasks un igaunis Erki Svens Tīrs pārstāv intraverto, apcerīgo, meža un jūras vibrācijām piesātināto Austrumbaltijas skanējumu. Tā ir dziļi koncentrēšanās uz būtisko, melanholiska un vienlaikus spīta un izturības pilna balss, ko tik augstu vērtē klausītāji ne vien Eiropā, bet daudzviet pasaulē. “Sinfonietta Rīga” koncertā atskaņos Pētera Vaska pazīstamo vijolkoncertu “Tālā gaisma”, kurā solista gods uzticēts izcilajam franču vijolniekam ar krievu saknēm Markam Buškovam. Tallinas kamerorķestra mūziķi savukārt piedāvās ne mazāk pazīstamo “kadiķu salas apdzīvotāja” Erki Svena Tīra opusu “Bāka”, kas laiku pa laikam iemirdzas arī “Sinfonietta Rīga” repertuārā.

Baltijas jūras festivālu 2003. gadā dibinājis toreizējais Bervalda zāles direktors Mikaels Tīdens sadarbībā ar tādiem klasiskās mūzikas smagsvariem kā Losandželosas Filharmoniskā orķestra ilggadīgo māksliniecisko vadītāju, diriģentu un komponistu Esu Peku Salonenu un Sanktpēterburgas Marijas teātra orķestra māksliniecisko vadītāju Valēriju Gergijevu. Jau no pašiem pirmsākumiem par festivāla idejisko vadmotīvu tikusi izvirzīta Baltijas jūras ekoloģijas tēma un reģiona valstu ieinteresēta sadarbība dabas ilgtspējas jautājumu risināšanā. Ne velti festivāla patronu pulkā stājies arī Pasaules dabas fonds (WWF).

Nu jau vairāk kā 15 gadus ilgajā festivāla pastāvēšanas laikā plašu atpazīstamību guvušais klasiskās mūzikas forums iemantojis redzamu vietu Eiropas un pasaules skanisko norišu kartē. Festivālā viesojušies tādi ievērojami kolektīvi kā sera Georga Šolti 1995. gadā dibinātais Pasaules Miera orķestris, Sanktpēterburgas Marijas teātra orķestris, Daniela Barenboima dibinātais un Seviļā bāzētais West-Easter Divan Orchestra, Zviedrijas Radio simfoniskais orķestris, Zviedrijas Radio koris, bet ievērojamāko diriģentu plejādē minami tādi vārdi kā Esa Peka Salonens, Valērijs Gergijevs, Rikardo Muti, Daniels Barenboims, Daniels Hardings un Peters Dijkstra.

Šī gada festivāla idejiskajā karogmastā uzvilkts Baltijas valstu simtgades standarts. Festivāla atklāšanas koncertā 22. augustā ar Gustava Mālera 8. simfoniju publikas priekšā stāsies Zviedrijas Radio simfoniskais orķestris diriģenta Daniela Hardinga vadībā, savukārt festivāla noslēguma koncerta groži uzticēti vienam no Baltijas jūras festivāla līdzdibinātājiem, diriģentam Esam Pekam Salonenam. Viņa vadībā Zviedrijas Radio simfoniskais orķestris atskaņos Ludviga van Bēthovena 7. simfoniju. Nepilnās divās festivāla norises nedēļās Stokholmas Bervalda zāle piedzīvos ne vienu vien pasaulslavenu vārdu. 26. augustā ar Igora Stravinska baleta svītām “Ugunsputns” un “Petruška” festivālā viesosies Sankpēterburgas Marijas teātra orķestris diriģenta Valērija Gergijeva vadībā, saksofonists Magnuss Lindbergs publiku žilbinās zviedru džeza leģendām veltītajā programmā. Bijušā Zviedrijas Radio kora vadītāja Ērika Eriksona simtgadei veltītajā programmā tiksies trīs profesionālie kori – Zviedrijas Radio koris, Igaunijas Filharmonijas kamerkoris un Latvijas radio koris, diriģentu Sigvarda Kļavas un Tenu Kaljustes vadībā, savukārt ar koncertprogrammu “Saulrieta un krēslas dziesmas” Baltijas krāsas festivāla programmā ieklās arī Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris Giedres Šlekītes vadībā.

Baltijas jūras festivāls turpināsies līdz pat 1. septembrim. Visi festivāla koncerti norisināsies Stokholmas Bervalda zālē.

LA.lv