Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Latviešu biedrība grib drošību

Vēl šīs Saeimas laikā pieņemt īpašu likumu par Rīgas Latviešu biedrību (RLB) – tādu apņēmību vakar pauda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti un Kultūras ministrijas (KM) pārstāvji. Jau nākamnedēļ plānots sasaukt likuma izstrādes darba grupu.

Īpašu RLB likuma nepieciešamību ir aktualizējusi pati biedrība un tās priekšsēdētājs Guntis Gailītis, kurš dedzīgā uzrunā atgādināja par RLB nozīmi un to, ka biedrība šogad svin 150 gadu jubileju: “Mans viedoklis ir, ka RLB pēc valsts himnas un ģerboņa ir latviešu nācijai pirmā vērtīgākā organizācija ar milzīgu materiālās un nemateriālās kultūras mantojumu. Caur Latviešu biedrību gājušas visas mūsu kultūras, biznesa, politiskās un citas darbības sfēras, sākot jau no Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku organizēšanas 1873. gadā.” Kā liecina Saeimas deputātiem nosūtītā RLB vēstule, idejas autori vēlētos, lai likumā būtu norādīts, ka biedrības nams Rīgā, Merķeļa ielā 13, ir “būtisks latviešu nacionālās paš­apziņas un Latvijas valstiskās neatkarības veidošanās simbols”, ka likums nostiprinātu nama kā valsts nozīmes kultūras, vēstures un arhitektūras pieminekļa statusu un izmantošanas kārtību, veicinātu šī pieminekļa saglabāšanu un attīstību, kā arī sekmētu RLB nama kā latviešu nacionālā kultūras centra darbību. Idejas autori rosina, ka likumā būtu noteikts, ka RLB likvidēšanas gadījumā tas pāriet Latvijas valsts īpašumā.

Gailītis neslēpa, ka viena no problēmām ir milzīgā RLB nama uzturēšanas izdevumi. Biedrībai pārāk daudz savu līdzekļu nākas tērēt saimnieciskajām vajadzībām, līdz ar to izglītības un kultūras mērķiem un pasākumiem atliek mazāk. Biedrības valdes locekle, juriste Marija Heislere-Celma skaidroja, ka likums vajadzīgs, ņemot vērā RLB kā nevalstiskas organizācijas bēdīgo pieredzi nesenā pagātnē, kad to mēģināts “iedzīt maksātnespējā, lai dabūtu namu un pārdotu”. Ar “parastas” biedrības statusu RLB arī grūti piesaistīt publisko finansējumu: “Tāds likums nostiprinātu biedrību, palīdzētu mums piesaistīt finansējumu restaurācijas darbiem, un būtu labi, ja tas padarītu iespējamu arī valsts līdz­finansējumu, ja mums izdotos iegūt līdzekļus no grantiem un ES programmām.” RLB domes locekle Karina Pētersone uzsvēra, ka iniciatīva par RLB likumu nenozīmē, ka biedrība šobrīd būtu nonākusi krīzē un mēģinātu tādā veidā kaut ko glābt: “Biedrība strādā stabili. Telpas tiek remontētas viena pēc otras. Bet ir vēlme vienkārši noņemt jebkurus riskus un nostiprināt RLB funkciju ilglaicīgi.”

Nacionālas nozīmes kultūrvēsturisku objektu aizsardzību un izmantošanu reglamentējoši likumi Latvijā nav nekas ­jauns. Jau pastāv, piemēram, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums, Doma baznīcas un klostera ansambļa likums, arī Okupācijas muzeja likums. Ideju par RLB likumu klātesošie atbalstīja ar nosacījumu, ka likuma mērķi tiks skaidrāk definēti. Piemēram, šobrīd vēl nav skaidri formulēts, vai likums attiektos uz biedrību, tās namu vai abiem kopā. KM valsts sekretāre Dace Vilsone tāpat aizrādīja, ka likums, ja tas dod kādam valsts atbalstu, prasa no saņēmēja zināmu saistību un pienākumu izpildi. RLB ar to jārēķinās.

RLB cīņa ar parādu valgiem

* Rīgas Latviešu biedrība dibināta 1868. gadā, pašreizējais RLB nams uzcelts 1909. gadā. Drīz pēc Latvijas okupācijas, 1940. gada 18. jūlijā, RLB nams pazemojošā kārtā pārtapa par “PSRS Baltijas kara apgabala virsnieku namu”.

* Vēsturiskās funkcijas tas atguva 1991. gada beigās un jaunajos apstākļos ātri nonāca finansiālās grūtībās. 1993. gada sākumā izveidojās kritiska situācija, kad radās nikni strīdi par to, kurš saimniekos atgūtajā ēkā, un izšķīrās, vai biedrība būs latviskas kultūras centrs vai komercializēsies un kļūs par alkatīgu biznesmeņu ieguvumu. Toreiz krīzi izdevās pārvarēt, un biedrība saglabājās kā latviska kultūras organizācija.

* Eksistenciālās grūtības RLB turpinājās – 2008./2009. gadā nesamaksāto nodokļu un komunālo maksājumu parāds sasniedza 100 000 latu. Biedrība dzīvoja pāri saviem līdzekļiem, turot ievērojamu darbinieku štatu, maksājot lielas algas vadībai un tajā pašā laikā īstenojot nemākulīgu telpu iznomāšanas politiku.

* Visbīstamākā situācija izveidojās 2010./2011. gadā, kad RLB priekšsēdētāja Ingmāra Čaklā pilnvaru laikā radās ideja nama C korpusā, sētā, iekārtot hosteli. Lai arī trūka pienācīgi izstrādāta biznesa plāna un hosteļa projekta, jau sāka veikt priekšdarbus, graut starpsienas un RLB paņēma SEB bankā 143 410 latu kredītu, par kuru drīz nespēja norēķināties. Kredīts tika ņemts, ieķīlājot RLB namu. 2011. gadā rudenī izrādījās, ka apkures sezonas sākšana ir problemātiska, jo parāds par apkuri sasniedzis 18 000 latu, kopējam parādam sasniedzot apmēram 170 tūkstoš latu. RLB reāli draudēja izūtrupēšana. Tostarp I. Čaklais, redzot samilzušās problēmas 2011. gada 20. jūlijā atkāpās no priekšsēdētāja amata. Viņa vietā ievēlēja tagadējo RLB priekšsēdi Gunti Gailīti, kurš 2017. gadā aģentūrai LETA sacīja: “No tās “bedres”, kurā RLB bija iekļuvusi, mēs lēnām rāpjamies ārā.” Biedrība joprojām maksā bankai par reiz ņemto kredītu.