Latvijā
Sabiedrība

Tiks sasniegti karstuma rekordi, būs tropiskās naktis. Saruna ar meteorologu Andri Vīksnu 16


Andris Vīksna
Andris Vīksna
Foto – Edijs Pālens/LETA

Esam piedzīvojuši vienu no karstākajām un garākajām vasarām. Klimata pārmaiņu dēļ šādas vasaras var kļūt biežākas, saka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) meteorologs Andris Vīksna. Viņš vērš uzmanību, ka klimata pārmaiņu dēļ būs jāpārskata meteoroloģijas centra brīdinājumu sistēmu, ieviešot jaunus kritērijus. Vai un kā mainīsies arī Latvijas laika apstākļu novērotāju un prognozētāju darbs?

 

Meteoroloģiskā tīkla modernizācijai plānots līdz šī gada beigām tērēt vairākus miljonus eiro. Kad jaunās stacijas sāks darbu?

A. Vīksna: Pilnībā tīkls būs modernizēts līdz gada beigām. Ar nākamo gadu mēs, visticamāk, sāksim jaunu dzīvi pilnīgi modernizētā pasaulē. Meteoroloģiskos novērojumus LVĢMC veic 33 stacijās, atjaunosim vēl vienu Dagdā, kur tāda bijusi jau vēsturiski. Latvijas austrumos novērojumu stacijas ir tikai Daugavpilī, Rēzeknē, Alūksnē. Tas ir pārāk maz. Latvija, lai arī nav liela, bet atšķirības laika apstākļos var būt milzīgas.

Staciju instrumenti atrodas dabā, pakļauti laika apstākļu ietekmei, bet tas ir viens no svarīgākajiem sinoptiķa informācijas avotiem, lai spētu prognozēt vai brīdināt par gaidāmajiem laika apstākļiem. Ja nevaram izdarīt kvalitatīvi monitoringu, brīdinājumi un prognozējumi ir, iespējams, neprecīzāki.

Meteoroloģisko novērojumu tīklā vairs nebūs fiziski novērotāji cilvēki, dati visās stacijās tiks vākti automātiskā režīma. Līdz šim Liepājā, Ventspilī, Dobelē, Rīgā, Skrīveros, Alūksnē, Daugavpilī, vēl citos punktos cilvēks strādāja nepārtrauktā režīmā septiņas dienas 24 stundas diennaktī. Novērotāji kalpoja arī kā vizuālo parādību fiksētāji. Ir jādomā jauni risinājumi, kā ar attālinātiem novērojumiem, videokamerām fiksēt krusu, apledojumu. Veicām eksperimentus, kā ar videokameru iegūt informāciju par sniega segas biezumu.

Sadarbībā ar Somijas meteoroloģijas institūtu esam ieguvuši zibens sensorus, kas ļaus mums sekot līdzi pērkona negaisiem. Būs divi sensori – viens Stendē, otrs, cerams, Dagdā. Katram ir 1000 km darbības rādiuss. Tie būs saslēgti kopējā sistēmā ar Skandināvijas tīklu, tādējādi saglabājot zibens izlādes datu rindas nepārtrauktību pērkona negaisā.

Dažās stacijās būs arī tā saucamie mākoņu sensori, ceilometri, kas ar lāzera staru debesīs fiksē, cik daudz mākoņu un kādā augstumā. Būs astoņi tādi sensori.

Šī informācija ļaus laicīgāk sagatavot brīdinājumus par bīstamām laika parādībām. Agrāk sinoptiķi ar roku rēķināja prognozes, mūsdienās to dara superdatori. Un, jo vairāk un biežāk datus ievadīsim laika apstākļu skaitliskajā modelī, jo precīzāks būs rezultāts. Šos datus Eiropas meteoroloģiskie dienesti apkopo, veidojot prognozes, kas ir kopīgas visam Eiropas reģionam. Līdz ar to šī modernizācija ir ieguldījums gan Latvijai, gan Eiropas reģionam. Faktiski visiem mūsu reģionā kļūst vieglāk strādāt, pateicoties Latvijas novērojumu staciju modernizācijai.

 

Kādus datus līdz šim varēja šajās stacijās iegūt?

Daudz parametru, vismaz četrdesmit. Gaisa temperatūra, nokrišņi, vējš… Vējam vien ir vairāki rādījumi – vēja virziens, vidējais vēja ātrums, vēja brāzmas. Spiediens jūras līmenī, spiediens stacijas līmenī… Visas stacijas nav vienādas. Dobelē un arī Rucavā stacijas apkopo datus par saules radiāciju, citur atkal tiek mērīta augsnes temperatūra dažādos dziļumos, kas ir svarīga informācija lauksaimniekiem.

Kopumā jaunās stacijas varēs izdarīt vairāk nekā cilvēks. Cilvēks nevar visu diennakti ar minūtes intervālu novērot laika apstākļus, bet sensori – vai vējš pūš vai sals stindzina – visu fiksē un sūta rādījumus uz centrālo datoru.

 

Vai tagad laika prognozes būs precīzākas? Jāņos jau zināsim, vai Ziemassvētki būs balti?

Prognozes kļūst precīzākas, bet pieaug arī cilvēku gaidītais no prognozes. Agrāk pietika pateikt, ka pa dienu līs lietus, bet tagad, ja nepasakām konkrēto laiku konkrētā vietā, mums pārmet, ka nemākam prognozēt… Tagad visos viedtālruņos, datoros ir laika prognožu lietotnes, visi salīdzina. Mums ir arī iespēja daudz biežāk atjaunot prognozes, to darām pat piecas līdz septiņas reizes diennaktī, un cilvēki pārmet, kāpēc prognozes tik bieži mainās. Bet prognozes netiek mainītas, tās tiek precizētas.

 

Vai laika prognozēšanā sadarbojaties arī ar tautas novērotājiem?

Esam ļoti pateicīgi, ja cilvēki mums atsūta savus novērojumus par pirmo sniegu vai krusu, vai vētras postījumiem. Taču esmu skeptisks attiecībā uz ziemas paredzēšanu pēc pīlādžiem, vālodzēm un citām dabas parādībām. Klimats mainās, un šīs pazīmes vairs nestrādā.

 

Šī vasara ir spilgta liecība notiekošajām klimata pārmaiņām. Ar ko to varētu skaidrot?

Nebūtu korekti teikt, ka šīs vasaras lielais karstums mums ir tāpēc, ka piedzīvojam klimata pārmaiņas. Klimata pārmaiņu dēļ šādas vasaras var kļūt biežākas.

Klimats ir mainījies vienmēr. Vēl pirms 10 tūkstošiem gadu Latviju klāja ledāji un Kolka joprojām katru gadu mazliet ceļas uz augšu no izkusušo ledāju svara. Pēdējos tūkstoš gados gaisa temperatūra mainās visstraujāk. Aizvadītajos simt gados ļoti liela ietekme ir bijusi cilvēka darbībai, cilvēks ar savu darbību rada milzīgu emisiju, izveidojot atmosfērā slāni, caur kuru saules gaisma ienāk, bet siltums netiek ārā.

 

Kāpēc šī vasara bija tik karsta un savukārt iepriekšējā tik auksta?

To var skaidrot ar sinoptiskajiem procesiem. Latvijā tradicionāli valdošās ir rietumu gaisa masas, kas nosaka laika ap-stākļus mūsu reģionā. Šajā ziņā te nekas nav mainījies. Gaisa masas ieplūst pārsvarā no Atlantijas okeāna. Bet šajā pavasarī iestājās tā saucamais bloķējošais process, kad ir anticiklons un ilgstoši pūš austrumvēji. Austrumvējš ziemā atnes aukstu laiku, mīnus trīsdesmit grādu salu, savukārt vasarā – karstu. Jo austrumos ir plašas sauszemes teritorijas, kas uzsilst, tur nav jūras, kas to visu atdzesētu.

Jā, šādi procesi kļūs biežāki, tiks sasniegti karstuma rekordi, būs tropiskās naktis, būs arī ļoti spēcīgas lokālas lietusgāzes.

 

Kāpēc pavasarī mēs netikām brīdināti, ka sagaidāma tik ekstrēmi karsta vasara?

Neviens meteoroloģijas dienests, neviens sinoptiķis vai datu vērotājs nepateiks pavasarī, ka jūlijs, augusts būs šāds. Viena lieta ir prognozes sešām stundām, pavisam kas cits – piecām dienām, mēnesim un gadam. Divpadsmit mēnešu prognoze noder, piemēram, plānojot enerģijas iepirkumu, jo ir svarīgi zināt, vai vidējā gaisa temperatūra noteiktā laika periodā būs virs normas vai zem. Bet mēneša prognoze, piemēram, noder, plānojot lielākus būvdarbus, proti, vai pēdējā nedēļa būs mitra vai ne. Pēc piecu dienu prognozes mēs varam plānot atvaļinājumu, bet sešu stundu prognoze ir svarīga termoelektrostacijām, lai zinātu, kāds siltums jāpadod caurulēs, lai cilvēki netālajā mikrorajonā justos komfortabli.

Nav tā, ka ir laba vai slikta prognoze, jautājums, kam tā tiek izmantota. Tāpēc izvairāmies publicēt mēneša prognozi, jo cilvēki to pieņem tāpat kā prognozi nākamajai dienai. Prognoze ir mainīgs lielums, un pārskatāmā nākotnē joprojām nebūs tā, ka mēs janvārī, februārī varēsim pateikt, kāds būs jūlijs, augusts.

Agrāk vienīgais nokrišņu kritērijs bija stiprs lietus 15 mm 12 stundu laikā. Tas bija universāls kritērijs gan rudens periodā, kad līst un līst, gan vasarā, kad nogāž pērkona negaiss ar 30 – 40 mm stundā divās. Tāpēc plānojam noteikt atsevišķus kritērijus ziemas, rudens nokrišņiem un arī vasarai, fokusējoties uz lokālajam lietusgāzēm.

Līdz šīm bija tikai dzeltenais un oranžais līmenis visiem nokrišņiem, tagad esam izvirzījuši mērķi noteikt arī sarkano brīdinājuma līmeni. Tas ir reti, bet, ja ir sarkanais, tad tiešām gaidāms kas ļoti ekstrēms.

Kurš gan zina, ko nozīmē 15 mm nokrišņu daudzums vai vējš 20 metri sekundē? Tāpēc apsveram arī iespēju lietot uz ietekmi vērstus brīdinājumus, proti, “vējš lauzīs kokus” vai “applūdīs zemākas vietas”.

Brīdinājumu sistēma ir jāmaina, jo mainās klimats. Lai neatkārtojas pagājušā gada situācija, kad brīdinājām par stiprām lietusgāzēm Latgalē, kas var izraisīt plūdus, bet mums nenoticēja.

 

Ko nozīmē Latvijas iesaistīšanās ziemeļu un Baltijas valstu apvienotā laika apstākļu modelēšanas centra izveidē?

Izmantojot jaunākās tehnoloģijas, būs iespējams veikt operatīvākas un precīzākas īsa termiņa laika apstākļu prognozes Tas būs bezprecedenta gadījums pasaulē, ka tik daudzas valstis, kopskaitā desmit, darbinās vienu kopīgo modeli īstermiņa prognozēm.

Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurai nav skaitliskā modeļa īstermiņa laika prognozēm, proti, prognozēm līdz 54 stundām. Visām Eiropas valstīm, arī Lietuvai un Igaunijai ir savi īstermiņa prognožu modeļi. Mēs savu veidojam sadarbībā ar Somijas meteodienestu. Katra valsts, darbinot šo modeli, primāri domā par savām vajadzībām, tas ir loģiski, jo tā ir viņu nodokļu maksātāju nauda. Iesaistoties apvienotā laika apstākļu modelēšanas centra izveidē, arī Latvijai pirmo reizi vēsturē būs iespēja izveidot savu modeli. Ar šo projektu mums ir unikāla iespēja asimilēt skaitliskajā modelī Latvijas augsnes datus, ģeogrāfiskos raksturlielumus – ezerus, purvus, kalnus, lai tas maksimāli atbilstu Latvijas reālajai situācijai. Tas ir viens no lielākajiem pagrieziena punktiem meteoroloģijas nozares vēsturē Latvijā.

 

Kāds laiks mūs sagaida turpmāk?

Pašlaik izskatās, ka līdz septembra beigām gaisa temperatūra būs virs normas, kamēr no-krišņu daudzums mazāks, nekā ierasts. Kopumā saglabājas līdzšinējā tendence, būs dienas ar +25 oC temperatūru, bet naktis tomēr garākas un aukstākas. Lieli karstuma viļņi vairs nav gaidāmi, bet septembris būs siltāks, nekā ierasts, un arī sausāks.

Latvijā būs gan vēl aukstas ziemas, gan arī aukstas vasaras. Taču jārēķinās arī ar tendenci, ka arvien biežāk būs gan tropiskās naktis, gan arī palielināsies vasaras dienu skaits, kad gaisa temperatūra ir virs +25 oC.

 

Vai tas nozīmē, ka pavasaris sāksies agrāk un ziema vēlāk?

Nē, pavasaris sāksies kā parasti, mainīsies tikai mūsu izpratne, kas ir pavasaris.

LA.lv