Foto - REUTERS/LETAFoto - REUTERS/LETA

"Kad pasaulē nav droši, izlūkdienestam ir vairāk darba, un mēs varam redzēt lielāku interesi no ārvalstu izlūkdienestu puses, lai piekļūtu slepenai informācijai mūsu valstī," teica Zviedrijas Drošības dienesta SAPO vadītājs Anderss Tornbergs. "Mēs skatāmies visos virzienos, taču jau ilgu laiku lielākais drauds ir bijis no Krievijas," viņš atzina.

Labējie ekstrēmisti apdraud Zviedriju

 

Kā atklāt “vientuļo vilku”

Pēc SAPO informācijas, cilvēku skaits, kas no Zviedrijas devušies karot par “Islāma valsti” Sīrijā un Irākā, pērn ir samazinājies, koalīcijas spēkiem izvēršot karadarbību pret džihādistiem un Turcijai nostiprinot robežas kontroli. Taču radikālie islāmisti izvērš kampaņu, vervējot kaujiniekus uzbrukumu veikšanai viņu mītnes zemēs, tajā skaitā Zviedrijā. Drošības dienesta uzdevums ir pārraudzīt saziņas plūsmu tīmeklī, lai pārtvertu un novērstu varbūtējus “vientuļo vilku” plānotus uzbrukumus. SAPO pretterorisma nodaļas vadītāja vietnieks Fredriks Halstrēms atzinis, ka jaunais apdraudējums liek Drošības dienestam strādāt uz savu spēju robežas. “Tas ir nopietns tehnoloģisks un arī juridisks izaicinājums, lai spētu tikt galā ar saviem uzdevumiem Zviedrijas likumu ietvaros,” intervijā Zviedrijas radio teica Halstrēms. “Vientuļo vilku atrast ir grūti, un ir sarežģīti izveidot šo cilvēku profilu,” viņš atzina.

 

Lielākais drauds – Krievija

Drošības dienests atklājis, ka tajā veikta iekšējā izmeklēšana, jo bijušas aizdomas par vairākiem ārvalstu spiegiem, kas darbojas Zviedrijas drošības iestādēs. “Kad pasaulē nav droši, izlūkdienestam ir vairāk darba, un mēs varam redzēt lielāku interesi no ārvalstu izlūkdienestu puses, lai piekļūtu slepenai informācijai mūsu valstī,” teica Tornbergs, gan neatklājot sīkākas detaļas. Viņš atzina, ka šobrīd lielākais apdraudējums ir no tādu valstu puses kā Krievija, Ķīna un Irāna, taču tas var mainīties atkarībā no situācijas. “Mēs skatāmies visos virzienos, taču jau ilgu laiku lielākais drauds ir bijis no Krievijas,” viņš teica. SAPO nodaļas vadītājs Fredriks Agemarks piebilda, ka pērn tika izmeklēti vairāki gadījumi, kad ar valsts drošību saistītās iestādēs strādājoši ierēdņi nodeva informāciju ārvalstīm. Pagaidām ne pret vienu no aizdomās turētajiem nav izvirzītas oficiālas apsūdzības spiegošanā. “Mēs gaidām, līdz aizdomās turētais sevi apliecinās kā spiegs, pirms veikt arestu,” teica Tornbergs.