Pasaulē
Eiropa

Labējie ekstrēmisti apdraud Zviedriju 16


“Kad pasaulē nav droši, izlūkdienestam ir vairāk darba, un mēs varam redzēt lielāku interesi no ārvalstu izlūkdienestu puses, lai piekļūtu slepenai informācijai mūsu valstī,” teica Zviedrijas Drošības dienesta SAPO vadītājs Anderss Tornbergs. “Mēs skatāmies visos virzienos, taču jau ilgu laiku lielākais drauds ir bijis no Krievijas,” viņš atzina.
“Kad pasaulē nav droši, izlūkdienestam ir vairāk darba, un mēs varam redzēt lielāku interesi no ārvalstu izlūkdienestu puses, lai piekļūtu slepenai informācijai mūsu valstī,” teica Zviedrijas Drošības dienesta SAPO vadītājs Anderss Tornbergs. “Mēs skatāmies visos virzienos, taču jau ilgu laiku lielākais drauds ir bijis no Krievijas,” viņš atzina.
Foto – REUTERS/LETA

Zviedrijas Drošības dienesta SAPO vadītājs Anderss Tornbergs, preses konferencē Stokholmā informējot par Drošības dienesta gadskārtējo ziņojumu, brīdinājis par pieaugošiem draudiem demokrātiskam vēlēšanu procesam valstī no labējo ekstrēmistu puses un ārvalstu kiberuzbrukumiem.

 

Politiskas vardarbības draudi

Drošības dienesta vadītājs atzīmēja, ka apdraudējums Zviedrijai šodien ļoti atšķiras no tā, kāds bija vēl pirms dažiem gadiem. Tornbergs atgādināja par Britānijas parlamenta deputātes Džoannas Koksas slepkavību pērn nedēļu pirms referenduma par Britānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Teroraktu pastrādāja kāds britu labējais ekstrēmists, kuram tiesa piesprieda mūža ieslodzījumu. “Raugoties uz notikumiem pasaulē, vērojot agresīvo tonalitāti breksita kampaņā Britānijā un ASV prezidenta vēlēšanās, mēs plānojam pastiprināt politiķu apsardzi pirms 2018. gadā paredzētajām parlamenta vēlēšanām,” Zviedrijas Drošības dienesta vadītājs Anderss Tornbergs paziņoja intervijā Zviedrijas radio. “Mēs redzam, ka pieaug labējā ekstrēmisma draudi. Pašlaik tiek veikta izmeklēšana Gēteborgā, kur tika plānoti bruņoti uzbrukumi politiskajiem pretiniekiem un bumbu sprādzieni bēgļu nometnēs,” teica Tornbergs, piebilstot, ka, tuvojoties vēlēšanām, politiskā vardarbība un draudi no kreiso un labējo ekstrēmistu puses var pieaugt. 2016. gadā SAPO ir veikusi pārbaudi informācijas tehnoloģiju drošības jomā virknē iestāžu un uzņēmumu, vairākos no tiem atklājot drošības problēmas. Pērn pret vairākām valsts iestādēm Zviedrijā bija vērsti kiberuzbrukumi no ārvalstīm, lai piekļūtu slepenai informācijai. SAPO gadskārtējā ziņojumā uzsvērta steidzamība, kādā Zviedrijas iestādēm jāstiprina drošības režīms, teica Zviedrijas iekšlietu ministrs Anderss Igemans. Pērn SAPO štatā tika pieņemti 200 jauni darbinieki, un līdz 2020. gadam viņus skaitu plānots palielināt līdz 1500 drošībniekiem.

 

Kā atklāt “vientuļo vilku”

Pēc SAPO informācijas, cilvēku skaits, kas no Zviedrijas devušies karot par “Islāma valsti” Sīrijā un Irākā, pērn ir samazinājies, koalīcijas spēkiem izvēršot karadarbību pret džihādistiem un Turcijai nostiprinot robežas kontroli. Taču radikālie islāmisti izvērš kampaņu, vervējot kaujiniekus uzbrukumu veikšanai viņu mītnes zemēs, tajā skaitā Zviedrijā. Drošības dienesta uzdevums ir pārraudzīt saziņas plūsmu tīmeklī, lai pārtvertu un novērstu varbūtējus “vientuļo vilku” plānotus uzbrukumus. SAPO pretterorisma nodaļas vadītāja vietnieks Fredriks Halstrēms atzinis, ka jaunais apdraudējums liek Drošības dienestam strādāt uz savu spēju robežas. “Tas ir nopietns tehnoloģisks un arī juridisks izaicinājums, lai spētu tikt galā ar saviem uzdevumiem Zviedrijas likumu ietvaros,” intervijā Zviedrijas radio teica Halstrēms. “Vientuļo vilku atrast ir grūti, un ir sarežģīti izveidot šo cilvēku profilu,” viņš atzina.

 

Lielākais drauds – Krievija

Drošības dienests atklājis, ka tajā veikta iekšējā izmeklēšana, jo bijušas aizdomas par vairākiem ārvalstu spiegiem, kas darbojas Zviedrijas drošības iestādēs. “Kad pasaulē nav droši, izlūkdienestam ir vairāk darba, un mēs varam redzēt lielāku interesi no ārvalstu izlūkdienestu puses, lai piekļūtu slepenai informācijai mūsu valstī,” teica Tornbergs, gan neatklājot sīkākas detaļas. Viņš atzina, ka šobrīd lielākais apdraudējums ir no tādu valstu puses kā Krievija, Ķīna un Irāna, taču tas var mainīties atkarībā no situācijas. “Mēs skatāmies visos virzienos, taču jau ilgu laiku lielākais drauds ir bijis no Krievijas,” viņš teica. SAPO nodaļas vadītājs Fredriks Agemarks piebilda, ka pērn tika izmeklēti vairāki gadījumi, kad ar valsts drošību saistītās iestādēs strādājoši ierēdņi nodeva informāciju ārvalstīm. Pagaidām ne pret vienu no aizdomās turētajiem nav izvirzītas oficiālas apsūdzības spiegošanā. “Mēs gaidām, līdz aizdomās turētais sevi apliecinās kā spiegs, pirms veikt arestu,” teica Tornbergs.

LA.lv