Sports
Citi sporta veidi

Vieglatlētikas karogs. Kurš to nesīs tālāk? 16


Latvijas vieglatlētikas pēdējo gadu spilgtākā zvaigzne Laura Ikauniece-Admidiņa šonedēļ mūsu valsts čempionātā metīs šķēpu, taču startēt septiņcīņā vēl neriskē.
Latvijas vieglatlētikas pēdējo gadu spilgtākā zvaigzne Laura Ikauniece-Admidiņa šonedēļ mūsu valsts čempionātā metīs šķēpu, taču startēt septiņcīņā vēl neriskē.
Foto – Juris Kalniņš

Eiropas čempionātam vieglatlētikā, kas no 7. līdz 12. augustam notiks Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, kvalificējušies 24 Latvijas sportisti, taču daži no viņiem tajā ne­startēs.

Mūsu vieglatlētu komandā šajā gadsimtā olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, arvien bijis kāds spilgts līderis jeb karognesējs, dažreiz pat vairāki. Soļotājs Aigars Fadejevs, barjersprinteris Staņislavs Olijars, šķēpmetēji Vadims Vasiļevskis, Ainārs Kovals, Zigismunds Sirmais un Madara Palameika, tāllēcēja Ineta Radēviča. Pēdējos gados karogs bija nonācis pie septiņcīņnieces Lauras Ikaunieces-Admidiņas, kura no Eiropas čempionāta pārveda sudraba medaļu, no pasaules – bronzas, no olimpiskajām spēlēm – ceturto vietu. Taču pērnajā pasaules čempionātā Laura jau septiņcīņas pirmajā disciplīnā 100 metru barjerskrējienā savainoja augšstilba aizmugures muskuli, izstājās un nolēmusi nestartēt arī Berlīnē. Kurš karogu nesīs tālāk?

Saprātīgs lēmums

Latvijas vieglatlētu izlases direktors Ronalds Arājs, lai gan ar dziļu nožēlu, tomēr atzīst, ka Ikaunieces-Admidiņas lēmums ir saprātīgs.

“Laurai oktobrī bija operācija, un pēc tās viņa tik strauji un intensīvi atsāka treniņus, ka janvārī kāju vajadzēja operēt vēlreiz. Tad nu kopīgi ar savu vīru Rolandu Admidiņu, kurš ir Lauras fizioterapeits, un treneri Andreju Nazarovu nolēma šoreiz nepārsteigties, bet rehabilitācijas kursu iziet pilnā apjomā. Pilnīgi pareizi, jo startēt septiņcīņā ar līdz galam neizārstētu savainojumu būtu pārāk liels risks, un sekas, iespējams, ļoti nepatīkamas. Ļausim, lai Laura mērķtiecīgi gatavojas pasaules čempionātam nākamajā vasarā un olimpiskajām spēlēm vēl pēc gada. Viņa jau paguvusi startēt lodes grūšanā un šonedēļ arī šķēpu metīs Latvijas čempionātā, jo abās disciplīnās savainotais muskulis netiek pārmērīgi pārslogots.”

Ronalds Arājs zina, ko runā, jo arī pašu piemeklējis līdzīgs liktenis. Pirms septiņiem gadiem viņš kļuva par Latvijas rekordistu 100 metru skrējienā (10,18), nākamajā vasarā Eiropas čempionātā izcīnīja sesto vietu, taču pirms finiša savainoja Ahilleja cīpslu, un tas bija beigu sākums Ronalda karjerai sportā. Viņš gan atgriezās skrejceļā un izmēģināja laimi arī bobsleja trasē, tomēr bez agrākā spožuma, un 2016. gada pavasarī nolēma – pietiek! Teksasas Universitātē ASV iegūtās zināšanas ekonomikā papildinājis ar maģistra grādu Latvijas Universitātē, Arājs bez pūlēm dabūja labu darbu bankā, pēc tam – starptautiskā audita firmā, tomēr sports vilka atpakaļ. Ronalds pieteicās konkursam uz Latvijas vieglatlētu izlašu direktora posteni un to izturēja. Interesanti, ka arī abas pārējās Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) augstākās amatpersonas var lepoties ar ASV iegūto augstāko izglītību un nacionālo rekordu, kas LVS prezidentei Inetai Radēvičai pieder tāllēkšanā (6,92 m), ģenerālsekretāram Dmitrijam Miļkevičam – 800 m skrējienā (1:43,67).

Kuri būs liekie?

Ronalds Arājs stāsta, ka dažādu iemeslu dēļ no līdzdalības Eiropas čempionātā atsacījušies arī maratonskrējēji Anita Kažemāka un Jānis Girgensons, lai gan pērn tam kvalificējās. “Toties iespējams, ka mums būs komanda 4 x 400 metru stafetē, jo atbilstoši Jāņa Leiša un Maksima Sinčukova sasniegtajiem rezultātiem pagaidām iekļaujamies Eiropas kvotā. Ja tajā paliksim, tad Latvijas čempionātā izvēlēsimies vēl trīs stafetes dalībniekus, jo viens nepieciešams rezervei.”

Līdzdalība Latvijas čempionātā sestdien un svētdien Daugavas stadionā Rīgā noteikta par obligātu visiem vieglatlētiem, kuriem ir tiesības un vēlēšanās startēt Berlīnē. Sevišķi šķēpa metējiem, jo kvalifikācijas normas izpildījuši pa četriem kungiem un dāmām, taču diviem no viņiem nāksies palikt mājās, jo katras valsts komandā drīkstēs būt tikai pa trim. Mums gan atļauts arī ceturtais – Zigismunds Sirmais, kurš uzvarēja iepriekšējā Eiropas čempionātā, tādēļ no rīkotājiem saņēmis īpašu ielūgumu. Pēc pleca savainojuma un operācijas Zigismunds sacensībās nepiedalījās visu iepriekšējo sezonu, pavasarī beidzot ķērās pie šķēpa, bet diezgan kusli – tikai 73,19 m. Pats gan sacījis, ka tādēļ vien neplāno nedoties uz Berlīni, un droši vien Sirmajam taisnība. Arī aizpērn viņš sezonas sākumā knapi tika pāri 70 metru robežai, jūnija vidū sasniedza 83,95 m, bet jūlija sākumā Eiropas čempionātā aizmeta šķēpu personiskā rekorda tālumā – 86,66 m.

Tādēļ ar interesi raudzīsim, ko Sirmais spēs Latvijas čempionātā, kurā Berlīnei kvalificēties varētu arī kāds šajā sarakstā netikušais. Kvalifikācijas termiņš beigsies pirmdien. Pēc tam Latvijas komandas sastāvu Berlīnei apspriedīs un noteiks LVS treneru padome un valde.

KOMANDA. VIEGLATLĒTIKA

EIROPAS ČEMPIONĀTAM KVALIFICĒJUŠIES

Jānis Leitis, 400 m (45,60, kvalifikācijas norma 46,70), Maksims Sinčukovs, 400 m barjerskrējiena (50,35/50,70), Elvijs Misāns, trīssoļlēkšana (17,02 m/16.60 m), Igors Sokolovs, vesera mešana (75,86 m/ 74 m)*, Rolands Štrobinders, šķēpa mešana (85,07 m/80 m), Ansis Brūns, šķēpa mešana (82,00 m/80 m)*, Patriks Gailums, šķēpa mešana (81,91 m/80 m)*, Gatis Čakšs, šķēpa mešana (83,89 m/80 m), Mareks Ārents, kārtslēkšana (5,60 m/5,55 m), Gunta Latiševa-Čudare, 200 m (22,94/ 23,50) un 400 m (51,37/53,40), Sindija Bukša, 100 m (11,29/11,50) un 200 m (23,02/23,50), Līga Velvere, 800 m (2:01,21/2:02,50), Lauma Grīva, tāllēkšana (6,72 m/6,60 m)*, Laura Ikauniece-Admidiņa, septiņcīņa (6815/5900)* un tāllēkšana (6,64 m/6,60 m)*, Anete Kociņa, šķēpa mešana (64,47 m/59 m), Madara Palameika, šķēpa mešana (63,92 m/59 m), Sinta Sprudzāne, šķēpa mešana (62,21 m/59 m), Līna Mūze, šķēpa mešana (60,55 m/59 m)*, Valērijs Žolnerovičs, maratons (2.14:23/2.20:00), Jānis Višķers, maratons (2.18:15/2.20:00)*, Ilona Marhele, maratons (2.37:40/2.45:00)*, Anita Kažemāka, maratons (2.44:49/2.20:00)*, Jānis Girgensons, maratons (2.19:06/2.20:0), Arnis Rumbenieks, 50 km soļošana (4.00,06/4.08:00).

* kvalifikācijas rezultāts sasniegts pērn.

LA.lv