Foto - Andris OzoliņšFoto - Andris Ozoliņš

Koka lielformāta skulptūra Tallinā pie Igaunijas arhitektūras muzeja. "Būtu vērtīgi pārņemt tradīciju katru otro gadu rīkot konkursu par modernas koka lielformāta skulptūras izgatavošanu," atzīmēja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Igauņi rāda ceļu koka arhitektūrā. Ko gaida latvieši?

Koka arhitektūra atdzimst jaunā kvalitātē – par to varēja pārliecināties starptautiskajā koka arhitektūras konferencē “Koks – dabiska atslēga labākai dzīvojamai videi”, kas novembrī norisinājās Tallinā. Konferencē demonstrēja jauno kok­apstrādes tehnoloģiju iespējas, iepazīstināja ar inovatīviem kokmateriāliem un objektiem, kuros tie izmantoti.

Kokmateriālu bums

“Kokmateriālu izmantošana būvniecībā palielinās ne tikai Eiropā, tā ir visas pasaules tendence. Dzelzs­betons, tērauds un stikls vairs nav jaunumi, tie ir ierasta lieta. Aktuāls un radoši interesants kļūst koks ar savu ļoti cilvēcīgo un silto dimensiju,” tēmu pieteica konferences moderators Lembits Torks. “Kā iemeslu “vecā” koka renesansei jaunajā arhitektūrā var minēt arī tādas globālas lietas kā ilgtspējīgās būvniecības principu dominante pasaulē un kokmateriālu apstrādes tehnoloģiju attīstība. Perspektīva ir arī koka moduļu rūpnieciskā būvniecība un masīvkoka saplākšņa (CLT) materiāla plašās iespējas.”

Kokam kā būvmateriālam nav ierobežojumu. Piemēram, Austrijā, kalnainajā Forarlbergas apvidū, ir ļoti skarbs un lietains klimats. Tomēr tur no koka tiek būvētas privātmājas, daudzdzīvokļu nami, skolas, bērnudārzi un muzeji. Piedevām šajā skarbajā klimatā tiek izmantots tīrs, nepiesūcināts kokmateriāls, pārsvarā vietējā baltegle,” atzīmēja arhitekte Saskija Jēgere no Austrijas. “Lai modernā arhitektūrā brīvi izmantotu koku, nepieciešamas lielas zināšanas, jo tikai nezināšanas dēļ var pieļaut kļūdas, kas kompromitē šo vēsturisko būvniecības tehnoloģiju,” viņa piebilda.

“Koksne kā celtniecības materiāls jau šodien ir izdevīga aspektos, kas attiecas uz celtniecības darbu ātrumu (laiks ir nauda!), atjaunojamiem dabas resursiem, enerģijas izmantošanu, oglekļa dioksīda izmešiem un atkritumiem. Procesiem turpinot attīstīties, koka būvniecība neizbēgami kļūs vēl ekonomiskāka,” “LA” komentēja Kristaps Ceplis, biedrības “Zaļās mājas” valdes priekšsēdētājs.

Vārds pašvaldībām

Koka būvniecība kļūst arvien aktuālāka arī Amerikas Savienotajās Valstīs un it īpaši Kanādā, kuras lielu daļu klāj meži. Kanādieši nav utopisti, viņi ļoti smalki izrēķina savu izdevīgumu. Līdz gadsimta sākumam Kanādā dominēja koka karkasa mazstāvu stāvbūves, taču šobrīd situācija mainās. Jauno kokapstrādes tehnoloģiju izmantošana ļauj principāli jaunā līmenī pacelt koksnes izmantošanu ēku būvniecībā. Šobrīd Britu Kolumbijā (līdzīgi kā no šā gada 1. maija arī Latvijā) atļauts būvēt koka celtnes tikai līdz sešu stāvu (18 metru) augstumam.

Koksnes izmantošanas iespēju paplašināšana būvniecībā tiek pētīta. Lai radītu precedentu un iespēju būvēt augstākas ēkas, tur universitātes pilsētiņā uzbūvēja pilotprojektu – 18 stāvu koka augstceltni, ko veido pirmā stāva betona un 17 stāvu masīvas koksnes konstrukcijas. Ēku šķērso divi betona – kāpņu un lifta – serdeņi. Unikālais pilotprojekts salīdzinājumā ar tāda paša izmēra betona ēkas izmaksām bija tikai par 8% dārgāks un cenas starpību sedza Britu Kolumbijas meža nozare.

“Britu Kolumbija atrodas Kanādā, un pusi teritorijas klāj meži. Meža nozare pašvaldībai ir ļoti būtiska, jo tās ienākumus lielā mērā nosaka spēja šos meža resursus efektīvi pārdot. Lai veicinātu vietējo ekonomiku, pašvaldība iepirkumos, kuros piedalās ar saviem līdzekļiem, konkursa noteikumos paredz obligātu koka nesošo konstrukciju izmantošanu. Respektīvi, tos būvmateriālus, kas ir pašvaldības ekonomisko interešu sfērā,” savā referātā atzīmēja asociētais profesors Ulrihs Dangels.

“Kāpēc šāda īpaša uzmanība kokam? Tāpēc, ka koks kā celtniecības materiāls ir ilgtspējīgs, kā vietējais izejmateriāls ceļ vietējo ekonomiku un rada darba vietas. Izmantojot vietējo materiālu un vietējo darbaspēku, liela daļa no koka sabiedriskajā ēkā ieguldītajiem līdzekļiem atnāk atpakaļ pašvaldības budžetā. Arī Latvijā pašvaldībām būtu nopietnāk jāveicina koka izmantošana būvniecībā. Ja arī ne tik apzinīgi kā Kanādā, tad vismaz tā, lai koka konstrukcijas būvniecības konkursos netiek diskriminētas! Pilnīgi Latvijas pašvaldību ziņā ir tas, vai koka ēku īpatsvars mūsu valstī palielināsies,” pārliecināts K. Ceplis.

Igauņi rāda ceļu

Mūsu kaimiņi igauņi šobrīd ir līderi Eiropā koka māju eksportā. Sākumā viņiem palīdzēja somu kapitāls un somu pasūtījums. Tagad igauņi jau paši investē, paši gatavo projektus… Konferencē tika prezentēta jauna Tallinas tehniskās universitātes profesora Targo Kalamēsa pieeja daudzdzīvokļu māju siltināšanā. Lai uzlabotu daudzdzīvokļu renovējamo māju siltinājuma kvalitāti, siltinātu koka paneli ar visiem logiem kvalitatīvi sagatavo rūpnīcā un tad visā garumā stiprina pie sienas. Profesors demonstrēja, kā šādā veidā tika siltināta eksperimentālā māja Tallinā. Lai arī metode pamatā ir interesanta, tomēr tās praktiskā lietošana sērijveida siltināšanā izraisīja daudzus speciālistu jautājumus.

“No igauņu pieredzes koksnes izmantošanas popularizēšanā būtu vērtīgi pārņemt tradīciju katru otro gadu rīkot konkursu par modernas koka lielformāta skulptūras izgatavošanu,” atzīmēja konferences apmeklētājs, Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis, “skulptūra tiek uzstādīta centrā, pie mākslas muzeja. Tās izgatavošana dod impulsu dizaineriem un tēlniekiem nepazaudēt koku kā izcilu vides objektu materiālu.”

“Vai latviešiem kaut kas jāgaida? Latvijā koksnes pieaugums ir lielāks par ciršanas apmēru, koksne ir vienīgais plaši pieejamais celtniecības materiāls, kas ir atjaunojams. Vietējo resursu vietējiem arī vajag maksimāli izmantot,” spriež K. Ceplis.