Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

"Kebabs Čī" ir pastiprinātā Valsts valodu centra redzeslokā.

Kebabus latviski nopirkt nevar

 

No rudens talkā sauks policiju

Kā notiek pārbaudes? Diezgan vienkārši – VVC darbinieki (Rīgas reģionā astoņi, pārējā Latvijā 10) dodas ēstuvē un pārbauda darbinieku runas prasmes. “VVC nav tiesību veikt kontroles pirkumus, mēs tikai identificējam personu un veicam pārbaudi. Diemžēl ne vienmēr varam personas identificēt. Normatīvie akti neparedz viņiem uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, to var pieprasīt tikai Valsts policija un pašvaldības policija, tāpēc līdz ar rudeni ceram veidot pastiprinātu sadarbību ar pašvaldības un Valsts policiju. Tas nozīmēs, ka darbiniekiem būs obligāti jāuzrāda dokumenti, un pārbaužu veikšana kļūs gan vieglāka, gan drošāka,” stāsta VVC pārstāvis.

Viņš gan norāda, ka cilvēku sūdzības bieži ir nekonkrētas un ir grūti saprast, par kuru tieši ēstuves darbinieku ir neapmierinātība. Ja sūdzībā minēts Pakistānas vai Indijas izcelsmes cilvēks, tad nākas zīlēt, kurš tas ir. VVC jāņem vērā arī tas, ka darbinieki ik dienu mainās, un ne vienmēr, ierodoties ēstuvē, pie letes sagaidīs meklētais darbinieks, kas centra darbu krietni sarežģī. Otrs variants ir vienkārši pārbaudīt visus darbiniekus. Parasti viena VVC speciālistu komanda dienā pārbauda apmēram trīs darbiniekus, jo viena pārbaude, ja notiek arī administratīvā soda izrakstīšana, aizņem līdz pat trim stundām.

Kā norāda VVC, ēstuvju darbiniekam valoda jāzina vidējā līmeņa 1. pakāpē (B1), kā to nosaka Ministru kabineta noteikumi nr. 733. Tajā teikts, ka personai jāspēj risināt vienkāršu dialogu par sadzīves un viņai zināmām profesionālām tēmām, jāspēj īsi formulēt savu viedokli, jālasa un jāsaprot vienkārša satura dažādas tematikas teksti, jāspēj uzrakstīt tipveida dokumentus (piemēram, iesniegumus, pilnvaras, aktus), kā arī vienkāršus tekstus par sadzīves vai ar personas darbu saistītām tēmām, jāuztver un jāsaprot dabiskā tempā runātie vienkāršas struktūras teksti par profesionālām vai sadzīves tēmām. Jāuzsver, ka VVC inspektori pārbaužu laikā pārbauda tikai valodas lietojumu sarunas laikā, kurā darbiniekiem uzdod iepriekš sagatavotus jautājumus, kas vienmēr atšķiroties.

 

Sods līdz 700 eiro

Ja VVC izšķiras par soda mēriem, tad parasti tas ir administratīvais sods. Pirms soda uzlikšanas var dot arī laiku valodas prasmju uzlabošanai. “Tā ir motivējoša programma, kura nav normatīvi nostiprināta. To izmantojam mirkļos, kad ir atsevišķas kļūdas, neprecīzas galotnes, kas nerada pārprotamību, taču liedz piešķirt B1 līmeni. Savukārt, ja persona valodu nelieto, tad personu saucam pie administratīvās atbildības un sods ir no 35 līdz 280 eiro.

Ja gada laikā par personu saņemam atkārtotu sūdzību, tad sods ir no 280 līdz 700 eiro. Jāuzsver gan, ka bieži pārbaudām darbinieku un jau pēc nedēļas vai divām saņemam atkārtotas sūdzības. Šādos gadījumos nedodamies darbinieku pārbaudīt vēlreiz, jo saprotam, ka aizvadītais laiks valodas apguvei ir pārāk mazs. Atkārtotās pārbaudēs dodamies pēc kādiem četriem mēnešiem. Un tieši šādos gadījumos bieži saskaramies ar to, ka persona uzņēmumā vairs nestrādā vai pat vispār vairs nav Latvijā,” stāsta VVC Rīgas reģiona nodaļas vadītājs.

 

Soda darbiniekus, nevis uzņēmumus

Ar pašiem uzņēmumiem, kuros sodītie vai pārbaudītie darbinieki strādā, problēmu VVC neesot, jo sodīti jau netiek uzņēmumi, bet tieši darbinieki. Valodas centrs vien var uzņēmumu vadītājus aicināt uz sarunām, lai diskutētu par to, kā problēmu risināt. “Agresivitāte, nepatika nav bijusi. Vienīgi atceros pāris gadu senus gadījumus, kad starp kebabnīcām bija cīņa par tirgus daļu. Piemēram, ja kādai kebabnīcai izdevās pie sevis pārvilināt labu darbinieku, vecā darba vieta pie mums sūdzējās par latviešu valodas neprašanu, šādi iegāžot darbinieku un liekot uzņēmumam meklēt mazāk kvalificētu cilvēku.”

“Neredzam citu veidu, kā vien uz katru sūdzību reaģēt diezgan asi, ņemot vērā šo negatīvo tendenci un uzņēmumus, kuri uzskata, ka var nodarbināt darbiniekus, kuri nepārvalda latviešu valodu. Zinām, ka Latvijā ir sabiedrības daļa, kura valodu neprot jau gadu desmitiem, taču tas nenozīmē, ka tiem, kuri šeit mācās pusgadu un vēl papildus piestrādā, jādod kādas atlaides vai privilēģijas. VVC stingri ievēro Valsts valodas likumā noteikto un sauc pie atbildības gan šos darbiniekus, gan tos, kuri Latvijā dzīvo jau desmitiem gadu un neprot valodu pietiekamā līmenī,” uzsvēra Viesturs Razumovskis