Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Kebabus latviski nopirkt nevar

Pusdienu pārtraukums, vēlme apēst ko vienkāršu un ne pārāk dārgu. Bieži vien šādā situācijā ceļš ved uz kādu burgeru vai kebabu ēstuvi. Diemžēl gadās brīži, kad šādā ēstuvē tevi sagaida darbinieks, kas latviešu valodu nepārzina pat elementārā līmenī. Jāpāriet uz angļu valodu. Mūsdienās nekas neierasts, taču Latvijā tas nedrīkst pārvērsties par normu. Uz valodas normu neievērošanu norāda arī Valsts valodas centrs (VVC), kas pēdējā pusotra gada laikā sērgu sācis izskaust, aktīvi cīnoties pret kebabnīcu darbiniekiem, kuri neprot latviešu valodu vajadzīgajā līmenī.

 

Studenti, kam tuvāka angļu mēle

Problēma zināma arī personīgi šo rindu autoram un citiem “Latvijas Avīzes” darbiniekiem, kuri dažādu iemeslu dēļ šad tad iegriezušies netālu esošajā “Kebabs Čī”. Tur apmeklētājus parasti sagaida melnīgsnēji jauni puiši no Āzijas. Man ēstuvē izdevās sastapt kādu indieti. Nerunīgais darbinieks vārdu gan man neatklāja, taču kā lielākā daļa no kebabnīcu darbiniekiem nelatviešiem Latvijā studē un kebabnīcā tikai piepelnās, lai būtu papildu ienākumi, par kuriem dzīvot.

Arī VVC pārstāvis, valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļas vadītājs Viesturs Razumovskis, man apstiprināja, ka “Kebabs Čī” ir pastiprinātā centra redzeslokā. Turklāt tāds tas bija vēl tad, kad šajās telpās mājoja “Grila burgers”. “Tolaik “Grila burgera” īpašniekus aicinājām nevis tikai uz pārrunām, bet jau uz pārbaudes veikšanu, lai informētu, ka tā darīt nedrīkst, ka darbinieki jāno­drošina tādi, kuri lieto valsts valodu. Šobrīd šī kebabnīca tur vairs nemājo – mainījies nosaukums.”

Šobrīd ir diezgan grūti izsekot Dzirnavu ielas 31 kebabnīcas īpašnieku līkločus. “Firmas.lv” informācija uzrāda, ka šajā vietā reģistrēti seši uzņēmumi, no kuriem divi saistīti ar adresē darbojošos kebabnīcu – SIA “GB Servis”, kas ir “Grila burgera” saimnieki, kā arī SIA “Kebabnīca”. Kādu kebabnīcu pārvaldījis šis uzņēmums, nav saprotams, jo kopš pagājušā gada novembra VID apturējis tā saimniecisko darbību. Abus uzņēmumus saista Uldis Zvirgzdiņš, kurš ir bijušais “GB Servis” īpašnieks (ir vairākas kebabnīcas Rīgā un viena Saldū, pērn apgrozījums sasniedza 422 tūkstošus), kā arī kādreizējais “Kebabnīcas” līdzīpašnieks. Šobrīd pēc “Firmas.lv” pieejamās informācijas no kebabu biznesa pagājis malā. Pirms darbības apturēšanas “Kebabnīca” piederēja Igoram Smirnovam.

 

Sūdzības ik dienu

Problemātiska ir ne tikai šī kebabnīca, bet vēl vairākas un ne tikai Rīgā – sūdzības tiekot saņemtas ik dienu. Piemēram, Liepājā kopš 2017. gada sodīti 13 kebabnīcu darbinieki. “Zinām situāciju “Kebabs Čī” kebabnīcā – tā ir ļoti drūma, sūdzības saņemam bieži. Uz pārrunām esam aicinājuši arī uzņēmuma pārstāvjus, lai problēmu cen­stos risināt. Viņi norāda, ka kvalificētākam darbaspēkam nevar nodrošināt pienācīgu algu utt., bet tas nav iemesls, lai varētu pārkāpt Valsts valodas likumu. Tāpēc mums ir intensīva sadarbība arī ar citām kontrolējošajām iestādēm, tostarp Valsts ieņēmumu dienestu, no kura pieprasām informāciju par uzņēmumu darbiniekiem, lai viņus varētu identificēt un saprast, kurš kurā laikā strādājis – lai uzņēmumi nesagrozītu informāciju un neteiktu, ka viņiem tādi darbinieki nemaz nav bijuši,” stāsta V. Razumovskis.

Pēc centra darbinieku pieredzes, lielākā daļa valodas nepratēju ir studenti no eksotiskām valstīm, ko pierāda arī lielā kadru mainība – pēc pārbaudes vienu studentu drīz vien nomainot cits, bet problēma paliek. Pieredze rāda, ka darbinieki pēc pārbaudēm rotē par kādiem 30 – 40%. Gadoties gan arī tā, ka darbinieks valodu tiešām apguvis, par ko VVC esot liels prieks.