Latvijā
Sabiedrība

Kebabus latviski nopirkt nevar 16


“Kebabs Čī” ir pastiprinātā Valsts valodu centra redzeslokā.
“Kebabs Čī” ir pastiprinātā Valsts valodu centra redzeslokā.
Foto – Valdis Semjonovs

Pusdienu pārtraukums, vēlme apēst ko vienkāršu un ne pārāk dārgu. Bieži vien šādā situācijā ceļš ved uz kādu burgeru vai kebabu ēstuvi. Diemžēl gadās brīži, kad šādā ēstuvē tevi sagaida darbinieks, kas latviešu valodu nepārzina pat elementārā līmenī. Jāpāriet uz angļu valodu. Mūsdienās nekas neierasts, taču Latvijā tas nedrīkst pārvērsties par normu. Uz valodas normu neievērošanu norāda arī Valsts valodas centrs (VVC), kas pēdējā pusotra gada laikā sērgu sācis izskaust, aktīvi cīnoties pret kebabnīcu darbiniekiem, kuri neprot latviešu valodu vajadzīgajā līmenī.

 

Studenti, kam tuvāka angļu mēle

Problēma zināma arī personīgi šo rindu autoram un citiem “Latvijas Avīzes” darbiniekiem, kuri dažādu iemeslu dēļ šad tad iegriezušies netālu esošajā “Kebabs Čī”. Tur apmeklētājus parasti sagaida melnīgsnēji jauni puiši no Āzijas. Man ēstuvē izdevās sastapt kādu indieti. Nerunīgais darbinieks vārdu gan man neatklāja, taču kā lielākā daļa no kebabnīcu darbiniekiem nelatviešiem Latvijā studē un kebabnīcā tikai piepelnās, lai būtu papildu ienākumi, par kuriem dzīvot.

Arī VVC pārstāvis, valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļas vadītājs Viesturs Razumovskis, man apstiprināja, ka “Kebabs Čī” ir pastiprinātā centra redzeslokā. Turklāt tāds tas bija vēl tad, kad šajās telpās mājoja “Grila burgers”. “Tolaik “Grila burgera” īpašniekus aicinājām nevis tikai uz pārrunām, bet jau uz pārbaudes veikšanu, lai informētu, ka tā darīt nedrīkst, ka darbinieki jāno­drošina tādi, kuri lieto valsts valodu. Šobrīd šī kebabnīca tur vairs nemājo – mainījies nosaukums.”

Šobrīd ir diezgan grūti izsekot Dzirnavu ielas 31 kebabnīcas īpašnieku līkločus. “Firmas.lv” informācija uzrāda, ka šajā vietā reģistrēti seši uzņēmumi, no kuriem divi saistīti ar adresē darbojošos kebabnīcu – SIA “GB Servis”, kas ir “Grila burgera” saimnieki, kā arī SIA “Kebabnīca”. Kādu kebabnīcu pārvaldījis šis uzņēmums, nav saprotams, jo kopš pagājušā gada novembra VID apturējis tā saimniecisko darbību. Abus uzņēmumus saista Uldis Zvirgzdiņš, kurš ir bijušais “GB Servis” īpašnieks (ir vairākas kebabnīcas Rīgā un viena Saldū, pērn apgrozījums sasniedza 422 tūkstošus), kā arī kādreizējais “Kebabnīcas” līdzīpašnieks. Šobrīd pēc “Firmas.lv” pieejamās informācijas no kebabu biznesa pagājis malā. Pirms darbības apturēšanas “Kebabnīca” piederēja Igoram Smirnovam.

 

Sūdzības ik dienu

Problemātiska ir ne tikai šī kebabnīca, bet vēl vairākas un ne tikai Rīgā – sūdzības tiekot saņemtas ik dienu. Piemēram, Liepājā kopš 2017. gada sodīti 13 kebabnīcu darbinieki. “Zinām situāciju “Kebabs Čī” kebabnīcā – tā ir ļoti drūma, sūdzības saņemam bieži. Uz pārrunām esam aicinājuši arī uzņēmuma pārstāvjus, lai problēmu cen­stos risināt. Viņi norāda, ka kvalificētākam darbaspēkam nevar nodrošināt pienācīgu algu utt., bet tas nav iemesls, lai varētu pārkāpt Valsts valodas likumu. Tāpēc mums ir intensīva sadarbība arī ar citām kontrolējošajām iestādēm, tostarp Valsts ieņēmumu dienestu, no kura pieprasām informāciju par uzņēmumu darbiniekiem, lai viņus varētu identificēt un saprast, kurš kurā laikā strādājis – lai uzņēmumi nesagrozītu informāciju un neteiktu, ka viņiem tādi darbinieki nemaz nav bijuši,” stāsta V. Razumovskis.

Pēc centra darbinieku pieredzes, lielākā daļa valodas nepratēju ir studenti no eksotiskām valstīm, ko pierāda arī lielā kadru mainība – pēc pārbaudes vienu studentu drīz vien nomainot cits, bet problēma paliek. Pieredze rāda, ka darbinieki pēc pārbaudēm rotē par kādiem 30 – 40%. Gadoties gan arī tā, ka darbinieks valodu tiešām apguvis, par ko VVC esot liels prieks.

 

No rudens talkā sauks policiju

Kā notiek pārbaudes? Diezgan vienkārši – VVC darbinieki (Rīgas reģionā astoņi, pārējā Latvijā 10) dodas ēstuvē un pārbauda darbinieku runas prasmes. “VVC nav tiesību veikt kontroles pirkumus, mēs tikai identificējam personu un veicam pārbaudi. Diemžēl ne vienmēr varam personas identificēt. Normatīvie akti neparedz viņiem uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, to var pieprasīt tikai Valsts policija un pašvaldības policija, tāpēc līdz ar rudeni ceram veidot pastiprinātu sadarbību ar pašvaldības un Valsts policiju. Tas nozīmēs, ka darbiniekiem būs obligāti jāuzrāda dokumenti, un pārbaužu veikšana kļūs gan vieglāka, gan drošāka,” stāsta VVC pārstāvis.

Viņš gan norāda, ka cilvēku sūdzības bieži ir nekonkrētas un ir grūti saprast, par kuru tieši ēstuves darbinieku ir neapmierinātība. Ja sūdzībā minēts Pakistānas vai Indijas izcelsmes cilvēks, tad nākas zīlēt, kurš tas ir. VVC jāņem vērā arī tas, ka darbinieki ik dienu mainās, un ne vienmēr, ierodoties ēstuvē, pie letes sagaidīs meklētais darbinieks, kas centra darbu krietni sarežģī. Otrs variants ir vienkārši pārbaudīt visus darbiniekus. Parasti viena VVC speciālistu komanda dienā pārbauda apmēram trīs darbiniekus, jo viena pārbaude, ja notiek arī administratīvā soda izrakstīšana, aizņem līdz pat trim stundām.

Kā norāda VVC, ēstuvju darbiniekam valoda jāzina vidējā līmeņa 1. pakāpē (B1), kā to nosaka Ministru kabineta noteikumi nr. 733. Tajā teikts, ka personai jāspēj risināt vienkāršu dialogu par sadzīves un viņai zināmām profesionālām tēmām, jāspēj īsi formulēt savu viedokli, jālasa un jāsaprot vienkārša satura dažādas tematikas teksti, jāspēj uzrakstīt tipveida dokumentus (piemēram, iesniegumus, pilnvaras, aktus), kā arī vienkāršus tekstus par sadzīves vai ar personas darbu saistītām tēmām, jāuztver un jāsaprot dabiskā tempā runātie vienkāršas struktūras teksti par profesionālām vai sadzīves tēmām. Jāuzsver, ka VVC inspektori pārbaužu laikā pārbauda tikai valodas lietojumu sarunas laikā, kurā darbiniekiem uzdod iepriekš sagatavotus jautājumus, kas vienmēr atšķiroties.

 

Sods līdz 700 eiro

Ja VVC izšķiras par soda mēriem, tad parasti tas ir administratīvais sods. Pirms soda uzlikšanas var dot arī laiku valodas prasmju uzlabošanai. “Tā ir motivējoša programma, kura nav normatīvi nostiprināta. To izmantojam mirkļos, kad ir atsevišķas kļūdas, neprecīzas galotnes, kas nerada pārprotamību, taču liedz piešķirt B1 līmeni. Savukārt, ja persona valodu nelieto, tad personu saucam pie administratīvās atbildības un sods ir no 35 līdz 280 eiro.

Ja gada laikā par personu saņemam atkārtotu sūdzību, tad sods ir no 280 līdz 700 eiro. Jāuzsver gan, ka bieži pārbaudām darbinieku un jau pēc nedēļas vai divām saņemam atkārtotas sūdzības. Šādos gadījumos nedodamies darbinieku pārbaudīt vēlreiz, jo saprotam, ka aizvadītais laiks valodas apguvei ir pārāk mazs. Atkārtotās pārbaudēs dodamies pēc kādiem četriem mēnešiem. Un tieši šādos gadījumos bieži saskaramies ar to, ka persona uzņēmumā vairs nestrādā vai pat vispār vairs nav Latvijā,” stāsta VVC Rīgas reģiona nodaļas vadītājs.

 

Soda darbiniekus, nevis uzņēmumus

Ar pašiem uzņēmumiem, kuros sodītie vai pārbaudītie darbinieki strādā, problēmu VVC neesot, jo sodīti jau netiek uzņēmumi, bet tieši darbinieki. Valodas centrs vien var uzņēmumu vadītājus aicināt uz sarunām, lai diskutētu par to, kā problēmu risināt. “Agresivitāte, nepatika nav bijusi. Vienīgi atceros pāris gadu senus gadījumus, kad starp kebabnīcām bija cīņa par tirgus daļu. Piemēram, ja kādai kebabnīcai izdevās pie sevis pārvilināt labu darbinieku, vecā darba vieta pie mums sūdzējās par latviešu valodas neprašanu, šādi iegāžot darbinieku un liekot uzņēmumam meklēt mazāk kvalificētu cilvēku.”

“Neredzam citu veidu, kā vien uz katru sūdzību reaģēt diezgan asi, ņemot vērā šo negatīvo tendenci un uzņēmumus, kuri uzskata, ka var nodarbināt darbiniekus, kuri nepārvalda latviešu valodu. Zinām, ka Latvijā ir sabiedrības daļa, kura valodu neprot jau gadu desmitiem, taču tas nenozīmē, ka tiem, kuri šeit mācās pusgadu un vēl papildus piestrādā, jādod kādas atlaides vai privilēģijas. VVC stingri ievēro Valsts valodas likumā noteikto un sauc pie atbildības gan šos darbiniekus, gan tos, kuri Latvijā dzīvo jau desmitiem gadu un neprot valodu pietiekamā līmenī,” uzsvēra Viesturs Razumovskis

LA.lv