Dabā
Medības

Katram savs festivāls. Pīļu sezonas atklāšana 16

Foto: Shutterstock

Kad Minhauzens jau ir aizvadīts, nākamā lielā doma ir par pīļu medību sezonas atklāšanu, kas šogad iekrita 11. augustā. Tie vienmēr ir bijuši lieli svētki, un katrs kolektīvs tos svin savā vietā un pēc savas gaumes. Ir vienojošie elementi un ir arī īpašas tradīcijas, kas katram var būt atšķirīgas.

Mednieku sporta kubs Vaiņode. Kā izriet no nosaukuma, Vaiņodes mednieki apvienojušies klubā ar tādu pašu nosaukumu. Tas ir viens no lielākajiem klubiem ne tikai Kurzemē. Pīļu sezonas atklāšana Vaiņodē vienmēr ir svarīgs notikums, tomēr atsevišķus gadus tā organizēšanai tiek veltīta īpaša uzmanība. Ievērojamākie pasākumi izvēršas par teju vai mednieku festivālu, kas noslēdzas ar zaļumballi. 2016. gadā pļavās netālu no Augustes notika viens no šādiem pīļu sezonas atklāšanas festivāliem. Mednieku klubs ciemos aicināja ne tikai savus biedrus, bet arī viesus no citiem kubiem, ģimenes ar bērniem un jauniešus. Visas dienas garumā norisinājās dažādas sportiskas aktivitātes. Bērni un jaunieši varēja instruktora uzraudzībā šaut ar pneimatisko ieroci desmit metru distancē, kā arī atklāt loka šāvēja talantu. Bija dažādas jautras stafetes, tajā skaitā arī zābaka mešanas sacensības, kur kā metamais tika izmantots garais brienamais zābaks. Neviens neatteicās piedalīties, lai gan dažs bija augumā mazāks par sporta inventāra priekšmetu. Vienlaikus nopietnāk noskaņotie mednieki un tie, kam pirms sezonas nedaudz jāatsvaidzina iemaņas, varēja šaut šķīvīšus. Ap četriem pēcpusdienā, ieturot elegantas disciplinētības stilu, mednieki vēl nebrauc uz platībām. Vaiņodes klubā medības sākas jau pēc sezonas atklāšanas pulksten 16, un te jau viss notiek pēc scenārija, kas piemērots purvainās vietās, pie dīķiem un nelieliem ezeriem. Vīri apstājas apkārt, kamēr kāds ar laivu un ar brienamajiem zābakiem iet un mēģina pacelt putnus. Piemērotās vietās tiek izmantoti īpaši lūgto viesu putnusuņi. Pēc medībām notiek medījuma godināšana. Pēcāk sākas svētku mielasts un balle. Ne katru gadu, bet ik pēc pāris gadiem MSK Vaiņode rīko ūdensputnu sezonas atklāšanas svētkus tieši tik vērienīgi un interesanti.

Mednieku klubs Rundēni
. Ludzas novada Rundēnu mednieku klubā atklāšana notiek šaurā, tā teikt, ģimenes lokā, piedaloties pašu medniekiem un draugiem. Pīļu sezonas atklāšanas diena sākas ar nelielu apspriedi. Trijos pēcpusdienā svinīgā gaisotnē mednieki sanāk kopā un izrunā aktualitātes, jaunumus un plāno nākamos darbus. Arī pīļu medības tajā dienā tiek rūpīgi izplānotas. Četros visi dodas platībās. Rundēnu mednieki atklāšanas dienā taisa tikai divus mastus. Parasti ap kādu purvu vai dīķi. Pīles ceļ kāds mednieks garajos zābakos. Katrā novadā sava specifika, skaidro kluba vadītājs Vjačeslavs Matisāns. Austrumu Latvijā pavasaris iestājas vēlāk, pirmais perējums praktiski vienmēr nosalst un augustā liela daļa šī gada pīļu no otrā perējuma vēl pat nelido. Tādēļ putnusuņus mastā nelaiž, bet izmanto tikai nomedīto putnu meklēšanai. Pēc medībām ir vakariņas un tradicionālais stirnas gaļas šašliks. Rundēnu kolektīvā stirnu populācija tiek maksimāli saudzēta, jo pirms aptuveni pieciem gadiem šajā apvidū sniegotās ziemas dēļ gāja bojā vairāk nekā 90% stirnu. Tādēļ viena no retajām licencēm tiek pataupīta tieši pīļu sezonas atklāšanas svinībām. Medībām pīļu sezonas atklāšanas dienā ir vairāk simboliska nozīme. Galvenais ir sanākt kopā, novērtēt, kāds ir pīļu daudzums platībās, labi atpūsties un pavadīt jauku vakaru.

Mednieku klubs Nautrēni Rēzeknes novadā savulaik rīkojis vērienīgas pīļu sezonas atklāšanas. Tam bija ideāli priekšnosacījumi, tā teikt, kārtis sagūlušas ļoti labvēlīgi. Netālu esošajā Strūžānu purvā, kur agrāk notika intensīva kūdras izstrāde, viens pie otra veidojās taisnstūra formas dīķi, kurus norobežoja krūmi un niedres. Vēl tagad Google Earth programmā ir redzami šie dīķi, kurus vietējie mednieki dēvēja par kārtīm. Tā ir viena no pīļu pieturas vietām migrācijas laikā. Kā saka Nautrēnu kluba biedre Evita Šķestere, tur bija miljoniem pīļu un Strūžānu purvā sezonas atklāšanu rīkoja vairāki klubi. Kārtis jeb dīķu masīvi tika sadalīti tā, lai mednieki netraucētu cits citam un visi būtu drošībā. Sākās viss ar skraidīšanu pa paziņu pagalmiem laivu meklējumos. Tad, saprotot, ka pīļu būs daudz un bez laivām varbūt varētu iztikt, nolēma, ka ies pakaļ ar garajiem zābakiem. Tad izrādījās, ka visiem zābaki cauri un būs tāpat kaut kā jāpeld pakaļ…Evita atceras, ka savā pirmajā pīļu sezonas atklāšanā, vēl būdama pavisam jauna medniece, viņa nomedījusi deviņas pīles. Pati nav sapratusi, kā tās krīt. Pēc tam pie jostas piekarinātās pīles panest esot bijis grūti, teju bez biksēm palikusi, jo putnu smagums tās rāvis zemē. Uz astoņpadsmit gadiem viņai uzdāvināja pīles mulāžu, kas joprojām glabājas kā piemiņa, un atklāšanā mednieki mācīja, kā tā jāizvieto. Paši arī izmantojuši mulāžas, lai pievilinātu vairāk putnu. Citiem gadiem rezultāti bijuši pieticīgāki, taču vienmēr atklāšana bijusi jautra un aizraujoša. Vēl dienas gaitā mednieki kūdras purva dīķos saķēruši zivis un vakarā vārījuši zivju zupu. Pīļu sezonas atklāšana E. Šķesterei vienmēr asociējoties ar kārtīgu uhu, jo tā vārījusies vismaz uz trīs ugunskuriem.

Mednieku klubs Ēnava savās platībās pīļu atklāšanu netaisa. Kluba pārstāvis Juris Berķis pastāstīja, ka šī kluba mednieki un draugi ūdensputnu sezonu atklāj Liepājas ezerā uz ūdens. Parasti piedalās aptuveni divdesmit cilvēku. Ar savām un aizlienētām laivām augusta otrajā sestdienā mednieki dodas ezerā, pa laivu ceļiem sasniedzot iecerētās medību vietas. Katrs ieņem savu pozīciju, nomaskējot laivu niedrēs un doņos vai ar maskēšanās tīklu, un gaida, kad pulkstenis sitīs četrus pēcpusdienā. Pēcāk, vakarā, visi sabrauc klajākā vietā, sastiprina laivas kopā un atzīmē pīļu sezonas atklāšanu. Nakti pārlaiž ezerā, lai izmantotu arī rīta cuku, bet ap pusdienlaiku svētdienā brauc krastā.

Zemnieku saimniecības un viesu mājas Zvejnieki saimnieks Jānis Macāns ar nostalģiju atceras, ka agrāk atklāšana bijusi kā milzīgi svētki. Mednieki ar ģimenēm ieradušies divas dienas iepriekš, iekārtojušies kā telšu pilsētiņā un dzīvojuši līdz atklāšanai. Citi braukuši iekšā ezerā un tur dzīvojuši līdz atklāšanas dienai. Pašas medības bijušas varenas. Atklāšanās piedalījušies ap tūkstoš cilvēku. Pirmos šāvienus nav varēts nemaz dzirdēt. Pīļu tik daudz, ka sauli nevarēja redzēt. Katram medniekam pa 20 – 40 putniem. J. Macāns atceras, ka pats vēl bijis tikai septiņus astoņus gadus vecs puika, kad gājis tēvam līdzi medībās. Viņam un citiem puikām tas esot bijis viņu darbs – svētdienā plikām kājām vai zābakos briduši pa niedrājiem un lasījuši pīles. Paši nomocījušies, suns arī nostrādājies, bet vairāk par 24 pīlēm toreiz nevarēja panest. Pīļu sezonas atklāšanā bija gan kopgaldi, gan dejas un pat apdziedāšanās. Pēc svinībām nākamajā dienā puikām labākais piedzīvojums bija apstaigāt ezera krastos esošās mednieku apmetnes un ugunskura vietas. Te patronu atrodi, te nazi. Puišeļiem toreiz lielāka prieka nav vajadzējis. Zvejnieku saimnieks domā, ka mūsdienu mednieku galvenā kļūda, aizmāršība vai pat nezināšana ir zarnu āķīša iztrūkums. Katram pīļu medniekam pie jostas ir jābūt ne tikai medību nazim, bet arī āķim. Un jāatceras, ka iekšas jāizvelk uzreiz, jo vasaras laikā pīle sarūgst ļoti ātri un tad gaļa vairs nav lietojama. Zvejnieku mājas īpašniekam pīļu medības un it īpaši pīļu atklāšana ir pats mīļākais medību sezonas laiks. Daudzi mednieki raujas uz Nagļu un citiem dīķiem. Var medīt pa pļavām apkārt. Vairs nav tādas vienotas vietas, kur visiem kopā svinēt. Un tomēr pīļu atklāšanas šeit notika agrāk un būs arī nākotnē. Vaicāts par interesantām tradīcijām, J. Macāns pastāsta, ka laikos, kad pīļu atklāšanā pulcējās daudz mednieku, visiem obligātā kārtā bija jāpiedalās pīļu plūkšanas čempionātā. Kurš noplūc iespējami vairāk pīļu pēc iespējas īsākā laikā, saņem īpašu balvu. I pret putniem cieņa izrādīta, i gaļa saglabāta, i darbs izdarīts.

Vairāk lasiet žurnāla “Medības” augusta numurā

LA.lv