Dabā
Zaļā dzīvošana

Kas ir galvenais jūras un pludmales piesārņotājs? 16

Foto – Reinis Krastiņš

Vienreizlietojamie trauki, PET pudeles, alumīnija skārdenes, plastmasas maisiņi, ausu bakstāmie kociņi, cigarešu izsmēķi – tie ir izplatītākie Latvijas pludmalēs šovasar atstātie atkritumi. Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme aicina septembrī katru sestdienu doties uz jūras krastu un savākt tur sakrājušos atkritumus, lai Latvijas dzimšanas dienu varam sagaidīt ar tīru piekrasti.

 

Vides draugi pēc pludmaļu piesārņojuma monitoringa šovasar vērsa sabiedrības uzmanību uz to, ka atkritumu kļuvis vairāk. Kā jūs tos atkritumus saskaitījāt?

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Septiņus gadus veicam jūras atkritumu piesārņojuma monitoringu saskaņā ar ANO vides programmas metodoloģiju un esam secinājuši, ka šo gadu laikā mūsu jūras piekraste ir kļuvusi vismaz par trešdaļu piemēslotāka.

Atkritumu monitoringu nav iespējams veikt visos 500 km – tik gara ir Latvijas jūras piekraste, tāpēc pēc noteiktiem principiem, līdzīgi kā citur ap Baltijas jūru, izveidoti 43 regulāri monitoringa laukumi, kur katru vasaru savācam un izanalizējam pilnīgi visus atkritumus. 12 vietās ir arī tā saucamie sezonālie monitoringa laukumi, kur atkritumu apjomu analizējam arī pavasaros un vēlos rudeņos.

Latvijas piekraste, paldies Dievam, ir ļoti daudzveidīga. Mums ir gan blīvi noslogotas pludmales, kuras apmeklē 4000 – 6000 cilvēku dienā, gan arī pludmales, kur varbūt ir viens cilvēks dienā. Analizējot atkritumu apjomu, vērā tiek ņemtas dažādas ietekmes, ne tikai atpūtnieku faktors. Noteiktu daļu atkritumu piekrastē iznes arī jūra, bet šī daļa pārsteidzošā kārtā ir maza. Kuģniecības, zvejniecības un jūras transporta radītie atkritumi ir tikai viena piektā daļa. Mums bieži patīk vainot kuģus, kuri izgāž savus atkritumus jūrā, bet tā gluži nav. Jāņem vērā arī ostu ietekme. Atkritumus ienes arī upes no iekšzemes, no pilsētām un atpūtas vietām pie ūdens. Atkritumus aiznes arī vējš no pilsētām vai nepareizi apsaimniekotiem atkritumu poligoniem. Atkritumus atnes upes – Daugava, Gauja, Lielupe…

 

Jo lielāka upe, jo vairāk atkritumu piekrastē?

Jo intensīvāk izmantoti upes krasti, jo vairāk atkritumu. Arī samērā mazas upītes, kuras iecienījuši makšķernieki vai atpūtnieki, palu laikā atnes ļoti daudz atkritumu līdz piekrastei. Piemēram Saulkrastu pludmalē Pēterupe pavasaros ar palu ūdeņiem atnes visu, kas pa ziemu pie tās atstāts.

 

Kas ir galvenais jūras un pludmales piesārņotājs?

Aizvadītā karstā vasara parādīja, ka acīmredzot apsaimniekošana populārākajās pludmalēs nav tikusi līdzi noslodzei. Līdz ar to intensīvāk noslogotās pludmales Rīgā un Liepājā diemžēl ir netīrāko pludmaļu pirmajās rindās. Taču mēs nevaram likt vienādības zīmi starp cilvēka klātbūtni dabā un atkritumiem. Citos gados šī tendence nav tik izteikta.

Visbiežāk pludmalēs atrodam plastmasas maisiņus, plastmasas virves, izsmēķus, kas arī ir plastmasas polimērs, pudeļu vāciņus un korķus.

Atkritumi jau paši stāsta savu stāstu, no kurienes nākuši un cik ilgu laiku pavadījuši vai nu ūdenī, vai piekrastē. Plastmasas virvi noteikti nav nesis atpūtnieks, tā ir no kāda zvejas kuģa. Plānie plastmasas maisiņi pludmalē var būt nokļuvuši gan kopā ar atpūtniekiem, gan ar straumi vai ar vēju.

 

Ne visas pašvaldības grib piekrist jūsu tīrāko un netīrāko pludmaļu topam…

Tīrāko pludmaļu topam visi piekrīt labprāt, bet kuram tad gribas sevi redzēt netīrāko pludmaļu topā? Mums šie topi nekad nav bijuši pašmērķis. Taču neslēpsim datus tikai tāpēc, ka kādam tie nepatīk. Pēdējos gados esam novērojuši – ja pašvaldības atsakās no pretstāvēšanas, sākot ar to, ka mēs ne tajā vietā skaitām, un beidzot, ka kāds mums samaksājis, tad rodami risinājumi. Tie ir atbilstoša apsaimniekošana un labiekārtošana.

Liela problēma piekrastes pašvaldībām ir tā, ka konteineri tiek pārpildīti. Un ne vienmēr pašvaldības vainas dēļ.

 

Vai runājam par Rīgu un Jūrmalu?

Mēs runājam tieši par mazajām pašvaldībām, kur tūrisma sezona ļoti maina iedzīvotāju skaitu, atsevišķās vietās pat trīskāršo. Daļa tūrisma mītņu piekrastē darbojas pelēkajā zonā, un tām nav atbilstoši noslēgtu līgumu par atkritumu apsaimniekošanu. Šajā aspektā varam minēt Lietuvas pierobežu – Nīcu, Rucavu, kur strādā ļoti daudz Lietuvas tūrisma mītņu, kas ne vienmēr izprot atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar Latvijas likumiem. Rojas novadā vasarnieki saviem privātajiem sadzīves atkritumiem izmanto publiskos konteinerus pludmalē, tādējādi neļaujot atkritumus ielikt pludmales apmeklētājiem.

Ir arī citas nianses. Piemēram, pludmalē izvietots atvērtā tipa atkritumu konteiners vai urna nevis samazinās atkritumu daudzumu, bet gan palielinās, jo tiem varēs piekļūt putni, dzīvnieki, lietus, vējš… Pludmalēs nedrīkstētu būt atvērto konteineru, proti, konteineri bez vāka.

 

Vai daudzos cigarešu izsmēķus piekrastē iznēsā arī vējš?

Pelnutrauku pludmaļu topā diemžēl ierindojas gandrīz tikai oficiālās peldvietas, kurās smēķēšana vispār ir aizliegta. Ja normatīvajos aktos ir aizliegta smēķēšana, tad būtu arī jāveic šī noteikuma ievērošanas kontrole. Ir jābūt arī saprātīgai pārraudzībai, kā likums tiek ievērots. Ja vienā mazā pludmalē desmit metros atrodami 107 izsmēķi, tad kur mēs atpūšamies – smiltīs vai pelnutraukā? Tāda ir Liepājas Karostas pludmale, tāda ir arī Daugavgrīva, Vecāķi un Vakarbuļļi Rīgā.

 

Lielais izsmēķu daudzums saistīts ar pludmales kafejnīcu tuvumu?

Šajās vietās ne. Tas ir izsmēķu daudzums, kas uzkrājies, maksimums, gada laikā. Cilvēki uzturas pludmalē, sauļojas, peldas un smēķē. Turklāt ne tikai smēķē, bet izsmēķus izmet smiltīs.

Nevienam nepatīk netīra pludmale – ne iedzīvotājiem, ne tūristu mītnēm, ne arī pašvaldībai. Cilvēku attieksme pret vidi mainās, taču piesārņojuma īpatsvara palielināšanās liek domāt par risinājumu valsts līmenī. Ar pašvaldību spēkiem vien ir par maz. Mēs nevaram nolikt konteineru ik pēc diviem metriem un izvest četras reizes dienā.

Jāaktualizē jautājums par būtisku un videi ilgtermiņā nodarītā kaitējuma kompensāciju iekļaujošu dabas resursu nodokļa paaugstinājumu. Latvijai būtu jāpievienojas tām valstīm, kas ir ierobežojušas vai pavisam aizliegušas tādas preces kā vienreiz lietojamie plastmasas trauki un galda piederumi.

Latvijā jāievieš arī depozīta sistēma. Pateicoties Lietuvā ieviestajai depozīta sistēmai, Kurzemes piekrastē vairs nemētājas plastmasas pudeles. Nevar teikt, ka vairs nav nevienas. Pludmales apciemo arī Latvijas iedzīvotāji, un ir arī uzkrājumi, kas samesti kāpās pirms depozīta sistēmas ieviešanas. Taču lietuviešu uzvedības modelis ir fundamentāli mainījies.

 

Ar ko piesārņota Liepājas pludmale, ka tā ieguvusi šīs vasaras netīrākās nosaukumu?

Karostas pludmalē šogad datus ievācām jaunā laukumā, un jaunos laukumos mēdz būt vairāk atkritumu, jo tie krājušies gadiem. Tajā pašā laikā šis laukums nebija publiski izmantotā pludmales posmā – vairāk nekā 100 izsmēķiem 10 metros piekrastes nav izskaidrojuma. Bet Liepājas centra pludmalē konstatējām nezināmas izcelsmes atkritumus, kuru sastāvu cenšamies noskaidrot. Vizuāli atgādina košļājamo gumiju, apmēram 10 cm garš nedaudz želejveidīgs izskalojums. Pludmalē paņemot rokā vai nejauši uzkāpjot ar kāju, no tā izdalās ļoti specifiska un intensīva smaka, kas ir kaut kas vidējs starp pūstošiem zivju pārstrādes blakusproduktiem un ķīmiskiem naftas pārstrādes produktiem. Šādu piesārņojumu atrodam jau otro gadu. Pērn to konstatējām arī Vidzemes krastā pie Lauču akmens, bet ne tik daudz – 100 piekrastes metros 180 atkritumu vienības, toties Liepājā – 341 vienība. Tā ir ārkārtas situācija. Ne zinātnieki, ne zvejnieki nav redzējuši ko līdzīgu. Visticamāk, ka tas tomēr nav organiskas izcelsmes materiāls. Gaidām atbildi no laboratorijas.

 

Kādi atkritumi ir paši izplatītākie Rīgas un Jūrmalas pludmalēs, kuras arī šogad iekļuvušas starp netīrākajām?

Plastmasa – sākot ar plastmasas maisiņiem, ēdiena iepakojumiem, beidzot ar dzērienu traukiem. Rīgas pilsētas pludmalēs un pludmalēs ap lielajām upēm bieži vien atrodam arī pārpalikumus no vates ausu kociņiem. Tie ir no cietās plastmasas, kas jūras vidē sadalās ļoti ilgi. Vislielākā koncentrācija, ko es līdz šim esmu atradis, ir 130 kociņi uz kvadrātmetru Jaunķemeru pludmalē. Protams, cilvēki pludmalē tik masveidīgi ausis netīra. Šī piesārņojuma avots ir cilvēki, kas savos pilsētas dzīvokļos vannas istabā, kas pieslēgta kanalizācijai, tīra ausis un iemet podā un izlietnē ausu kociņus. Tie spēj iziet cauri kanalizācijas sistēmu filtriem. Es nevaru zinātniski apliecināt, ka Daugavpils kanalizācijā izmestais ausu kociņš var nonākt līdz Vakarbuļļu peldvietai Rīgā, bet iespējamība ir ļoti liela.

Saistītie raksti

Jāapzinās, ka jebkas, ko pilsētā nometam uz ielas, pa lietus notekūdeņu sistēmām var aizceļot līdz jūrai. No visiem publiskajiem pasākumiem vējš var aiznest šokolādes papīriņu. Jāņu pasākumos krastmalās sakarinātie plastmasas vainagi, upē palaistie vainadziņi ar plastmasas svecītēm… To visu vācam no Vakarbuļļu pludmales biezā slānī. Jebkas, kas ienācis upē, agri vai vēlu tiek atnests līdz jūrai. Gar visu piekrasti mētājas kāzu baloni…

Tā kā šis ir Latvijas simtgades gads, tad aicinām katru nākt palīgā un sakopt jūras krastu. Šajā vasarā ļoti, ļoti daudz cilvēku bijuši pie jūras. Ja par katru pie jūras pavadīto dienu mēs jūrai pateiktu paldies, atstājot to pēc sezonas tīrāku, tas būtu labs ieguldījums nākotnei. Katru septembra sestdienu noteiktās vietās sakopsim ik pa 100 kilometriem pludmales. Sāksim jau 1. septembrī ar Rucavu, Nīcu, Liepāju, Grobiņu, Pāvilostu. 8. septembrī aicinām uz Ventspili un Ventspils novadu. Mēs gribam sakopt ne tikai pludmales joslu, bet, kur tas ir iespējams, arī daļu kāpu joslas.

LA.lv