Lindgrene

“Karlsona” autorei 110. Astrīdas Lindgrēnes dzīves gudrība

Pirms 110 gadiem Zviedrijas Vimmerbijas pilsētiņas apkaimes muižas nomnieka ģimenē piedzima viena no pasaulē pazīstamākajām bērnu un jauniešu literatūras autorēm Astrīda Lindgrēne (1907 – 2002), dzimusi Ēriksone. Pateicoties “Karlsonam, kas dzīvo uz jumta”, “Pepijai Garzeķei”, “Brāļiem Lauvassirdīm”, “Ronjai – laupītāja meitai”, Lennebergas Emīla sērijai un vēl daudziem citiem darbiem, pēc 2017. gada datiem, Lindgrēne pasaulē visvairāk tulkoto rakstnieku sarakstā atrodas 18. vietā un ceturtajā vietā bērnu literatūras jomā, palaižot priekšā tikai “Pauka un Šmauka” autori Enīdu Blaitoni un pasaku teicējus Hansu Kristianu Andersenu un brāļus Grimmus. Viņas grāmatas pasaulē ir pārdotas vairāk nekā 144 miljonu tirāžā 95 valodās, ieskaitot latīņu. Kā literāti Zviedrija Lindgrēni iepazina 1945. gadā, kad viņa ar “Pepiju Garzeķi” ieguva pirmo balvu kādas nesen izveidotas izdevniecības izsludinātajā stāstu konkursā. Pirms tam autore darbojās žurnālistikā. Stāstu par Pepiju viņa iepriekš bija piedāvājusi lepnajam izdevēju namam “Bonnier”, bet tas grāmatu izbrāķēja. Lindgrēnes literārā darbība visvairāk uzplauka 50. – 60. gados. Latviešu valodā pirmais iznāca “Brālīša un Karlsona, kas dzīvo uz jumta” tulkojums 1964. gadā.

Astrīdas Lindgrēnes dzīves gudrība

Dodiet bērniem mīlestību, mīlestību un vēl vairāk mīlestības – un veselais saprāts nāks pats no sevis.

Bērnība bez grāmatām – tā nebūtu nekāda bērnība. Tas būtu kā tikt izmestam no apburtas vietas, kur vari iet un atrast visneparastākos priekus.

Es negribu rakstīt pieaugušajiem. Es gribu rakstīt lasītājiem, kuri dara brīnumus. Tikai bērni dara brīnumus, kad lasa.

Ja man izdevies padarīt gaišāku kaut vienu skumju bērnību, es esmu apmierināta.

Viss diženais, kas jelkad noticis šajā pasaulē, vispirms notika kāda iztēlē.

Ir ļoti maz tā, ko iespējams iesist bērnā, taču ar apskāvieniem no viņa var dabūt pilnīgi visu.

Es neiebilstu pret miršanu, labprāt to darīšu, bet ne tieši tagad. Man vispirms jāiztīra māja.

Es rakstu grāmatas, kādas pati tās gribētu lasīt – ja es būtu bērns. Es rakstu bērnam sevī.

Kādai jābūt labai bērnu grāmatai? Ja jūs jautājat man, pēc ilgām un smagām pārdomām varu atbildēt: tai jābūt labai.

Bez bibliotēkām visa mūsu kultūra izsīktu un iznīktu.

Cilvēce ir nodarbināta ar diviem lieliem jautājumiem: nāvi un mīlestību; tās saista visos vecumos. Nevajadzētu nobiedēt bērnus līdz īstām raizēm, taču, gluži tāpat kā pieaugušajiem, viņiem jājūtas mākslas aizkustinātiem.