Ekonomika
Bizness

Kāpslītis uz pieaugušo dzīvi: Ikšķiliete ražo speciālas mēbeles bērniem 16


Linda Riekstiņa-Šnore ir izveidojusi 400 m2 lielu ražošanas cehu, kurā nodarbina 15 cilvēkus un lielu daļa sava dizaina zīmola “Ettetete” produkcijas eksportē.
Linda Riekstiņa-Šnore ir izveidojusi 400 m2 lielu ražošanas cehu, kurā nodarbina 15 cilvēkus un lielu daļa sava dizaina zīmola “Ettetete” produkcijas eksportē.
Foto – Andris Ozoliņš

Pagājušā gadsimta sākumā leģendārā bērnu pedagoģe Marija Montesori izdeva grāmatu “Il metodo della pedagogica” (“Zinātniskās pedagoģijas metode”) un tādā veidā ielika pamatakmeni jaunai audzināšanas metodei, kas aicināja uztvert bērnu kā jau pilnvērtīgu cilvēku. Metode pieļāva dot bērnam daudz lielāku individuālās brīvības pakāpi, lai tam netraucētu attīstīties un veidot pašam sevi. Bērnam rotaļu veidā iesaistīties pieaugušo praktiskajā dzīvē palīdz speciālas mēbeles, tādas, kā ražo ikšķiliete Linda Riekstiņa-Šnore, zīmola “EtteTette” (www.ettetete.com) līdzīpašniece.

“Bērnam ir jāļauj pašam rīkoties,” savā personīgajā pieredzē dalās Linda. “Piemēram, mana divgadīgā meita nolēma izmēģināt “lielā” četrgadīgā brāļa līdzsvara velosipēdu. Kā uzkāpa, tā krita, kā uzkāpa, tā krita, un tā kādu pusstundu no vietas. Ar asarām acīs un lielu centību, bez vecāku palīdzības un visu tikai pati. Pēc pusstundas izdevās jau pāris solīšus spert. Noskatījos un priecājos – mērķtiecība, nekādu baiļu par neizdošanos, tikai neatlaidīgs darbs. Ja nepareizas audzināšanas rezultātā patstāvīgo bērna neatlaidību zaudē, bieži nākas dzirdēt par nolaistām rokām pirmo grūtību priekšā.”

Pirms pāris gadiem, burtiski no nulles uzsākusi savu ģimenes biznesu, šobrīd Linda ir izveidojusi 400 m2 lielu ražošanas cehu, kurā nodarbina 15 cilvēkus un lielu daļa sava dizaina zīmola produkcijas eksportē. Pērn SIA “Snores”, kas pieder vīram Krišjānim Šnorem, savu ražošanu kāpinājusi desmitkārt (no 30 tūkstošiem eiro 2016. gadā līdz 330 tūkstošiem).

 

Neatlaidīgajiem veicas

Ceļš uz savu biznesu, ražotni un dizaina līniju sākās vienkārši. Kamēr Linda auklēja jaundzimušo bērnu, vīrs Krišjānis dēlam uzmeistaroja pirmo šūpulīti. Tas bija pavisam necils, izgatavots ar rokas instrumentiem. Tomēr pašu darināts, līdz ar to sirds siltuma piepildīts. Domas attīstījās tālāk. Tas, kas noderēja pašiem, varēja noderēt arī citiem. Mājas pagrabā tika radīti citi šūpulīši ar latviešu spēka zīmēm un mantu kastes. Par pārklājumu izmantoja uzkarsētu olīveļļu un bišu vasku, kas patīkami smaržoja. Lēnām brieda ideja par biznesu. Daži projekti izrādījās perspektīvāki, citi mazāk ejoši. Piemēram, mantu kaste ar koka tapiņām, uz kurām bērns rotaļājoties ar gumijām veidoja zīmējumus.

Linda, kā jau jaunā māmiņa, bieži tiekas ar citām jaunajām māmiņām un sarunu laikā tiek spriests par to, kas bērnam būtu vajadzīgs. Tā tika izdiskutēta Montesori sistēmā izauklētā ideja par nepieciešamību bērnam rotaļas veidā piedalīties virtuves darbos – piemēram, pakāpties uz augstāka krēsla, lai varētu strādāt uz virtuves galda virsmas. Māmiņas sūrojās, ka tādu nevar iegādāties. Linda apsolīja pēc nedēļas jau piegādāt šo brīnummēbeli un pierakstīja rindā visas interesentes.

“Biju trāpījusies īstajā laikā un īstajā vietā,” spriež Linda. “Mājās vīram teicu – mēs taču varam! Nolēmām radīt kaut ko savādāku, kas nav pieejams tirgū. Nepatika robustie kāpslīši, gribējās radīt kaut ko acij tīkamāku un vieglāku, lai bērns varētu viegli pārvietot. Gribējās daudzfunkcionālu mēbeli, tāpēc radījām transformējamu kāpslīti – galdiņu “Tronis tornī”.

“Domāju, tikai kādi 20% no panākumiem veido talants, pārējais ir darbs,” spriež Linda. “Tāpēc, lai kļūtu par meistaru, ir daudz, daudz jādara. Ļoti bieži cilvēki gribētu kaut ko savu darīt, bet tā arī nesaņemas spert pirmo soli un sākt to darīt. Nevajag apstāties pie problēmām, bet tās risināt. Kaut ko vienmēr var izdomāt. Lai arī kopīgs ģimenes bizness, kur vienlīdzīgi iesaistīti vīrs un sieva, ir bīstama taciņa, noteikti iesaku uzsākt darbību ar kādu tandēmā. Sākumā ceļš nav viegls, katra diena nāk ar jauniem pārsteigumiem un problēmas ir uz katra stūra. Ir cilvēcīgi sajust nogurumu no tā visa. Kad esi tuvu brīdim, kad rokas sāk nolaisties, svarīgi vienam otru atbalstīt, kaut vai atgādināt, ka viss būs labi, viss notiksies, padoties nevajag!”

 

Kā top bizness

Sākums bija skarbs. Lai veiktu tādu uzrāvienu, jaunajai ģimenei bija jāstrādā septiņas dienas nedēļā un visu diennakti, piedevām jātiek galā ar diviem maziem bērniem. Nedēļas beigās reizēm kontā nebija palicis ne centa, bija jāskatās, ko darīt, kā izgrozīties… Un tā divus gadus.

Pirmo reizi par šo nodarbošanos kā biznesu varēja runāt tikai tad, kad Linda uzrakstīja pirmo LEADER projektu finansējuma iegūšanai iekārtu iegādei. Tad pirmo reizi ideja tika uzlikta uz papīra un skaitļi salikti tabulās, lai redzētu, vai ideja vispār dzīvotspējīga. Projektu apstiprināja, tā kopējās izmaksas bija 16 879,50 eiro, no kuriem 9765 eiro ir Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējums un 7114,50 eiro bija pašu līdzfinansējums. Vietējā rīcības grupa “Zied zeme”, kā arī Lauku atbalsta dienests un AFI “Altum” Šnorēm noticēja, un tad arī pašiem meistariem kļuva vieglāk ticēt sev un iet tālāk.

Nu jau ir uzrakstīts otrais LEADER projekts, kas ir apstiprināts ar 19 875 eiro publisko līdzfinansējumu un tiks noslēgts līdz aprīļa beigām. No pagraba ražotne pārcēlās uz plašākām telpām. Šobrīd darbnīcā top bērnu krēsliņš “Rīta zvaigzne”, šūpulītis “Latvju raksti”, kāpslītis “Step up” un firmas lepnums – transformeris “Step’n’sit”.

Tā ir 90 cm augsta, 15 mm bieza, izturīga bērza saplākšņa konstrukcija, kurā bērns var ierāpties pats un darboties ar rokām uz virtuves galda virsmas. Salokot uz pusi, tas veido bērna galdiņu un krēsliņu. Montāžas procesu nodrošina droši fiksatori. Kāpslītis tiek apstrādāts ar laku vai krāsots ar trīs veidu ūdens bāzes krāsām. Tas ir parocīgi nelielās dzīvojamās platībās, jo aizņem daudz mazāk vietas nekā galdiņš, krēsliņš un kāpslītis atsevišķi! Šobrīd tirdzniecība, pateicoties interneta resursiem, ir ļoti vienkārša. Ieliec informāciju par preci kādā sociālā tīkla portālā un gaidi pircēju. Tikai jāprot preci pasniegt un pateikt īstos vārdus.

“Mums ir pastāvīgi veikali, ar kuriem sadarbojamies. Reizi mēnesī kādam itāļu uzņēmējam gatavojam veselu paleti. Rindā pēc kāpslīšiem vietējie pircēji stāv nedēļu vai divas,” piebilst Linda.

 

Ette un Tete

“Rotaļīgais nosaukums “Ettetete” tapa noklausīts no jaunākā bērna, kas visu, kas bija svarīgs, visu pasauli sauca par ette, katra mēbele bija ette. Tam vēl pievienojās vārdiņš tete (no tētis) un sanāca ettetete. Šajā vārdu kombinācijā bija kaut kas maģisks un to paturējām. Iespējams, tas mums nes veiksmi. Tagad vēlamaie, lai katram bērnam būtu sava Ette. Toties produkta zīmola grafisko dizainu veidoja mana māsa Ieva,” stāsta Linda.

“Dizainā mēģinām pieturēties pie atturīgā minimālisma stila un iztikt bez tādiem dekoriem kā puķītēm vai putniņiem. Vispieprasītākā ir baltā krāsa, ko vēlas divas trešdaļas pircēju. Tomēr toņus variējam un taisāmies izmēģināt pat melno krāsu.

Nākotnē gribam saglabāt savu produktu unikalitāti un nepadoties kārdinājumam štancēt lietas, kas jau ir tirgū. Pasaulē tāpat ir lietu pārprodukcija. Domājam par to, lai mūsu produkti nebūtu vienkārši atkārtojums, bet lai tiem būtu sava pievienotā vērtība. Produktiem, kam redzam perspektīvu, reģistrējam starptautisku dizainparaugu. Protams, tas nepasargā no plaģiāta, bet vismaz nedaudz sarežģīs dzīvi tiem, kuri paši neko nespēj. Esam reģistrējuši dizainparaugu kāpslītim galdiņam, kā arī jaunākajam produktam – modificējamam Pikleres trijstūrim “Mopitri”. Tā ir koka konstrukcijas, kas palīdz bērnam droši vingrināties.

Mūsu vīzija ir kļūt par labiem darba devējiem, kur darbinieki jūtas droši, pārliecināti par savu darba vietu, kur atalgojums ir atbilstošs, lai varētu nodrošināt ģimeni. Vēlamies sev plašākas telpas, jo pašreizējās jau ir stipri par mazu,” nākotni iezīmē zīmola “Ettetete” veidotāji.

 

Galerijas nosaukums

 

Vērtējums: arī ērts, ne tikai smuks

Laura Grēviņa, bloga “www.viensplusviens.lv” autore un divu bērnu māmiņa: “Man mājās ir divas “Ettetete” zīmola bērnu mēbeles – krēsliņš un transformējamais kāpslītis. Lietas kalpo jau vairāk nekā gadu, ir ļoti mīļas un praksē sevi parādījušas no labās puses. Man patīk to kāpslīša dizains, tas ir foršs, saprotams un arī ērts, ne tikai smuks. Kāpslītis ir nolikts man blakus virtuvē un mazulim nav jāčīkst, kad viņš grib redzēt, ko māte tur augšā dara. Tagad viņš ātri uzrāpjas un nostājas man blakus. Tā mazulis var piedalīties ēdiena gatavošanas mistērijās. Bērns pie kāpslīša ir pilnīgi pieradis, brīvi uzrāpjas un norāpjas, mēģina to aizstumst uz to vietu, ko ir noskatījis. “Ettetete” ir ģimenes uzņēmums, kurš savu produkciju vispirms pārbauda savās mājas, ar saviem bērniem un tikai tad piedāvā pircējiem No tiem, kas ir izmēģinājuši, saņemtas tikai pozitīvas atsauksmes.”

LA.lv