Latvijā
Politika

“Rīga pie varas nav mūjābeļi. Saprot, “papīri ir jānoformē”.” Intervija ar Olafu Pulku 16


Olafs Pulks
Olafs Pulks
Foto – Valdis Semjonovs

Pagājis gads, kopš darbu sācis Rīgas domes jaunais sasaukums, kurā pēc vēlētāju neliela vairākuma gribas vara trešo reizi pēc kārtas nodota “Saskaņas”/”Gods kalpot Rīgai” bloka rokās. “LA” aicināja uz sarunu ilggadējo domes deputātu Olafu Pulku (“Vienotība”, ievēlēts no 2005. gada).

Ar 13 gadu deputāta pieredzi varat vērtēt, kādas pārmaiņas notikušas galvaspilsētas domē pēc pašvaldību vēlēšanām.

O. Pulks: Pārmaiņas ir, jo ievēlēta spēcīga, aktīva opozīcija, ar kuru sastopoties vairākumam nav viegli virzīt lietas, kā iegribas. Pilsētas galva arī šķiet piekusis, neizstaro svaigu enerģiju. Ušakovam bija raksturīga māka katrai auditorijai vēstīt to, ko auditorija gribēja dzirdēt, un plaši reklamēt to, kas nemaz nebija izdarīts. Kad cilvēki redz, ka netiek iekārtotas velojoslas, netiek pildīti citi solījumi, kļūst grūtāk attaisnoties. Uzskatu sadursmēm vērīgāk seko līdzi žurnālisti, jo atmosfēra ir elektrizētāka, politizētāka un TV brigādes ir pastāvīgi viesi domes, komiteju sēdēs, kā agrāk nebija.

Žurnālisti saskaitīja 8 miljonus eiro, ko Rīgas dome esot tērējusi, lai spodrinātu vadības labo slavu.

Varētu būt vēl lielāka summa, jo mēģina slēpt, cik un kurš pilsētai piederošs uzņēmums maksājis, lai reklamētu “pilsētas tēvu” labos darbus. Stingrāk jautājot Centrāltirgus direktoram, viņš atzinās, jā, tiek maksāts par pozitīvām reportāžām TV, presē. Ja nopirktais medijs blakus lapā pakritizē domi, var sekot aizplīvurots mājiens – vai tiešām vēlaties pārtraukt sadarbību? Viena otra avīze, teiksim, Ušakovam sevišķi uzticamā “Segodņa” jau būtu mirusi 77 nāvēs, ja tai nesniegtu palīdzīgu atbalstu, izmantojot Rīgas nodokļu maksātāju naudu. Man kremt, ka laikrakstu, kur nereti publicē pret Latviju, latviešiem vērstus viedokļus, spiesti uzturēt arī nacionāli un valstiski noskaņoti rīdzinieki.

Man jāaizrāda par Ušakova partijas stratēģisku kursa maiņu. Tā sarāva attiecības ar Kremļa partiju, iekļāvās Eiropas sociāldemokrātu ģimenē. Vai tad domē blakussēdētāji to nejūtat!

Domē to nenovērojam. Paskatot saskaņiešu autoparku, nepavisam neliekas – rekur, brauc sociālisti, trūcīgo draugi. Amerika partija nekad nav afišējusies kā kreisa, taču nauda un vara ir saistviela, kas labi līmē kopā ideoloģiski atšķirīgus spēkus. Kad rosināju apmaksāt bērnudārzu audzēkņu pusdienas, “kreiso” atsaucības nebija – kaut arī tas solīts “Saskaņas” programmā un ir nauda budžetā. Pērn nodokļos ievākts par 57 miljoniem eiro vairāk. Aicinājām piemaksāt bērnudārzu audzinātāju aldziņām – to sociāldemokrāti arī noraida. Apstākļos, kad latviešu bērniem trūkst vietas dārziņos, piemaksas pirmsskolas pedagogus vairāk stimulētu pieteikties darbā. Bet nē, “Saskaņas” “pretimnākšana” ir piedāvāt mazajam latvietim iet krievu bērnudārzā, kur ir brīvas vietas. Tāpēc paldies ministram Šadurskim, kurš sācis ar vidusskolas latviskošanu, un apstiprināta programma arī par bērnudārziem. Pašlaik krievu dārziņos divreiz pa 15 minūtēm nedēļā pamācās latviski, un Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājai Eiženijai Aldermanei –šķiet, ka tas atbilst ministrijas noteiktajam standartam. Turpmāk latviskā vide paplašināsies.

Ko opozīcija spējusi praktiski panākt – lai Ušakovs nešķiežas ar pilsētnieku naudu pašslavināšanai, lai Rīga kļūst latviskāka? Citās pilsētās mēri bieži teikuši – svarīgi, lai iedzīvotāju ievēlētie atrod un vienojas par kopēju viedokli.

Rīgā nav tāds darba stils. Te nemēdz apspriest mazākuma iniciatīvas. Bez argumentiem, noraida klusuciešot un spiežot 32 pogas “pret”. Vai tā Ušakova iedaba vai iepaticies Maskavas paraugs, kur cara tētiņš taču neies rēķināties ar opozīcijas švaļiem. Mērs jau ir tas, kurš nosaka darba ritmu, diskusiju toni. Rīgas galva izceļas ar aizrādījumiem, ņirgāšanos par viņam netīkamu viedokli un nenolaidīsies tik zemu, lai runātu ar mazākumu. Tāpat viņš nekontaktējas ar Pierīgas pašvaldību vadītājiem. Bet esam diezgan neatlaidīgi un pacietīgi. Nav maz mūsu ierosinājumu, kurus domē pārtver un vēlāk uzdod kā vairākuma idejas.

Jūs kritizējat, atrodat pārkāpumus, bet oficiālās iestādes, teiksim, KNAB pēc veiktām pārbaudēm nekad neatzīst domes amatpersonas par vainīgām.

Varbūt priekšnieka Straumes laikā kas mainīsies, bet līdz šim KNAB pieeja likās formāla. Darbinieki atzinumus šķietami sacerēja, neizejot no kabineta. Pajautāja par iesniegumu, no domes atrakstīja – nekas nav konstatēts, un izmeklētājam ar to gana. Tā notiek gandrīz vienmēr. Redzam, ka iepirkumu konkurss sagatavots konkrētam uzņēmumam. Aizsūtām materiālus. Seko atbilde – iepirkumu komisijā nesēž ar uzņēmuma īpašniekiem saistīti cilvēki, tātad viss kārtībā. Līdz lietas būtībai izmeklētāji neaizrokas, pat saņēmuši norādes par klajām likumsakarībām, ka konkursus vinnē “draugi”.

Nanoūdeņu lietā prokurors aizrādījis par “Rīgas satiksmes” nepietiekamu uzraudzību. Ušakovam uzšķaudīt tādiem aizrādījumiem. Gribu ticēt izmeklēšanas iestādēm, ka vainīgos vilks uz tiesu, un cits nekas demokrātiskā valstī neatliek, bet aicinu neskatīties tik formāli uz notiekošo. Rīgā pie varas nav mūjābeļi. Saprot, “papīri ir jānoformē”. Un viss tiek noformēts, bet vai uz papīra atainotais ir rīdziniekiem izdevīgākais, saimnieciskākais variants – bieži jāšaubās.

Par “saimnieciskumu” domes uzņēmumos daudzviet vēl notiek izmeklēšana.

Divi “Saskaņas” iecelti Centrāltirgus direktori paņemti ciet, viens notiesāts, Valsts policija skata, kā Āgenskalna tirgus novests līdz kliņķim. Dienesti ieinteresējušies, kā budžetnaudu izdala biedrībām. Līdzekļu dalīšana “humora komitejām” ir gadiem piekopta nekaunība. Ar naudu var uzturēt “Saskaņas” biedrus, atbalstītājus un var piejaucēt neitrālākas sabiedriskās organizācijas. Pilsētas saimniecībā iedziļinājušās Valsts kontroles revīzijas, Konkurences padome pētījusi, kritizējusi apstākļus – par izteikto kritiku dome atbild: paldies par jūsu ieteikumiem, uzmanīgi izskatījām, mēs tiem nepiekrītam.

JKP deputāts Riekstiņš bija lapojis 32 pozīcijas pārstāvju ienākumu deklarācijas un izskaitījis, ka viņu uzturēšana pilsētai gadā izmaksā 770 000 eiro. Nu, cilvēki vadījuši pilsētu, samaksa pienākas.

Pozīcijas deputātiem ir ne vien maizīte, bet sviestiņš, desiņa un lasītis pa virsu. 770 tūkstoši ir maksājums 32 pogām vienmēr nobalsot tā, kā vajag Ušakovam ar Ameriku, un veicināšanas balva nekad neatstāt siltās vietas. Katram iedalīts kāds amatiņš, līgumiņš ar kapitālsabiedrību, piemēram, tāds deputāts Petrovs pagūst piestrādāt gan Centrāltirgū, gan “Rīgas satiksmē”.

Par tādu algu ļoti enerģiski jāstrādā pilsētas attīstībai. Taču žurnālistam liekas neparasti, ka pozīcijas deputāti sēdēs uzvedas kā klusējoša masa, izņemot pāris štata runātājus, neko nejautā, nedebatē, neiebilst opozīcijas destruktīviem elementiem.

Skaidrs, ka “Saskaņas” frakcijā darba valoda ir krievu valoda, taču ir cilvēki, kuri prot uzstāties latviešu valodā. Oficiālā pozīcija, ka viņiem viss skaidrs, izpētīts un atrasts par labu esam – atliek vien nobalsot. Pieņemu, ka ir instrukcija sēdēt klusu, lai opozīcija nolaiž tvaiku un sēdi var ātrāk beigt.

Jūs ceļat iebildumus par domes sēžu darba kārtību un opozīcijas apspiešanu, bet VARAM ministrs Gerhards mutes aizbāšanu nesaskata.

Mēs gribētu Gerharda atbalstu, domāju, VARAM ir krietni daudz juridisku argumentu, lai iebilstu pret informācijas nesniegšanu deputātiem. Smilšu ielā klusā Ziemsvētku nedēļā vienīgajam pretendentam ar iniciāļiem MM pārdots “Rīgas namu” pārvaldībā bijis nams. Nezin kā iepriekš esošā biroju ēka pārveidota par dzīvokļu namu, un, pēc manā rīcībā esošas informācijas, pārdošanas summa sakrīt ar remontos ieguldīto naudu. “Rīgas nami” atbild, viss likumīgi, bet summu, par kādu šķīrās no īpašuma, neatklāj. Tas esot komercnoslēpums. Tas pats attiecas uz “Rīgas satiksmē” izlietotiem līdzekļiem. Tie ir lieli meli, ka ar simts miljoniem dotē brīvbiļetes pensionāriem, skolēniem. “Rīgas satiksmes” vadītājam Leonam Bemhenam reiz paspruka, ka tas izmaksā 30 miljonus. Kur paliek 70 miljoni? Tos neatšifrē, bet redzam, ka “Rīgas satiksmē” dzīvo zili zaļi. Tāpēc gribētos, lai VARAM nodrošina atklātību, informācijas pieejamību, lai dome atskaitītos par pilsētnieku naudas tērēšanu. Otrkārt, pieprasītu, lai opozīciju neierobežo jautājumu uzdošanā, situācijas noskaidrošanā, kas tiek darīts iedzīvotāju interesēs un kas ne.

Ko tad jūs paveiktu labāk nekā Ušakovs? Viņš, redz, var parādīt renovētu Mākslas muzeju, VEF kultūras pili, Dziesmu svētku estrādi…

Pašreizējās vadības prioritāte – finansējuma lauvas tiesu likt betonā. Tā nošauj vairākus zaķus. Būvobjektos apgroza lielu naudu, otrs moments – var griezt lentītes, nofotografēties “mēs izdarījām”. Bet daudzos objektos piedalījusies Kultūras un Ekonomikas ministrija, piesaistīti ES fondu līdzekļi, Valsts kases bezprocentu aizdevums, galu galā celts par rīdzinieku naudu, nevis Ušakovs un Ameriks ar ķelli rīkojušies – “mēs izdarījām”. Ielas ir jāremontē, bet to sanāk darīt vienlaikus, jo ilgus gadus par to nelikās zinis. Saimnieki pilsētas vadībā darītu līdzsvarotāk – laikus labotu ielas, audzinātāji, pedagogi justu, ka pieaug algas, ģimenēm augtu dzīves kvalitāte, jo nebūtu jāmaksā par ēdināšanu dārziņā. Mēs noteikti pārtrauktu Krievijas pensionāru bezmaksas braukšanu sabiedriskajā transportā. Nepiedodami, ja 55 gadus vecai medmāsai no Ogres, kura strādā Latvijā vienīgajā Bērnu slimnīcā, jāmaksā 2,30 eiro par vienas stundas biļeti, tikām tikpat vecai Rīgā dzīvojošai Krievijas pilsonei braukšana par velti. Nemaz nerunāsim par Talsu vai Cēsu veciem cilvēkiem, kam jāmaksā pilna biļetes cena, ja jānokļūst Stradiņu slimnīcā vai jātiek uz Rīgas teātri.

Tomēr “Saskaņa” nemelo, sakot, ka par Ušakovu balso daļa latviešu. Saeimas vēlēšanās sociāldemokrāti arī valstī gribot savākt vairāk balsu nekā jebkad agrāk.

No otras puses, mani nereti skubina – ejiet, uzrunājiet krievu vēlētājus. Esmu ticies ar cilvēkiem Daugavgrīvā, citās apkaimēs, kur latviešu valoda nekādi nav dominējošā. Gadu garumā veiktā “Saskaņas” politiķu propaganda, atbalsts viņu medijos sekmējuši iepotēšanu, ka latviešu politiķiem nedrīkst uzticēties. Tie ir ienaidnieki, bet Ušakovs jūsu draugs. Tā ir apzināti blietēta augsne, nepatīkama situācija ar vienas partijas centieniem mobilizēt mūžu mūžos uzticamu, nošķeltu elektorātu, lai tā balsis savāktu vēlēšanās. Tagad mēģina makšķerēt arī latviešus, un šī auditorija jau nelasa, ko “Saskaņas” politiķi saka avīzē “Segodņa”. Parasti katrā intervijā ir sūrošanās par latviešu valodas uzspiešanu, krievvalodīgo diskrimināciju un stipri proputiniska nostāja. Latvijas valdība mesta pār vienu kārti – visi nacionālisti! Ne katrā teikumā uzsvērts, bet lasītājam jāsaprot – Latvijas valdība jūs neieredz, paši viņi zog un negrib draudzēties ar labiem kaimiņiem.

Kāda būtu pareizā valdība? “Saskaņas” vadītā?

Saistītie raksti

To uzdod par nelaimju sakni, ka “Saskaņu” neņem valdībā. Kur gan “Saskaņa” atstumta stūrī, ja partija desmito gadu saimnieko valsts galvaspilsētā un dažviet reģionos? Vēlētāji var pārliecināties, kā viņiem izdevies vadīt. Latviešiem jāzina, ko Ušakovs un jaunceptais premjera kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis intervijās liek kā galveno uzdevumu – apturēt noziedzīgo Šadurska reformu!

Kas notiks Rīgas domē skolu valodas reformas gaitā? Piešķirs līdzekļus, lai mazākumtautību skolu skolēni pēc stundām atkārto mācību vielu krievu valodā?

Tā izteicies Ušakovs, frakcijas vadītāja Vladova, bet domes institūcijās oficiāli nekas neizskan. Kolēģe Inese Andersone iniciēja jautājumu skatīt Izglītības komitejā. Izskatīja – un interesanti, ka saskaņieši Vladova, Faļkovs, Kuzmuks ziņotājiem neuzdeva nevienu jautājumu. Vai Rīga gatava reformai, vai jāapmaksā pēcstundas – jautājums, vai tā bija tikai aģitēšana krievu avīzēs? Redzēsim, vai naudu iedalīs nākamā gada budžetā, bet tad vaicāsim, kāpēc mazākumtautību skolām jādod lielāks finansējums? Ar grūtībām iedomājos pusaudzi vidusskolēnu, kurš paliks uz “Nila pēcstundām”, kad ir sporta nodarbības, interešu izglītība vai vienkārši brīvs laiks. Arī pašreiz bilingvālā izglītībā skola no skolas ļoti atšķiras. Tas lielā mērā atkarīgs no direktora, skolotāju kolektīva, kur apzinīgi ievēro likuma noteikto izglītības standartu un kur piebremzē, iemet pa spieķim riteņos.

LA.lv