Tehnika
Auto un moto

Joprojām meklējam lētāko džipu 16


“Rexton” pie Daugavas Tomē.
“Rexton” pie Daugavas Tomē.
Foto – Atis Jansons

Būdams kategoriski pret nevajadzīgu izšķērdību jebkurā – arī auto izvēles – jomā, bet atzīdams četru riteņu spēka nepieciešamību daudzās situācijās, pavisam nesen kopā ar jums meklēju lētāko pilnpiedziņu. Un paliku kaut kur starp Suzuki “Vitara” un Dacia “Duster”. Un saņēmu daudzus lasītāju un komentētāju pārmetumus par lielākas dzīves un darba telpas labumu ignorēšanu. Atzīstu – ja vajadzīgs un pilnībā izmantots biežāk nekā 10 vai 20 dienas gadā, liels džips tiešām ir foršs. Vari sēnēs ņemt līdzi ne tikai vienu draugu pāri, vari no veikala atvest ne tikai vienu ledusskapi, bet vēl veļasmašīnu piedevām. Vari būt augstāks par visiem. Esi netīrītu ielu un izšķīdušu grantsceļu karalis. Ar dzīvi apmierināts.

Vai joprojām vari būt arī taupīgs? Neapšaubāmi. Pievienotā tabuliņa liecina, ka auto klasēs, ko “Auto asociācijas” klasifikators dēvē par vidējiem un lieliem apvidus auto, cenu starpība ir vēl daudzkārt lielāka nekā mazajiem un kompaktajiem.

Un vairāk pirktie nebūt nav lētākie. Par izņēmumu var uzskatīt vienīgi “Toyota Landcruiser” – laikam jau unikālu, visai augsta prestiža, labu lietotāju atsauksmju un mērenas cenas apvienojumu. Pārējie “TOP 7” iemītnieki nepārprotami ir ne tik daudz praktisko lietošanas vērtību, cik zīmolu augstprātības bīdīti. Un ļoti dārgi. Sevišķi tad, ja cenu lapās nemeklējam “bāzes” skaitļus, bet sākam šos auto komplektēt atbilstoši mūsdienu iespējām un modei. Pat “Landcruiser” tad fiksi uzaug līdz vismaz 50 tūkstošiem, bet pārējie populārākie strauji tuvojas sešciparu skaitļiem. Lai gan nav ne ietilpīgāki, ne sliktos ceļos būtiski spējīgāki par “demokrātiem”. Vien dinamiskāki gan, jo 200 ZS šajā kategorijā tiek uzskatīti par ironiska smīna vērtiem.

Ja esam skopāki (nekautrējos atzīt – trūcīgāki), mūs interesē tabulā iekrāsotais trijnieks. “Santa Fe” gan ir nedaudz mazāks. “Sorento” – izmēros, skatā un prestižā pietiekams. Bet lētākais ir “Rexton”. Turklāt tas nepārkāpj 40 000 slieksni arī ar dīzeli, automātisku kārbu un – ādas salonu! Gribu pataustīt! Saņemu atslēgas un braucu.

300 km. Pirmās pāris stundas nelielas adaptācijas problēmas. Vēlāk – no klases gaidītais miers un saskaņa. Izskats – šis vairs nav gadsimta sākuma “SsangYong”, par kuru stāstīja anekdotes. Intereses un cieņas pilni līdzpilsoņu skatieni meklē firmas zīmes. Jāsaka – neveiksmīgi. Jo emblēma degunā nezinātājam nesaka neko. Pat tā kā uz kaut kādu “Maserati/Bugati” velk. Uz dibena lieliem burtiem rakstīts vien “Rexton”. “SsangYong” vārds tāds pieticīgi maziņš. Laikam jau tīšām…

Līdzīgi “Dacia” – šī tiešām var būt ja ne galvenā, tad viena no smagākajām šā auto problēmām. Jo austrumnieciskā, turklāt atšķirībā no “Nissan”, “Mazda” utt. mazpazīstamā, svešādā skaņa mums īpašu uzticību pagaidām nevieš. Arī Eiropai ne. “Rexton” pārdošanas apjomi vecajā pasaulē gan ir stabili augoši, taču joprojām niecīgi. Gadā vien ap 2000. Pret, piemēram, VW “Touareg” 20 000.

Bet brauc šis ne gluži pieklājīgi. Teicami asistēta diezgan “īsa” (3 apgriezieni starp atdurēm) stūre tīkami viegla. Automāts dīzeļa spēku teicami dozē gan pilsētā, gan lojālos šosejas režīmos. Riskantām apdzīšanām, protams, mazāk piemērots nekā “Cayenne” vai “Q7”. Bet kur gan man tā būtu jāsteidzas? Skaļāku un drebelīgāku, nekā gribētos, uz mūsu mīļajiem ielāpiem šo gan padara demoauto komplektētāju kārtējo reizi aplami izvēlētie zemākā iespējamā profila smukriteņi. Bet komplektācijas iespējas pieļauj pat 17 collas un 70 procentus. Tādus ņemtu sev.

Salona apdare diezgan pieticīga, askētiska – kā gadsimta sākuma “BMW”. Man patīk. Auto nav mājas koncertzāle. Un ar šo mūziku, ar intuitīvi atrodamajām pamatfunkciju vadības pogām man pietiek.

Pirmais verdikts – ja tiešām vajadzīgs liels džips, šo no izvēles opcijām nevajadzētu izslēgt. Jo Dienvidkorejas “SsangYong” nav nekāds iesācējs vai kaktu kantoris. Tas ir globāls uzņēmums ar vairāk nekā pusgadsimtu ilgu pieredzi pilnpiedziņas auto būvēšanā. Taisījis savulaik pat “Jeep” ASV armijas vajadzībām, vairākus gadus sadarbojies ar “Daimler Benz”.

Tādi pirmā testa iespaidi. Vien mežā vēl derētu iebraukt. To darīšu rīt. Tad pastāstīšu, kā korejietim gāja slavenajā Usmas kalnā.

 

LA.lv