Latvijā
Izglītība

Jaunumi. Kas mainīsies Latvijas izglītības sistēmā 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – LSTOCKSTUDIO/SHUTTERSTOCK

Pēdējie grozījumi Vispārējās izglītības likumā paredz pakāpenisku jauna izglītības satura ieviešanu, pārejot uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.

Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis skaidro, ka beidzot mācību procesa centrā būs skolēns, kurš mācīsies domāt, sadarboties, pats meklēs atbildes un iegūs prasmes lietot iegūtās zināšanas. Pilnveidotais mācību saturs un jaunā mācīšanās pieeja savukārt ļaus samazināt mācību satura sadrumstalotību, veidojot dziļāku izpratni un attīstot konkrētas prasmes. Tāpat jaunā mācību satura pieeja lielāku lomu piešķiršot bērnu un jauniešu personības attīstībai, rakstura, ieradumu, attiek-smju un vērtību veidošanai.

Pārmaiņas izglītības saturā esot vērstas uz to, lai apgūstamā mācību programma un sasniedzamie rezultāti skolēnam dažādos mācību priekšmetos nepārklātos, bet nodrošinātu saskaņotu un pēctecīgu zināšanu un prasmju apguvi. Visu mācību saturu caurvīšot tādas prasmes kā kritiskā domāšana un problēmsituāciju risināšana, jaunrade, pilsoniskā līdzdalība, digitālās iemaņas u.c.

Atšķirīgas jomas, forma un ilgums

Vispārējās vidējās izglītības programmu skolas īstenos atbilstīgi valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajam izglītības programmas paraugam. Taču katra skola varēs arī noteikt mācību priekšmetus, kuros stundu skaits pārsniegs kādam mācību priekšmetam paraugā norādīto minimālo stundu skaitu, kā arī iekļaut citus mācību priekšmetus, kas paraugā nav minēti.

Izmaiņas paredz mācību priekšmetus apvienot pa jomām. Mācību joma definēta kā saturiski saistītu mācību priekšmetu kopums, kas ietver būtiskākās zināšanas, prasmes un attieksmes konkrētos virzienos.

Definēta arī mācību organizācijas forma, nosakot, ka tā varēs būt atšķirīga – gan tradicionālā mācību stunda, gan rotaļnodarbība, praktikums, spēle, nodarbība dabā vai mācību ekskursija. Mācību organizācijas formu 1.–6. klasē varēs noteikt izglītības iestādes vadītājs, bet no 7. klases galvenā tomēr būs mācību stunda.

Likumā turklāt noteikts, ka pirmssvētku dienās mācību stundas ilgums būs 30 minūtes. Līdz šim mācību stundas ilgums pirmssvētku dienās bija tāds pats kā citās mācību dienās – 40 minūtes. Speciālās izglītības programmās skolēniem ar smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem 1.–9. klasē mācības ilgs 30 minūtes, bet pirms svētku dienām – tikai 20 minūtes. Grozījumi par mācību stundas ilgumu un organizācijas formu stāsies spēkā 2020. gada 1. septembrī.

Uzņemšana un individuālas iespējas

Precizēts arī jautājums par uzņemšanu pamatizglītības programmās. Rīkot iestājpārbaudījumus atbilstīgi valsts pamatizglītības standartam un noteikt uzņemšanas kritērijus drīkstēs valsts ģimnāzijas, uzņemot izglītojamos 7.–9. klasē. Pašvaldība turklāt būs tiesīga organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt vienotus uzņemšanas kritērijus, ja tās teritorijā ir vairākas valsts ģimnāzijas. Uzņemšanas prasības varēs noteikt arī profesionālās izglītības iestādes un vispārējās vidējās izglītības iestādes.

Ar grozījumiem likumā plānots palielināt izglītības iestāžu autonomiju. Skolu direktori varēs noteikt citas mācību organizācijas formas, nepārsniedzot likumā noteikto mācību stundu slodzi un skaitu. Mācības varēs notikt dažādās vietās – ne tikai skolā, bet arī bibliotēkā, muzejā, uzņēmumā u.c. Skolēni varēs strādāt gan individuāli, gan grupās, risinot apjomīgus, starpdisciplinārus uzdevumus un projektus.

Saistītie raksti

Bērniem no piecu gadu vecuma pirmsskolas izglītības programmas apguve ir obligāta, savukārt pilna pamatizglītības programma tiek īstenota deviņu gadu laikā, taču to būs iespējams īstenot divos posmos – no 1. līdz 6. klasei un no 7. līdz 9. klasei. Vidējās izglītības iestādes varēs nodrošināt mācību priekšmetu apguvi trīs līmeņos (pamata, optimālajā un augstākajā līmenī), piedāvājot skolēniem noteiktas priekšmetu kombinācijas apgūt padziļināti vecākajās klasēs, tādējādi iegūstot kvalitatīvu, individualizētu izglītību saskaņā ar viņu nākotnes plāniem.

Pilnveidotais pirmsskolas izglītības saturs stāsies spēkā 2019. gada 1. septembrī. Savukārt jaunā mācību satura ieviešana skolās sāksies 2020. gada 1. septembrī 1., 4., 7. un 10. klasē, 2021. gada 1. septembrī – 2., 5., 8. un 11. klasē, bet 2022. gada 1. septembrī – 3., 6., 9. un 12. klasē.

Pirmo reizi mācību saturs tiek pārskatīts kopumā, vienotā sistēmā un visos izglītības posmos, sākot no pusotra gada vecuma pirmsskolā līdz 12. klasei.

 

 

LA.lv