Sports
Citi sporta veidi

Jātiek līdzi kaimiņiem – Latvijas šahisti vērtē Eiropas čempionātu jauniešiem Rīgā 16


Šahiste Elizabete Limanovska (no kreisās), Latvijas Šaha federācijas prezidents Āris Ozoliņš un Eiropas jauniešu čempionāta direktors Egons Lavendelis.
Šahiste Elizabete Limanovska (no kreisās), Latvijas Šaha federācijas prezidents Āris Ozoliņš un Eiropas jauniešu čempionāta direktors Egons Lavendelis.
foto: LETA

Rīgā notikušais Eiropas čempionāta jauniešiem tika noorganizēts teicami, pēc turnīra pauda Latvijas Šaha federācijas (LŠF) prezidents Āris Ozoliņš.

Eiropas jauniešu čempionāts norisinājās izstāžu centrā “Ķīpsala”, šahistiem aizvadot deviņas kārtas. Čempionātā startēja vairāk nekā 1000 dalībnieki no 47 valstīm, bet Latviju pārstāvēja 103 jaunie censoņi.

“Manuprāt, čempionāta organizācija bija labā līmenī. Skaidrs, ka bija nelielas nianses, jo piedalījās ļoti daudz dalībnieku. Kopā bijām aptuveni 2000 cilvēku. Paldies valstij un Rīgas domei, kā arī citiem atbalstītājiem,” teica Ozoliņš.

“Paldies arī pašiem rīkotājiem – Egona Lavendeļa vadītā komanda strādāja lieliski. Bija ļoti laba zāle, čempionātu varēja vērot video translācijās, kas notika labā līmenī. Bija arī nepatīkams gadījums, kad nācās vienu dalībnieku diskvalificēt, taču kopumā ar šo turnīru varam būt apmierināti,” turpināja Ozoliņš.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka no Latvijas šahistiem vietas pirmajā divdesmitniekā izcīnīja tikai trīs – Marija Kuzņecova, Ramona Golsta un Elizabete Limanovska.

“Rezultāti diezgan pieticīgi un likumsakarīgi, taču tā ir laba motivācija trenēties vēl vairāk. Mums jāstrādā, lai šaha apmācība būtu skolās. Mums ir savulaik ir bijuši Eiropas un pasaules čempioni, kuri spodrinājuši mūsu šaha slavu. Neteiksim, ka tagad esam lielā bedrē, bet izdarīsim secinājumus, lai vismaz tiekam līdzi igauņiem un lietuviešiem. Šajā čempionātā līmenis bija ļoti augsts, pat augstāks nekā šāda veida pasaules čempionātos,” skaidroja Ozoliņš.

LŠF rīkot šādu turnīru bijis liels izaicinājums.

“Domāju, turnīru noorganizējām teicami. Šāda turnīra rīkošana izmaksāja apmēram 400 000 eiro, bet vēl apkoposim visus datus. Bažas, protams, bija, bet mums izdevās. Arī atbalstītāji bija pretimnākoši,” uzsvēra Ozoliņš.

Kā vēstīts, par krāpšanos no Eiropas jauniešu čempionāta šahā tika diskvalificēts viens no spēlētājiem.

“Paldies jaunietim, kurš spēlējās ar savu telefonu – viņš pa ilgiem laikiem nogādāja mūs ziņu portālu pirmajās lapās. Arī šāda popularitāte nenāk par sliktu,” teica turnīra direktors Lavendelis, kurš arī pateicās savai komandai par darbu čempionātā.

“Mums bija 103 dalībnieki, trīs no viņiem iekļuva pirmajā divdesmitniekā. Puišiem ir ko mācīties, jo visas ir meitenes. Vēl divas vietas ir labāko trīsdesmitniekā,” komentējot pašmāju šahistu sniegumu, teica Lavendelis.

Arī Lavendelis piekrita, ka turnīra rīkošana bija liels izaicinājums, jo tajā piedalījās daudz šahistu, kuriem Rīgā simtgades dēļ bija grūti atrast viesnīcas.

“Par nākotni domāsim, kad šis pasākums būs noslēdzies. Šis turnīrs Eiropā ir pieprasīts. Eiropa dod to tikai tad, ja uzņemas organizēt sieviešu čempionātu, kas pie mums bija pagājušajā gadā. No pērnā gada daudz ko mācījāmies,” atklāja Lavendelis.

Tikmēr Latvijas jaunais šahists Pjotrs Koļasa, kurš spēlēja “Open” grupā līdz 18 gadiem, bija pateicīgs turnīra rīkotājiem.

“Līmenis bija ļoti augsts. Esmu priecīgs, ka varēju būt šeit. Tā bija laba iespēja, lai dabūtu pieredzi. Arī pret stiprākiem pretiniekiem izdevās uzvarēt vai nospēlēt neizšķirti,” teica čempionātu 42.vietā noslēgušais Koļasa.

Savukārt sacensību galvenais tiesnesis Ašots Vardapetjans uzsvēra, ka izbaudījis turnīru valstī un pilsētā ar labām šaha tradīcijām.

“Arī turnīra organizēšana bija ļoti augstā līmenī, kas padarīja darbu vieglāku. Līdz pat noslēdzošajām partijām visi cīnījās par iespējami labākām vietām. Valstis ļoti nopietni raudzījās uz dalību šajā turnīrā,” teica Vardapetjans.

Čempionātā vislabākos rezultātus uzrādīja Krievija, kurai bija arī vislielākā delegācija. Krievijas jaunie šahisti izcīnīja septiņas zelta, sešas sudraba un trīs bronzas medaļas. Azerbaidžānas pārstāvjiem divas zelta medaļas, kamēr Baltkrievijai tika viena zelta, viena sudraba un trīs bronzas medaļas.

“Krievija bija ļoti spēcīga šajā turnīrā, jo ieguva septiņas zelta medaļas. Tomēr arī citas valstis izcēlās, kas ir ļoti labi, jo nodrošina lielāku ģeogrāfiju. Gribējām, lai turnīrs būtu godīgs, tāpēc ļoti cītīgi pie tā strādājām. Mums bija tikai viens pārkāpums, kad viens spēlētājs izmantoja telefonu, tāpēc viņš tika diskvalificēts,” secināja Vardapetjans, atzīmēdams, ka LŠF veica lielu darbu, lai turnīrs izdotos.

Baltijas valstīs šāds turnīrs iepriekšējo reizi notika vien 1997.gadā, kad jaunos šahistus uzņēma Igaunijas galvaspilsēta Tallina. Pērn Rīgā norisinājās Eiropas čempionāts sievietēm.

LA.lv