Sports
Citi sporta veidi

Jāsaudzē katrs atlēts – Dmitrijs Miļkevičs par vieglatlētu neveiksmīgo čempionātu 16


Šķēpmetējs Rolands Štrobinders
Šķēpmetējs Rolands Štrobinders
foto: Juris Bērziņš-Soms

Pēdējos gados Latvijas vadošajiem vieglatlētiem jau kļuvusi par likumsakarību neveiksmīgi nostartēt sezonas atbildīgākajās sacensībās, pēc Eiropas čempionāta aģentūrai LETA sacīja Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs.

Pagājušajā nedēļā Vācijas galvaspilsētā Berlīnē tika aizvadīts Eiropas čempionāta vieglatlētikā, tomēr Latvijas sportistiem tas bija neveiksmīgs, jo nācās palikt bez godalgotām vietām, turklāt labāko pozīciju izcīnīja šķēpmetēja Madara Palameika, kura palika devītā, lai gan sudrabam būtu pieticis vien ar 61,86 metrus tālu raidījumu.

“Jā, no komandas viedokļa šis Eiropas čempionāts bija neveiksmīgs. Neteiksim, ka ļoti neveiksmīgs, jo tomēr Jānis Leitis divas dienas pēc kārtas laboja Latvijas rekordu, turklāt labi nostartēja arī cits skrējējs Maksims Sinčukovs, kurš laboja savu personīgo rekordu,” norādīja Miļkevičs. “Sākums bija ļoti labs, bet pēc tam bija virkne ar pieredzējušiem Latvijas sportistiem, kuriem finansiāli viss bija nodrošināts, un arī gatavošanās ritēja pēc plāna. Taču galvenajās sacensībās atkal tika piedzīvota neveiksme.”

“Neveiksmes tika piedzīvotas tajos sporta veidos, kur reāli varējām pacīnīties par medaļām – sieviešu šķēpmešanā būtu pieticis ar 62 metriem, arī trīssoļlēkšanas sacensībās rezultāti nebija tiek augstākie. Runāsim ar sportistiem par to, kas viņiem liedza pašās atbildīgākajās sacensībās uzrādīt augstvērtīgus rezultātus. Pēdējos gados tā jau kļuvusi par likumsakarību – labi startēt sezonas sākumā, bet uz atbildīgiem mačiem kaut kas nesanāk,” atzina Miļkevičs.

LVS ģenerālsekretārs norādīja, ka savienība strādā pie tā, lai pieradinātu jauniešus pie augstākā mēroga sacensību spriedzes, cenšoties visus normatīvus izpildījušos sportistus aizvest uz viņu vecuma Eiropas un pasaules čempionātiem. Tādā veidā tiekot norūdīta jauno vieglatlētiku psiholoģiskā sagatavotība.

“Strādājam pie tā, lai jaunā paaudze būtu spēcīga. Mums ir jāpanāk tas, kas ir igauņiem un lietuviešiem. Viņiem gan ir vairākkārt lielāks finansējums no valsts, tomēr viņi rīko izlasei kopīgas nometnes. Paldies Latvijas Olimpiskajai vienībai (LOV), kas atbalsta mūsu vadošos sportistus, taču pārējiem ir jāgatavojas par saviem līdzekļiem un ar savu entuziasmu. Ja uz sacensībām aizbrauc desmit vieglatlēti, ir krietni mazāka varbūtība, ka kāds izcīnīs augstu vietu, nekā tad, ja aizvedīsim 100 sportistus,” teica Miļkevičs.

Veiksmīgi aizvadītajā Eiropas čempionātā nostartēja tieši Lietuva, kas izcīnīja vienu zeltu un vienu bronzu, turklāt arī citi šīs valsts vieglatlēti nebija tālu no goda pjedestāla.

“Tie nebija sportisti, kas jau ilgus gadus būtu kaut kur startējuši, bet gan jaunie, kuri mērķtiecīgi gatavojušies,” uzsvēra Miļkevičs.

LVS ģenerālsekretārs, ka organizācijas svarīgākais uzdevums ir palielināt budžetu, lai varētu sportistus nodrošināt ar nometnēm un uz apmācībām sūtīt arī trenerus.

“Mēs pildām mums noteiktās funkcijas – aizvadām Latvijas čempionātu un vedam sportistus uz Eiropas un planētas meistarsacīkstēm. Ar pašreizējo finansējumu no valsts mēs nespējam to paveikt. Ja nebūtu privātu atbalstītāju, mēs savu funkciju neizpildītu, turklāt daudz palīdz arī pašvaldības. Vieglatlētika ir viens no masveidīgākajiem sporta veidiem valstī, tiek ieguldīts daudz naudas sporta skolās, tomēr federācija, kam ir uzdevums sportistus sūtīt uz sacensībām, saņem maz,” izteicās Miļkevičs, piebilstot, ka arī jaunā nodokļu politika darījusi savu un sponsori vairs tik aktīvi nevēlas iesaistīties.

Miļkevičs ierosināja, ka ir jāizvirza prioritārie sporta veidi. “Vieglatlētikā ir ļoti daudz izlašu un atlētu, viņi visi ir jāsūta uz sacensībām. Iespējams, citās federācijās sportistu nav tik daudz, taču finansējums ir līdzīgs mūsējam.”

Saistītie raksti

“Nauda gan ir viens no aspektiem. Otrs ir vieglatlēti, kuriem viss ir nodrošināts, taču nav rezultāta. Varbūt naudu viņos ieguldīt mazāk un pārējo atvēlēt citiem sportistiem, kuri arī var pretendēt uz labiem rezultātiem?” sprieda Miļkevičs.

Bijušais vieglatlēts gan atzina, ka sports ir nežēlīgs un ne vienmēr labākie atlēti sacensībās parāda to labāko sniegumu.

“Neesam ASV, Vācija vai Krievija, kur sportisti stāv rindām. Mums jāsaudzē katrs atlēts. Nevajag viena neveiksmīga starta dēļ teikt, ka tagad viņus neatbalstīsim. Mums ir potenciāls – šķēpmetējiem, skrējējiem,” pozitīvu noti centās saglabāt Miļkevičs.

LA.lv