Latvijā
Politika

Ja ne Vējonis, tad kurš? 16


Valsts prezidents Raimonds Vējonis saka uzrunu XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku Noslēguma koncertā “Zvaigžņu ceļā” Mežaparka Lielajā estrādē.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis saka uzrunu XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku Noslēguma koncertā “Zvaigžņu ceļā” Mežaparka Lielajā estrādē.
Foto – Dainis Bušmanis

No tām partijām, kurām ir izredzes iekļūt nākamajā Saeimā, lielākā daļa gatavojas izvirzīt savus Valsts prezidenta kandidātus, liecina “Latvijas Avīzes” pirmsvēlēšanu interviju sērija ar politisko spēku līderiem. Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa līdzšinējā darbība tiek vērtēta kritiski.

Tikai Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis spriež, ka “vispirms būtu jātiek skaidrībā par esošo prezidentu Raimondu Vējoni – vai viņš personīgi piekrīt iet uz otru termiņu”. Viņš gan piebilst, ka “no tā, kas dzirdēts, izredzes nav tās labākās”.

Brigmaņa vērtējumā, Raimondam Vējonim ir gan stiprās, gan vājās puses. “Attieksme pret valsti, tautu, sabiedrību, izpratne par tautsaimniecību, ārpolitikas virzienu, sadarbība ar Saeimu un valdību – manuprāt, tur viss ir labi. Var runāt par niansēm – cik veikli viņš var atbildēt Trampa jokiem, neapjukt neordinārās situācijās, taču kopumā prezidents labi tiek galā. Taču sabiedrība uz prezidentu skatās kā simbolu, iedvesmas avotu, kvēlu runu teicēju. Te, godīgi sakot, Vējonim iet švaki. Varbūt tas ir raksturs, varbūt arī nopietnās veselības problēmas atstājušas savu iespaidu,” uzskata Brigmanis.

Ja R. Vējonis atteiktos no kandidēšanas, iespējamais ZZS kandidāts Valsts prezidenta vēlēšanās varētu būt Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, kurš no ZZS sarak­sta startēs arī Saeimas vēlēšanās. Iepriekš gan Spārītis bijis skeptisks par savu vēlmi kandidēt uz valsts augstāko amatu.

Nacionālā apvienība būtu gatava prezidenta amatam atkal izvirzīt juristu Egilu Levitu, kurš bija R. Vējoņa konkurents iepriekšējās vēlēšanās.

“Pašlaik Egilu Levitu neesmu uzrunājis, bet, ja viņš atkal būtu gatavs kandidēt, saņemtu mūsu atbalstu. Levits būtu atbilstošākais valsts pirmās personas amatam. Prezidenta amats prasa ne tikai būt lāga vīram ar politisku praksi. Prezidentam jābūt ar izteiktām stratēģa, līdera dotībām, un par Levita spējām esam pārliecināti,” intervijā “LA” paudis NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Te gan jāpiebilst, ka Levits nevar cerēt uz ZZS balsīm, taču par savu atbalstu viņam jau paguvusi paziņot Artusa Kaimiņa vadītā “KPV LV”.

Vairākas partijas ir norādījušas, ka R. Vējoni neatbalstīs un gatavojas piedāvāt savu kandidātu, lai arī pagaidām nevar nosaukt konkrētus vārdus.

Apvienības “Jaunā Vienotība” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš “LA” intervijā izteicās: “Mums noteikti būs savs kandidāts, un tas nebūs esošais prezidents.”

“Saskaņa” jau bija paguvusi kā prezidenta kandidātu nosaukt baptistu mācītāju Pēteri Sproģi, taču viņš vēlāk no iesaistīšanās politikā atteicās. “Par prezidenta kandidātu domāsim nākamā gada pavasarī, bet mēs noteikti virzīsim savu kandidātu,” saka “Saskaņas” priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis Edvards Smiltēns uzskata, ka svarīgāk būtu pilnveidot Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, jo “tam nevajadzētu notikt līdzšinējā “politiskā tirgus” veidā”. Ja apvienība iekļūtu Saeimā, tā vēlreiz iesniegtu savus priekšlikumus par to, ka katram prezidenta kandidātam pēc izvirzīšanas nepieciešams savākt noteiktu pilsoņu parakstu skaitu. “Ja šie priekšlikumi tiks pieņemti, mēs varētu izvirzīt savu kandidātu,” intervijā saka E. Smiltēns.

Savus kandidātus vēlētos piedāvāt arī Jaunā konservatīvā partija un apvienība “Attīstībai/Par”. JKP priekšsēdētājs Jānis Bordāns intervijā “LA” saka: “Mēs izvirzīsim savu prezidenta kandidātu, bet es pagaidām nevaru nosaukt uzvārdu. Latvijai nepieciešams drosmīgs prezidents, kas pārī ar premjeru būtu valsts līderi – palīdzētu valstij sapurināties un attapties.” Savukārt iebildumus pret R. Vējoni viņš pamato šādi: “Pamatojums ir viņa saistība ar Lembergu. Te nav domātas kādas nelikumīgas saistības, bet politiskas saistības, kas mazina pašreizējā prezidenta autoritāti.”

Bet viens no “Attīstībai/Par” līderiem Juris Pūce, vērtējot R. Vējoni, norādījis: “Es domāju, ka vajadzētu atrast citu. Es ticu, ka to var izdarīt.”

Pats R. Vējonis vakar aicināja šobrīd neapspriest Valsts prezidenta vēlēšanas, jo tās neesot aktuālas. Pēc viņa vārdiem, patlaban daudz būtiskāki esot jautājumi, kas skar valsts gatavošanos vēlēšanām, kā arī jaunās koalīcijas veidošanu. “Jums patīk skriet ratiem pa priekšu. Kā jau esmu uzsvēris iepriekš, tas nav mans dienaskārtības jautājums, tādēļ nebūs nekādi spriedelējumi vai lēmumi par to, vai piedalīšos vai nepiedalīšos vēlēšanās uz otro termiņu. Tas būs tikai nākamā gada jautājums,” R. Vējoni citē ziņu aģentūra LETA.

LA.lv