Latvijā
Izglītība

IZM jau mēnešiem vakanti augsti ierēdņu amati. Kā īstenos reformas? 16


Izglītības un zinātnes ministrijas ēka. Foto – LETA
Izglītības un zinātnes ministrijas ēka. Foto – LETA
Izglītības un zinātnes ministrijas ēka. Foto – LETA

Izglītības un zinātnes ministrijā jau vairākus mēnešus divi būtiski departamenti: Izglītības departaments, kā arī Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departaments strādā bez vadītāja. Kā tas iespējams laikā, kad izglītības jomā tiek īstenotas tik daudzas reformas?

Izglītības departamentu iepriekš vadīja Evija Papule, kas šo amatu pameta jau pērnā gada nogalē un tagad ir partijas “Saskaņa” izglītības un zinātnes ministra amata kandidāte. Konkursu uz viņas atstāto amatu IZM izsludināja tikai vasarā, konkurss joprojām nav noslēdzies, un departaments ir bez direktora. Turklāt departamentā nav arī par vispārējo izglītību atbildībā departamenta vietnieka.

Kāpēc šāda kavēšanās, meklējot E. Papules pēcteci, un kā gan vispārējās izglītības sistēma lai gatavojas vērienīgajām reformām, ja IZM trūkst atbildīgu ierēdņu, jautāju izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

Taču viņš skaidru atbildi nesniedza, vien solīja: “Būs, departamenta direktori būs. Tās lietas nenotiek tik ātri. Komanda jau ir, tāpēc departamenti strādā.” Viņaprāt, izglītības satura un valodas reformu sagatavošanu augstu ierēdņu trūkums neapdraud.

Izsludinātājā konkursā uz Izglītības departamenta vadītāja amatu pieteikušies divi kandidāti. Vai kāds no viņiem kļūs par departamenta vadītāju, būs zināms mēneša laikā. Konkursā uz direktora vietnieka vispārējās izglītības jautājumos amatu pieteikušies pat septiņi pretendenti.

Savukārt Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta bijusī direktore Agrita Kiopa darbu IZM pameta 1. jūlijā, dodoties strādāt uz Rīgas Stradiņa universitāti, kur tagad ieņem zinātņu prorektores amatu. Tas, ka viņa atstās darbu IZM, bija zināms vairākus mēnešus iepriekš, taču arī A. Kiopas pēctecis laikus netika atrasts.

Vēl vairāk: konkurss uz šo amatu nav izsludināts joprojām. Neoficiāli dzirdēts, ka to nemaz neizsludinās, bet departamentu varētu vadīt līdzšinējais departamenta direktora vietnieks zinātnes jomā Dmitrijs Stepanovs, kurš jau šobrīd veicot arī direktora departamenta pienākumus. K. Šadurskis pirms divām nedēļām gan teica, ka konkursu uz direktora amatu izsludinās tūlīt. Tomēr tas nav noticis joprojām.

Izrādās gan, ka arī normatīvie akti nebūt nenosaka, cik ilgā laikā jāizsludina konkurss vai jāaizpilda vakances ministrijās. Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļas konsultante Evija Burbecka skaidro, ka ierēdņu konkursu norisi regulē Valsts civildienesta likums, kas nenosaka, cik ilgā laikā jāizsludina konkurss. “Tas ir iestādes vadītāja lēmums, jo iestādes vadītājs pārvalda iestādes finanšu, personāla un citus resursus, nosaka iestādes amatpersonu (ierēdņu, darbinieku) pienākumus,”teic E. Burbecka. Iespējams arī, ka atklātu konkursu nemaz neizsludina, bet tajā kādu ierēdni pārceļ no cita amata.

Jautāta, kādas var būt sekas, ja departamentiem ilgstoši nav vadītāja, viņa atbildēja: “Iespējamās sekas ir ļoti grūti komentēt, jo tas atkarīgs no katras konkrētās situācijas. Turklāt iemesli ilgstošai vakancei var būt dažādi. Cik ilgi saglabāt vakanci, tas ir iestādes personālpolitikas jautājums, un attiecīgi iestādes vadītājs organizē iestādes darbu. Iestādē ir jābūt noteiktai gan aizvietošanas kārtībai, gan arī būtu jābūt noteiktiem pienākumu izpildītājam, ja tas nepieciešams ilgstošās vakances dēļ. Ilgstošai vakancei nebūtu jātraucē iestādes ikdienas darbu un funkciju izpildei, iestādes vadītājam nodrošinot to nepārtrauktību. Tomēr vadītāja neesamība var kavēt nozīmīgu lēmumu pieņemšanu attiecīgajās politikas jomās.”

LA.lv