Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Īpašuma nodokli iesaldēs: darba grupa nerod risinājumus

Tāpat kā mikrouzņēmuma nodoklim vienīgais darba grupas secinājums ir lēmums “iesaldēt” un izdomāt, “ka vēl jāpadomā”.

Pēc valdības rīkojuma izveidotajā Finanšu ministrijas (FM) darba grupā, kam uzdots gatavot priekšlikumus nodokļu politikas reformēšanai, vēl arvien nespēj izlemt, kā turpmāk aplikt ar nodokli nekustamus īpašumus.

FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra saka, ka pašlaik viens no priekšlikumiem, kuru iesniegusi Tieslietu ministrija un kuru atbalstot arī ministrijā izveidotā darba grupa, ir uz diviem gadiem “iesaldēt” īpašumiem noteiktās kadastrālās vērtības.

“Otrs priekšlikums, kas nācis no Valsts zemes dienesta (VZD), – sagatavot īpašas vērtības nodokļa aprēķinam tā, lai nodokļa kāpums nepārsniegtu 10%, līdzīgi kā tas jau ir noteikts lauksaimniecībā izmantojamai zemei. Bet par to vēl notiek diskusijas,” skaidro Edgars Putra.

“Izlemt traucē trūkumi kadastrālo vērtību noteikšanas sistēmā. Esam atklājuši, ka Valsts zemes dienesta darbinieki bijuši iesaistīti kadastrālo vērtību sarunāšanā, kas mākslīgi samazina īpašniekam aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa summas. Tāpat esam atklājuši, ka 2000 dzīvojamo ēku mākslīgi pārvērstas par bibliotēkām, kas to īpašniekus mākslīgi atbrīvo no nodokļa maksājumiem.” No viņa teiktā secināms, ka kadastrālo vērtību “pieregulēšanā” savu roku pieliek gan VZD, gan vietējās pašvaldības, no kuru lēmumiem atkarīgs oficiāli noteiktais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis.

Pēc Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras teiktā, nekustamā īpašuma nodoklis gan neesot jāsasaista ar ministrijā gatavoto nodokļu politikas reformu. Šis nodoklis, viņaprāt, nevarot būt avots iedzīvotāju ienākuma nodokļu samazināšanai.

Tādējādi Finanšu ministrija ir noraidījusi Pasaules bankas un Eiropas Komisijas rekomendāciju nodokļu smagumu no darbaspēka nodokļiem pārlikt uz īpašumu.

Viens no apspriestajiem priekšlikumiem – atbrīvot no nodokļa vienīgo mājokļu īpašniekus – ir noraidīts. Vienlaikus pašvaldībām saglabātas tiesības patstāvīgi noteikt nodokļa likmes 0,2 līdz 1,5%, tāpat atlaides – 25 līdz 90% apmērā.