Publicitātes fotoPublicitātes foto

Šodien ar izstādi un konferenci sākas gada lielākais mobilo tehnoloģiju pasākums "Mobile World Congress", kurā no Latvijas ar stendu "Garāža" piedalās tikai "Latvijas Mobilais telefons".

Telekomunikāciju nozare pārdzīvojusi viesabonēšanas atcelšanu un ievieš mākslīgo intelektu

Pagājušais gads telekomunikāciju nozarē ieies vēsturē ar līderu maiņu – ilggadējo nozares līderi “Lattelecom” finanšu skaitļos apsteidzis “Latvijas Mobilais telefons” (“LMT”), kļūstot par lielāko telekomunikāciju uzņēmumu valstī. Kaut arī telekomunikācijas kā nozare allaž bijusi apspriesta, šķiet, 2017. gads bija reti karsts un skaļš gads, kurā teju ikvienam lielākajām tirgus spēlmanim bija jātiek galā ar lielāku vai mazāku, bet klientu neapmierinātības jūru vai ļoti svarīgu lēmumu pieņemšanu.

 

Līderu maiņa

Varbūt ne svarīgākais pagājušā gada notikums, taču “vissvaigākais” noteikti ir “LMT” apgrozījuma pieaugums par 7%, sasniedzot 204,2 miljonus eiro. Arī “Lattelecom” apgrozījums pērn pieaudzis (+1,1%), taču pavisam nedaudz, kas nav ļāvis noturēt lielākā telekomunikāciju uzņēmuma nosaukumu valstī. “Lattelecom” aizstāvībai gan jāmin, ka viņiem savus konkurentus izdevies apspēlēt peļņas rādītājā – “Lattelecom” pērn nopelnījis 40,7 miljonus pret “LMT” 33,3 miljoniem eiro.

“Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis norādīja, ka, sasniedzot zināmu attīstības stadiju, apgrozījumu kļūst arvien grūtāk palielināt. “Jau vairāk nekā divus gadus investējam jaunās inovatīvās biznesa līnijās, un ir jāpaiet laikam, kamēr tās nesīs ievērojamus ieņēmumus,” sacīja J. Gulbis. Viņš uzsvēra, ka pagājušais gads kompānijā ļāvis identificēt galvenos fokusa virzienus – izklaidi un gudros risinājumus mājai un biznesam.

Savukārt “LMT” prezidents Juris Binde intervijā “LA” rādījās ļoti apmierināts ar rezultātiem. “Apgrozījums audzis gan uz pamatpakalpojumu, gan uz iekārtu tirdzniecības rēķina. Galvenais pienesums bijis no mājas viedtelevīzijas, kur ir diezgan brīvs tirgus. Nav pavisam brīvs, jo tāpat konkurējam ar kabeļtelevīzijām, “Lattelecom” u. c., bet jebkurā gadījumā tur tirgus ir daudz brīvāks nekā, piemēram, balss datos. Taču negribam būt tikai tā sauktās “pārraides trubas” kompānija, tāpēc mums ir jauni projekti, pētījumi, kas mums ļauj radīt jaunas ienākumu plūsmas, galvenokārt no industriāliem klientiem,” sacīja J. Binde.

 

Veiksmīgi gadi arī sekotājiem

Labs gads bijis arī “Tele2”, kas procentuāli apgrozījumu audzējis par teju 14%, taču līdz līderiem vēl tālu. Kompānijas valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs atgādina, ka aizvadītais gads pagājis viesabonēšanas tarifu atcelšanas zīmē. “Tās ir būtiskākās pārmaiņas nozarē kopš 1998. gada tirgus liberalizācijas Eiropā. Papildus ES prasībām paplašinājām arī mūsu tarifu plānus ar dažādiem pakalpojumiem un varam lepoties, ka piedāvājam vislielāko mobilo datu apjomu viesabonēšanā – līdz pat 6 GB. Mobilo datu patēriņš viesabonēšanā audzis teju 10 reizes, kas pierāda pakalpojuma popularitāti un nepieciešamību,” sacīja V. Vancovičs, norādot, ka finansiāli 2017. gads bijis labākais pēdējo 8 – 10 gadu laikā.

Arī “Bites” vadītājs Kaspars Buls “LA” vēstīja, ka paveikuši vairāk, nekā bija plānots. “Ieviesām arī jaunus produktus un pakalpojumus, piemēram, antivīrusu, kas darbojas “Bites” tīklā, brīdinot lietotājus par nedrošām vietnēm – ik mēnesi tas nosūta aptuveni 10 miljonus brīdinājumu. Esam laiduši klajā arī inovatīvus pulksteņus bērnu drošībai, kas ļauj sekot līdzi atvašu ikdienas gaitām un nodrošina saziņas funkciju, kļuvām par Eiropas Aviācijas tīkla (EAT) virszemes tīkla partneri Baltijas valstīs, kas nozīmē, ka mūsu tīkla infrastruktūru izmantos ātrgaitas bezvadu interneta nodrošināšanai vairāku starptautisku aviosabiedrību pasažieriem lidojumos virs Baltijas valstīm,” teica K. Buls. Viņš atklāja, ka šogad uzņēmums plāno izveidot Latvijā un Baltijā labāko e-komercijas platformu, kā arī turpināsies darbs pie ilgi gaidītās “Bites” mobilās TV izveides, kuras ieviešana dzīvē acīmredzami iekavējusies.

 

Mākslīgais intelekts ienāk dažādās nozarēs

Pēdējos mēnešos arvien skaļāk tiek runāts par mākslīgā intelekta (AI) izmantošanu telekomunikācijās. Viens no aktīvākajiem AI lietotājiem ir “Lattelecom”, kas, piemēram, pērn radīja pirmo latviski runājošo klientu servisa robotu “Anete”. Ar mākslīgo intelektu būs saistīts arī uzņēmuma šā gada jaunums – jauns tiešsaistes TV reklāmas un auditorijas analītikas rīks, kas reklāmdevējiem ļaus daudz efektīvāk plānot reklāmas budžetu.

J. Gulbis arī atklāja, ka uzņēmums iegulda AI risinājumu izpētes infrastruktūrā, investē “datu ezera” izveidē, kas ir datu glabāšanas infrastruktūra, kas ir būtiska mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta tehnoloģiju lietojumam uzņēmuma darbības automatizācijai un jaunu risinājumu izstrādei. “Šogad mūsu fokusā noteikti ir jaunas inovācijas robotu izmantošanai klientu apkalpošanā. Jau pērn “Anete” Ziemassvētkos vairākiem tūkstošiem klientu palīdzēja izvēlēties dāvanas un šobrīd mācās sniegt palīdzību mūsu klientu atbalsta mājaslapā. Nākotnē panākumu atslēgu veidos šo risinājumu integrācija ar citiem pakalpojumiem, piemēram, klienta pieredzei pielāgota satura – filmu, seriālu un TV raidījumu – rekomendācijām, tehnisku sarežģījumu prognozēšanu pirms dažādiem notikumiem, reklāmas satura monitoringu un skatītāju paradumu analītiku efektīvākai lēmumu pieņemšanai reklāmas biznesā,” sacīja “Lattelecom” vadītājs.

J. Binde norādīja, ka mākslīgais intelekts un lielie dati ir pamatā praktiski visām “LMT” tehnoloģiju inovācijām, piemēram, viedo stāvvietu risinājumam, autonomo auto un militārajās tehnoloģijās utt. “Vienlaikus jārēķinās, ka daļa “LMT” viedo risinājumu ir izaicinoši ne tik daudz no tehnoloģisko iespēju, bet no ieviešanas organizācijas viedokļa, jo risinājumiem pilnībā jāatbilst Datu regulai. Piemēram, viedo pilsētu risinājumiem nepieciešami gan atbilstoši procesi pašvaldību un vietējo uzņēmēju pusē, gan arī klientu pacietība, iepazīstoties ar datu apstrādes noteikumiem un piekrītot izmantot piedāvātās iespējas,” sacīja LMT vadītājs.

Savukārt “Bites” vadītājs K. Buls sacīja, ka mākslīgais intelekts kā tehnoloģija ir ļoti sarežģīta, kas prasa nopietnu izpēti, laika un finanšu resursus. “Tāpēc šobrīd aizvien lielāku popularitāti iemanto tā sauktie sarunu boti – programmas, kas tiek veidotas pēc noteikta algoritma, imitējot cilvēka loģisko spriestspēju. Arī mēs praksē esam ieviesuši vairākus risinājumus atsevišķu iekšējo procesu efektivizēšanai, taču to saistība ar mākslīgo intelektu ir ļoti nosacīta. Attiecībā uz mākslīgo intelektu tā klasiskajā izpratnē jāteic, ka esam arī uzsākuši darbu pie mākslīgā intelekta risinājumu izstrādes, taču plašāk par tiem runāsim tikai tad, kad būsim pārliecināti par šo risinājumu funkcionalitāti un efektivitāti,” sacīja K. Buls.

 

Galvenais – nodrošināt konkurenci

Uzrunāts par viņa novērojumiem saistībā ar pēdējiem notikumiem telekomunikāciju nozarē, VARAM valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos, bijušais Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Emunds Beļskis norādīja uz valdībā apstiprināto elektronisko sakaru attīstības plānu. “No VARAM viedokļa ir svarīgi, lai tiktu nodrošināta infrastruktūra ērtai saziņai visiem iedzīvotājiem visā teritorijā. Ja pārceļam kādus publiskos pakalpojumus uz internetu, tad arī vistālākajā nostūrī dzīvojošajam cilvēkam ir jābūt nodrošinātam ar līdzvērtīgas kvalitātes pieslēgumu,” sacīja E. Beļskis.

“Kopumā sakaru nozare sekmīgi pārdzīvojusi gan krīzes periodu, gan vies­abonēšanas atcelšanu. Labi ir tas, ka līdz šim izdevies nodrošināt diezgan asu konkurences vidi starp mobilajiem operatoriem, fiksētajiem operatoriem utt. Svarīgi, ka šī konkurence liek cīnīties par klientiem, un to viņi dara, uzlabojot infrastruktūru, uzlabojot pakalpojumu piegādes kanālus, attīstot papildu pakalpojumus. Tas viss rada spiedienu uz cenām. Atceroties darbu SM, var teikt, ka mūsu galvenais uzdevums bija nodrošināt šo konkurences vidi. Kamēr fiksētie operatori attīstīja platjoslas tīklu, mobilie ieviesa 4G, tikmēr fiksētie attīstīja bezmaksas “Wi-Fi” piekļuves punktus u. c. pakalpojumus,” norādīja VARAM pārstāvis.

Viņaprāt, šogad un tuvākajā nākotnē svarīgas būs investīcijas 5G tīklā, taču ne tikai. “Uz to jāskatās horizontāli, un nepietiek tikai ar torņu būvniecību. Jārunā par infrastruktūru sadarbību – vai tā būtu elektrības, autoceļu vai kas cits. Nākamais jautājums – mākslīgā intelekta un čatbotu attīstība, kas ir diezgan aktīvs jautājums. Briselē bijušas diskusijas arī par blokķēžu tehnoloģijas izmantošanu, bet vēl jāpamato, kāpēc tas ir vajadzīgs valsts pārvaldē. Savukārt mākslīgo intelektu jau plaši izmanto privātajā sektorā, un strādājam, lai to ieviestu arī publiskajā sektorā – lai atvieglotu un pilnveidotu pakalpojumu sniegšanas kvalitāti. Noteikti jāuzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai digitālos jautājumus valsts līmenī koordinētu vienoti, jo gandrīz par katru nozari atbild cita ministrija. Būtu jāvirzās uz digitālās jomas konsolidāciju arī valsts pārvaldes jomā – tad lēmumus varētu pieņemt ātrāk un efektīvāk,” norādīja E. Beļskis.

 

8_lpp