Pasaulē
Eiropa

Grieķi pasludina brīvību no aizdevuma 16


“Krīze ir beigusies,” tā savai tautai 21. augustā no Itakas salas pavēstīja Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs.
“Krīze ir beigusies,” tā savai tautai 21. augustā no Itakas salas pavēstīja Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs.
Foto – Andrea Bonetti/AP/LETA

“Krīze ir beigusies,” tā pēc ilgas un smagas finanšu un ekonomikas bedres tautai šonedēļ pavēstīja Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs un apstiprināja arī Brisele.

Pirmdien Grieķija pielika punktu pēdējai aizdevuma programmai, kas bija daļa no teju 300 miljardiem eiro liela aizdevuma astoņu gadu garumā, ko Grieķijai nācās lūgt gan Eiropas Savienībai, gan Starptautiskajam valūtas fondam, lai izbēgtu no bankrota. Tas nozīmē, ka Grieķija beidzot ir gatava pilnvērtīgi atgriezties starptautiskajos tirgos, finansējot sevi pati. Taču tas nenozīmē, ka taupības laiks Grieķijā ir galā, tā Briselē paziņoja par ekonomiku un finansēm atbildīgais Eiropas komisārs Pjērs Moskovisī.

 

Reformas nebeidzas

Tērpies baltā kreklā un, kā ierasts, bez kaklasaites Grieķijas premjerministrs, kreisās partijas “Syriza” līderis Aleksis Ciprs starptautiskā aizdevuma programmas beigu pasludināšanai bija izvēlējies vienu no Grieķijas gleznainajām salām Itaku, kur, kā vēsta leģenda, dzimis Itakas karalis, varonis un Trojas zirga izgudrotājs, slavenais Odisejs.

Aleksis Ciprs savā uzrunā, ko translēja televīzijā, pieminēja Homēra poēmu “Odiseja”, kas apraksta varoņa piedzīvojumus pēc Trojas kara, kad viņš bija desmit gadu spiests klīst pa pasauli, līdz varēja atgriezties mājas. Grieķijas premjers savas valsts pēdējo gadu piedzīvoto salīdzināja ar moderno laiku “Odiseju”, sakot, ka tagad tā pēc visiem ilgajiem un grūtajiem piedzīvojumiem ir vainagojusies ar finansiālas neatkarības atgūšanu un brīvību no ilgstošiem taupības žņaugiem.

Arī Grieķijas krīzes pasludināšana jeb, Cipra vārdiem sakot, modernās “Odisejas” sākums tika pasludināts uz salas. 2010. gadā viņa priekštecis, toreizējais Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu pavēstīja, ka valsts ir bankrota priekšā un nav citas izejas, kā vien lūgt starptautisku aizdevumu, un tas notika ne mazāk gleznainajā Kastelorizo salā.

Tā kā valsts izmisums bankrota priekšā bija liels, vairākas citas Grieķijas salas ilgstošajos taupības gados draudēja krist par upuri bagātiem ārvalstu pircējiem. Grieķija šajos gados ir ne vien pārdevusi un ieķīlājusi, bet arī griezusi un mazinājusi – algas, pensijas, pabalstus, cēlusi nodokļus un meklējusi citus ceļus, kā papildināt kasi.

“Programmas noslēgums nav cīņas beigas un reformu beigas,” tā Briselē tomēr atgādināja Moskovisī, bilstot, ka tās turpināsies. To, ka Grieķijai būs jāuzmanās ar tēriņiem, atgādināja arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kurš līdz šim ir uzraudzījis Grieķijas aizdevuma procesu.

 

Populisms var nest jaunu tēriņu vilni

Jau nākamgad Grieķijā būs vēlēšanas, un liela būs politisko spēku vēlme neturpināt taupības politiku. “Syriza” nākšana pie varas un populistiskie solījumi pārtraukt aizdevēju prasības bija iemesls, kādēļ Grieķijas krīze ieilga, tā norāda Valdis Dombrovskis.

“Tiešām var teikt, ka populistiskās politikas, ko jaunā Grieķijas valdība centās īstenot 2015. gada pirmajā pusē, atsvieda valsti atpakaļ recesijā, bet vēlāk šai pašai valdībai nācās savu politiku pārskatīt un īstenot trīs gadus ļoti smagu taupības un strukturālo reformu programmu. Tas parāda to, ka ekonomisko realitāti nevar tā vienkārši ignorēt un kaut ko sasolīt, jo ekonomiskā realitāte liek par sevi manīt,” uzsver V. Dombrovskis.

 

Krīze beigusies uz papīra

Grieķijas sabiedrības noskaņojumā joprojām ir grūti saskatīt optimismu. Valsts ekonomikas izaugsme, lai gan rāda augšupejošu ceļu, joprojām ir par divdesmit procentiem zemāka nekā pirmskrīzes laikā. Aptaujātie Grieķijas iedzīvotāji atzīst, ka aizdevums un krīze varbūt ir beigusies uz papīra, bet ne vienkāršo cilvēku dzīvē. Bezdarbs Grieķijā ir sarucis, bet arvien augsts – teju 20 procentu, un kopš krīzes sākuma vismaz 300 000 grieķu ir devušies darba meklējumos uz ārzemēm. Arī tuvākajos gados Grieķiju gaida izdevumu samazināšana. Griezieni pensijā un nodokļu paaugstināšana gaidāma arī 2019. un 2020. gadā. Analītiķi norāda, ka Grieķijas valdībai būs ilgi un smagi jāstrādā, lai pārliecinātu investorus, ka valsts ir gatava nākotnei bez satricinājumiem.

LA.lv