Pasaulē
Eiropa

Ģenerālis Gerasimovs apmeklē Eiropu 16

Foto-REUTERS

Pagājušajā nedēļā Vāciju un Franciju, kā arī Izraēlu apmeklēja Krievijas amatpersonu delegācija, kurā bija ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un ģenerālštāba priekšnieks Valerijs Gerasimovs, pret kuru vērstas ES sankcijas.

Ģenerālis diplomāta aizsegā

Berlīnē Lavrovs un Gerasimovs tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un ārlietu ministru Heiko Māsu, lai apspriestu konfliktus Sīrijā un Ukrainā. Par šo tikšanos pirms nedēļas tālruņa sarunā esot vienojušies kanclere Merkele un Krievijas prezidents Vladimirs Putins, atzīmē izdevums “thelocal.de”. Analītiķi neslēpj pārsteigumu par Krievijas ģenerālštāba priekšnieka Gerasimova, kuram 2014. gadā pēc Maskavas veiktās Krimas apgabala aneksijas un iebrukuma Austrumukrainā liegts iebraukt Eiropas Savienības valstīs, ierašanos Krievijas delegācijas sastāvā. Pēc Vācijas Ārlietu ministrijas skaidrojuma saistībā ar Gerasimova vizīti esot panākta vienošanās, pret ko neesot iebildušas citas ES valstis. Analītiķi atzīmē, ka ģenerālis Gerasimovs ir viens no Krievijas jaunās militārās stratēģijas – hibrīdkara – izstrādātājiem.

Krievijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka sarunās Berlīnē apspriesta politisko procesu virzība un sagatavošanās noteikumi, lai dzimtenē varētu atgriezties sīriešu bēgļi. Sīrijas pilsoņu karā, kurš ilgst jau septiņus gadus un kurā gājuši bojā simtiem tūkstošu cilvēku, Maskava atbalsta Sīrijas prezidenta Bašara Asada režīmu.

Sarunās tika apspriests arī darbs tā dēvētajā Normandijas formātā, lai īstenotu 2015. gadā ar Francijas un Vācijas līdzdalību panākto Minskas vienošanos par miera iedibināšanu Ukrainā. Pēc Krievijas veiktās Krimas apgabala aneksijas un agresijas Donbasā karadarbībā Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 10 000 cilvēku. Par spīti vairākkārtējiem pamiera iedibināšanas mēģinājumiem apšaudes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem kaujiniekiem Donbasā turpinās. Kā ziņo izdevums “thelocal.de”, tiekoties Helsinkos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot izteicies, ka Ukrainas austrumos varētu tikt sarīkots referendums. Analītiķi atzīmē, ka šāds “referendums” jau tika rīkots Krimā un varētu tikt izmantots kā piesegs Donbasa aneksijai vai konflikta iesaldēšanai šajā Ukrainas teritorijā. Turklāt Putins brīdinājis Ukrainu “nedarīt muļķības”, jo tas varētu nozīmēt beigas pašreizējam Ukrainas valstiskumam. Sarunās Berlīnē esot apspriesta iespēja izvietot konflikta zonā Ukrainas austrumos ANO miera misiju. Šo priekšlikumu principā atbalsta gan Kijeva, gan Maskava, taču tā īstenošanai jāvienojas par konkrētām detaļām. Ukraina vēlas, lai ANO miera spēki tiktu izvietoti ne tikai pie pamiera demarkācijas līnijas, bet arī gar Ukrainas un Krievijas robežu Donbasā, ko šobrīd kontrolē pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas “tautas republiku” kaujinieki.

Zaļie prasa atklāt “slepenās tikšanās” detaļas

Vācijas Zaļo partijas deputāts Bundestāgā Omids Nuripurs pieprasījis kanclerei Merkelei atklāt “slepenās tikšanās” detaļas ar ģenerāli Gerasimovu, rak­sta avīze “Süddeutsche Zeitung”. Zaļo partijas ārlietu eksperts Omids Nuripurs grib uzzināt, kāpēc Krievijas ģenerālim, kas ir ES sankciju sarakstā, tika atļauts iebraukt Vācijā un kāds ir ieguvums no sarunām ar viņu. Brīvo demokrātu partijas pārstāvis ārlietās paudis nožēlu, ka Vācijas valdība devusi tik skopu informāciju par tikšanos ar Krievijas delegāciju un nav par to paziņojusi agrāk. Viņaprāt, klusēšana šajā lietā ir “aizdomīga”, viņš izteicies intervijā laikrakstā “Bild”. Vācu mediji atzīmē, ka varas iestādes paziņoja par kancleres Merkeles un ārlietu ministra Māsa tikšanos ar Krievijas ārlietu ministru Lavrovu un ģenerālštāba priekšnieku Gerasimovu tikai pēc tam, kad sarunas 24. jūlijā jau bija notikušas. Berlīnē notika arī Normandijas formāta valstu (Ukraina, Krievija, Vācija, Francija) ārlietu ministriju politisko direktoru sarunas.

Pirms ierašanās Berlīnē Lavrovs un Gerasimovs Izraēlā apspriedās ar premjerministru Benjaminu Netanjahu par situāciju Sīrijā un Irānas ietekmi Vidējos Austrumos. No Berlīnes Lavrovs un Gerasimovs devās uz Parīzi, kur tikās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Sarunās tika apspriesta situācija Sīrijā, politiskā noregulējuma procesa paātrināšana un bēgļu atgriešanās veicināšana. Sarunu dalībnieki apsprieda arī Minskas vienošanās realizācijas gaitu.

LA.lv